Lasītās grāmatas.
Jāņa Mauliņa Tālava ir vēsturisks romāns par laiku neilgi pēc Rīgas dibināšanas. Darbs ir iedalīts divās daļās. Pirmajā vectēvs Udzis atceras savas bērnības un jaunības gaitas. Esot gadījies tā, ka kaimiņu cilts vīrs uzklupis Udža māsai, kad viņi gājuši ķert zivis. Puisim nekas cits nav atlicis kā uzbrucēju nošaut ar stopu. Neveiksmīgā izvarotāja līķi –Read More »Jānis Mauliņš – Tālava
Sēlijā, Sunākstes mācītājmuižas teritorijā atrodas ne tikai Stendera ābeces taka, bet arī Augstas gudrības taka. Daudz kas šķita interesants, tāpēc šo to nobildēju.
Mazliet pastāstīšu par šo grāmatu, netaupot maitekļus. 1924. gadā jaunais ārsts Endrjū Mensons ierodas Bleinelijā strādāt par asistentu triekas ķertam un strādāt nespējīgam ārstam Peidžam. Endrjū raujas melnās miesās, cīnās ar savu zināšanu trūkumu un sapņo pierādīt, ka antracīta ieguve ir galvenais iemesls raktuvju strādnieku plaušu bojājumiem. Ilgi Endrjū neiztur, apskaišas uz ārsta sievu, kasRead More »Arčibalds Kronins – Citadele
Esmu cilvēks, kuru šausmu stāsti īpaši neaizkustina. Man diezgan ātri pazūd ticamības moments vai pat nemaz nepaspēj rasties. Bet kaut ko līdzīgu šausmām nereti izjūtu, lasot par agrāko laiku medicīnu. Labi, ka nedzīvoju tajos laikos, bet droši vien pēc gadiem 100 to pašu varēs teikt par mūsdienām. Ārsta piezīmes ir grāmatiņa, kas sarakstīta no 1895.Read More »Vikentijs Veresajevs – Ārsta piezīmes
Diez vai būtu šo grāmatu ievērojis un lasījis, bet man to pavisam negaidītā kārtā uzdāvināja. Garumā nevilku, drīz ķēros klāt. Glesum latīņu valodā nozīmē dzintars. Šeit grāmatā par Glesum dēvē kādu netipiska izskata aistu meiteni, kas savulaik tikusi nolaupīta un aizvesta pie romiešiem, bet pēc tam nolaupīta otrreiz un aizvesta netālu no dzimtajām vietām. GlesumRead More »Rasa Aškinīte – Glesum
Diez, cik daudz mūsdienās šim darbam vēl ir lasītāju? Franzcūži mani neinteresē, tiem šis darbs gan jau ir literatūras kanonos un obligātajās literatūrās. Bet kā ir ar latviešiem? Vai jūs esiet lasījis “Nožēlojamos”? Kāpēc? Ar mani bija tā. Gribēju kaut ko atslodzei un no pieredzes zinu, ka apjomīgi darbi man mēdz patikt vairāk nekā īsiņi.Read More »Viktors Igo – Nožēlojamie
Autora priekšvārda pirmie divi vārdi ir “Noderīgs idiots”. Tie ir par dzejnieku Raini. Arturs Nagliņš ir Raiņa oficiālais vārds, dzīvojot Šveicē. Grāmata ir par Jāni Pliekšānu un viņa dzīves neglītākajām pusēm. Kā autors raksta “skolā joprojām grib piespiest mīlēt Raini”. Starp citu, personīgi neesmu izjutis īpašu skolotāju aizrautību ar Raini. Armandam Pučem pieredze, šķiet, bijusiRead More »Armands Puče – Ar baltiem cimdiem jeb Artura Nagliņa brīnišķīgie piedzīvojumi
Kādā vasaras atvaļinājuma dienā ieplānojām aiziet uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Nebijām tur bijuši padsmit gadus. Pats pirmais, ko paskatījāmies, bija Ausekļa Baušķenieka darbu izstāde. Es pats tur droši vien būtu kavējies ļoti ilgi, bet nebiju viens. Kaut gan, ja būtu zinājis, kas tālāk muzejā redzams, būtu vien kavējies. Ar lielāko daļu gleznu man irRead More »Albums – Auseklis Baušķenieks
Quo Vadis latviski nozīmē “kur dodies?” Šajā grāmatā to saka augšāmcēlies Jēzus vēl dzīvajam apustulim Pēterim. Bet, kad sāku lasīt, man nebija nekādu aizdomu, ka šie svētie cilvēki tiks sastapti tik tieši. Nē, darbs sākās ar divu dižciltīgu romiešu dīkām dienas gaitām. Apbrīnoju autora iedziļināšanos Senās Romas sadzīves detaļās – cik vergu, kam paredzēti, kādaRead More »Henriks Senkevičs – Quo Vadis
Šo ne pārāk apjomīgo grāmatu paņēmu rokās, kad biju aizbraucis ciemos. Pabeidzu to jau mājās. Iespaidi ir, bet aprakstīt grūti. Tāda veida literatūru neesmu lasījis. Grāmatas galvenais varonis Antuāns Rokentins ir ļoti vientuļš. Viņš neparasti dziļi izjūt un apraksta eksistenci. Gan savu, gan citu cilvēku, gan augu, gan priekšmetu. Antuāna paša eksistencei vienlaikus gan ir,Read More »Žans Pols Sartrs – Nelabums