Pieredze ar Barona ielas laukumu ziemā

Meita ļoti gribēja uz “pili” jaunajā Barona ielas laukumā. Devāmies turp. Šis laukums daļēji atklāts pagājušā gada jūnijā, pilnībā no septembra. Izmaksājis esot 2 miljonus eiro.

Pirmais pārsteigums bija pamatīgi apledojušais un netīrītais laukums. Malās vēl ir tīrīts, bet pats laukums atstāts kā ir.

Vispirms devāmies uz meitas iecienītāko atrakciju – zemu slidkalniņu ar tādiem kā ritentiņiem. Palaidu trīsgadnieci, lai iet, bet tur ir tik slidens, ka nevar tikt augšā. Mala, kur pieturēties, ir viņai neaizsniedzamā augstumā. Mēģināju palīdzēt, bet jāturas arī pieaugušajam. Pamocījos, vienreiz pakritu arī pats. Viņa par saviem kritieniem pārdzīvoja, es tikmēr mēģināju atturēties no spēcīgāku izteicienu lietošanas.

Kad trīsgadniece bija tikusi augšā un beidzot šļūca lejā, ievēroju, ka lejā slīdēšana notiek aizdomīgi lēni. Pamēģināju ar roku pagriezt ritenīšus, tie lāgā negriezās, sarūsējuši vai sasaluši.

Par laimi, šī atrakcija apnika jau pēc otrās reizes un gājām uz “pili”. Tur mūs sagaidīja uzraksts “konstrukcija slēgta”. Vilšanās, protams.

Devāmies tālāk. Kamēr meita pētīja “kuģi”, palūkojos turpat blakus un ievēroju, ka pa trosēm šļūcamais arī slēgts.

Aizgājām līdz “podziņu spaidāmajam”. Nekādas instrukcijas tur nav (vai arī novietota labi tālu?), kaut ko spaidi un mēģini saprast, kas tur notiek. Es neiespringu, trīsgadniecei tāpat patīk paspaidīt mirgojošās lampiņas, viss OK. Tikai tas ledus. Kad meita tur nokrita jau trešo reizi, asaru plūdi bija tik lieli, ka nācās vien doties mājās. Labi, ka bez traumām.

Pa ceļam pamanīju vēl vienu nestrādājošu atrakciju.

Es neredzu jēgu ieguldīt tādu naudu spēļu laukuma izveidē, ja dažu mēnešu laikā tas nonāk tik šausmīgā stāvoklī. Kā tur izskatīsies pēc pāris gadiem?

Neredzu arī jēgu tur turpmāk vest savu meitu, jo prieka no tā visa diezgan pamaz. Krist, sasisties un raudāt var arī citās vietās, ne tikai Barona ielas laukumā.

Ierakstu izlase #49

Pēdējo trīs nedēļu latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.

 

Vigants Lesausks sniedz īsu, vienkāršu, labi pamatotu piemēru būtībā elementārai lietai – mūsu pakalpojumi un preces (allaž par dārgu) bieži vien var būt tik lēti vienīgi tāpēc, ka netiek maksāti nodokļi.
https://piezimes.lv/2018/01/14/dalisanas-ekonomikas-tumsa-puse/

Sandija stāsta par Keniju. Tas īsti nav ceļojumu apraksts, jo par sevi un savām gaitām autore gandrīz neko nepastāsta.
https://sandija.org/2018/01/25/kenija-nairobi-kisumu-mbita-rusinga-mfangan-kisumu/

Ilze Viņķele stāsta, kā viņa redz problēmas Latvijas politiskajās partijās. Ir interesanti izlasīt un nav jūtams, kuru partiju pārstāv pati autore.
https://ivinkele505.wordpress.com/2018/01/08/par-politisko-partiju-varas-naudas-un-etikas-parbaudijumiem/

Ksenija vēršas pret moderno tendenci apkarot veselīgu uzturu. Citāts:

Brīžiem nāk smiekli, skatoties, kā žurnālisti un dažādu uzskatu pārstāvji meklē vienu īsto vaininieku, kas, lūk, mūs ir novedis līdz liekajam svaram un sliktai veselībai. Smieklīgākais ir tas, ka nežēlastībā krīt nevis fāstfūdi un pusfabrikāti, bet augstvērtīgi produkti – graudaugi, liesa gaļa un svaigi piena produkti. Vieni bļauj, ka glutēns ir slikts. Citi izdomā paši savu bioķīmiju un apgalvo, ka katrs grams cukura ir inde, aicinot pārtikt no gaļas, olām un biezpiena. Augu uztura fani bļauj, ka gaļas kriksītis izrasot vēzi.

http://ksenijakomente.lv/nepopulari-par-veseligu-uzturu

Ritvars Eglājs aprakstījis Donalda Trampa valdīšanas pirmo gadu. Izlasē lieku tāpēc, ka Latvijas masu mediji Trampu joprojām regulāri attēlo vismaz trīsreiz sliktāku nekā Vladimiru Putinu. Nelasot neko papildus bez Latvijas masu medijiem, par Trampu veidojas neadekvāts priekšstats.
https://ritvars.wordpress.com/2018/01/20/pirmais-trampa-gads/

Iveta Buiķe iepazīstina ar Minhenes bijušā mēra Kristiāna Udes loģiskajiem jautājumiem par Vācijas tuvredzīgo bēgļu politiku.
https://ivetabuike.wordpress.com/2018/01/22/oficialas-beglu-politikas-un-t-s-velkomisma-bilance/

Ivars Līdaka publicējis ļoti apjomīgu rakstu par naudas varu, monetāro fašismu jeb aklu kalpošanu brīvajam tirgum un tuvredzīgu dzīšanos pēc peļņas par katru cenu.
https://tencinusarunas.wordpress.com/2018/01/07/tumsonigais-naudas-laikmets-james-c-kennedy-2012-oktobris/

Visbeidzot vēlos ielikt saiti uz verbāliem agresijas savaldīšanas paņēmieniem (angliski, vairāk paredzēts apsargiem utml. profesiju pārstāvjiem), par ko paldies Vara bungām.
https://protectioncircle.org/2018/01/25/verbal-management-of-aggression/

Īsi pārstāstīšu galvenās tēzes.

Ja cilvēks negrib sadarboties, bet nav agresīvs, tad:

  1. Draudzīgi jāpastāsta, ko tu no otra vēlies.
  2. Ja vajadzīgs, jāpastāsta, kāpēc tu vēlies, lai viņš to dara.
  3. Ja vēl nepiekrīt, jāpiedāvā izvēles iespējas.
  4. Ja arī tas nelīdz, jānorāda, ka otrs nesadarbojas un ka tā neko panākt nevarēs.
  5. Ja nekas no tā visa nestrādā, jāpāriet pie rīcības.

Ja cilvēks ir agresīvs, tad

  1. Verbāli jāpiekrīt dusmīgajam cilvēkam.
  2. Jāpiedāvā rīcības varianti.
  3. Jāidentificē problēma.
  4. Jājūt līdzi.
  5. Jāmēģina kopīgi risināt problēmu.

Ierakstu izlase #48

Pēdējā mēneša latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.

 

Pie Ivetas Buiķes lasāms ļoti interesants Miervalža Lāča stāstījums par viņa un citu latviešu vizītēm pēc pārtikas produktiem Igaunijā. Nelaime bijusi tāda, ka latviešu pārcentīgie varas kalpi bijuši pirmrindnieki preču izvešanā uz Krieviju, kā dēļ Latvijas PSR veikali bijuši ievērojami tukšāki nekā Igauņu PSR. Bet vai tad igauņiem kāds prieks par to, ka atbrauc pārcentīgie kaimiņi un izpērk viņu veikalus tukšus?
https://ivetabuike.wordpress.com/2017/12/12/atminas-par-dzivi-padomju-laika-miervalza-laca-stasts-par-sviesta-deficitu-un-padomju-tautu-savstarpejas-sazinas-valodu/

Vara bungās pastāstīts par Latgales atbrīvošanu. Citāts (A.Purviņš): Mūsdienu Latvijā plaši atzīmē 11. novembra svētkus kā uzvaru pār Bermonta karaspēku un daudz pieticīgāk Latgales atbrīvošanu. Tomēr ģenerālis Pēteris Radziņš uzvaru pār Krievijas Sarkano armiju vērtē kā nozīmīgāku.
https://varabungas.wordpress.com/2018/01/03/par-latgali/

Kates poļļā pastāstīts par kādas nenosauktas Vācijas pilsētas vietējo iedzīvotāju attieksmi pret policiju un otrādi. Citēju: Policijas vara Vācijā kopumā ir ļoti humāna. Šodien laikraksts bild demonstrēja šīs humānās varas kalnagalu – no Berlīnes cietuma ir izbēguši cietumnieki, un policija publiski meklē šos cietumniekus, aicinot sabiedrību iesaistīties, taču noziedznieku attēlošanā tiek izmantotas aizmiglotas bildes.
https://katespolla.wordpress.com/2018/01/03/uzbrukumi-varas-parstavjiem-diemzel-ta-ir-ikdiena/

Vara Bungās pieminēts barikāžu laiks un norādīts, ko no tā jāmācās mūsdienās. Citēju: Līdz ar to jāpieņem kā ļoti ticamu varbūtību, ka arī mūsdienās  jebkurš bruņotais  konflikts vai karš, jebkurā pasaules malā, kurā īsā laika sprīdī nāktos iesaistīsies  ASV ekspedicionāriem spēkiem (teiksim divīzijas sastāvā, par kodolkonfliktu nemaz nerunājot) var kļūt par trigeri RU operācijai pret 3B, jo vilks met spalvu, bet ne tikumu, īstā spēka  pielietošanas momenta izvēle ir spēka multiplikātors. 
https://varabungas.wordpress.com/2018/01/02/janvara-atskaites-punkts/

Latvijas muižām, pilīm un citām interesantām vietām veltītajā blogā aprakstīta Rīgas pirmā trako māja. Nevis Aleksandra augstumi Sarkandaugavā, bet gan ēka Citadelē. Interesanti, ka tā ir saglabājusies un mūsdienās kalpo par biroju ēku.
http://manasvietas.blogspot.com/2017/12/dolhauze-jeb-trako-nams-riga.html

Pietiek.com lasāma Lato Lapsas grāmatas “Zem Muhameda grāmatas”, manuprāt, viena no interesantākajām nodaļām. Par Irānu.
https://pietiek.com/raksti/kas_un_kapec_tad_isti_notiek_irana_ekskluzivi_publicejam_fragmentu_no_gramatas__zem_muhameda_bardas_

Kaspars Funts raksta par putnu gredzenošanu Neretas novadā. Žurnāla “Putni dabā” lasītāji to jau būs lasījuši.
https://funtsmyblog.wordpress.com/2018/01/03/putnu-gredzenosana-2013-2017-neretas-pagasta-5-gadu-rezultati/

SB Krikumos īsi aprakstīta Rīgas tramvaju vēsture.
http://saditadi.blogspot.com/2018/01/divas-masinas-pa-rigu-tek.html

Ierakstu izlase #47

Pēdējo divu nedēļu latvisko blogu ierakstu izlase.

 

Ne pārāk sen Ru:Re:Baltica uzmācās ar savu “pētījumu”, kurā apgalvoja, ka nekādā veidā Latvijā neesot iespējams iztikt bez viesstrādnieku ievešanas. Ritvars Eglājs pierāda, ka tā nebūt nav.
https://ritvars.wordpress.com/2017/12/05/replace-baltica-un-vai-jauna-migrantu-iepludinasana-glabs-latviju/

Vai bijāt dzirdējuši par gadījumu, kad skolnieks skolā uzbruka dežūrējošam policistam? Par to, kā līdz tādai situācijai nonākts, raksta skolotāja un audzinātāja no tieši tās pašas skolas.
http://sienakaudze.lv/2017/12/kad-ceribu-zaudes-pedejais-dons-kihots/

Jānis Bergs dalās pieredzē ar mazliet pārsteidzošu, bet loģisku atklājumu. Nelielam uzņēmējam tikt pie darījuma ar lielajām kompānijām ir ļoti grūti un patērētie resursi ne vienmēr atmaksāsies. Vieglāk strādāt ar izmēros līdzīgākiem uzņēmumiem.
https://bergsblogo.com/2017/12/03/par-to-ka-ziloni-ar-odiem-neparojas/

Reti kad ierakstu izlasē lieku kādu grāmatu aprakstu. Parasti tie ir visai līdzīgi viens otram. Pārsvarā visas grāmatas ir labas, gadās pa kādam izņēmumam, bet aprakstīts ļoti korekti. Turklāt, jo svaigāk izdota grāmata, jo pozitīvāks vērtējums. Līga Sproģe tā aprakstījusi klasiķa Stīvena Kinga darba “Tas” svaigi izdotajo 1. daļu, ka nudien nerodas vēlme tai kādreiz ķerties klāt.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2017/12/06/stivens-kings-tas/

Bet ar “To” Līga tikai iesildījusies. Karīnas Račko darbs “Saplēstās mežģīnes” dabū trūkties pa īstam. Tādu grāmatierakstu neatceros jelkad lasījis. Jautri, interesanti. Vienīgi lasīt tās mežģīnes gan diez ko negribēsies.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2017/12/06/karina-racko-saplestas-mezgines/

Receptes izlasēs, šķiet, nekad vēl neesmu licis. Te būs pirmā. Tāpēc, ka autors bez kautrēšanās aprakstījis, kas hurmas maizes gatavošanas laikā pietrūcis, kā izlīdzējies un kas no tā visa iznācis. Rezultāts, šķiet, iznācis patālu no oriģinālās receptes, bet pēc rosola tomēr arī neizskatās.
http://www.miesnieks.com/2017/12/hurmas-maize.html