Sudrabkaija

Kārtējā Vanšu tilta iekarošana masveidā

Protams, ja vantis visā garumā nenoklāj ar dzeloņstieplēm, ko gan citu var gaidīt? Kad devos prom no tilta, satiksme vēl nebija slēgta, bet droši vien ilgi nebija jāgaida. Iespējams, šis bija kas līdzīgs nesenajam flešmobam ASV, kurā jaunieši sarunāja izdemolēt lielveikalu.

Par kaijām

Nejauši manās rokās nonāca bezmaksas avīzes “Darīsim kopā!” eksemplārs. Manu uzmanību piesaistīja prāva kaijas fotogrāfija un virsraksts “Vasara. Kaijas. Apnicis! Putni uzbrūk, cilvēkiem bail”. Spēcīgs angry birds pieteikums, vai ne? Raksta oriģināls šeit, bet tā kā avīze bezmaksas, atļaušos šo mazliet histērisko sacerējumu nokopēt pilnībā.   „Labdien! Dzīvoju Purvciemā, netālu no Ilūkstes un A. DeglavaRead More »Par kaijām

Stāsts par kaiju (papildināts 2)

Šodien man mamma pavēstīja, ka uz ielas guļot kaija ar asiņainu spārnu. Nokāpu lejā un sāku to meklēt. Drīz vien ieraudzīju kaiju guļam zemē. Centos to neizbiedēt, lai viņai nevajadzētu lieki piepūlēt sevi, mūkot no manis. Domāju – ko lai dara? Pirmais, kas ienāca prātā, bija zvanīt 112. Piezvanīju un mani pieklājīgi atšuva, teikdami, kaRead More »Stāsts par kaiju (papildināts 2)

Par kaijām

Šad tad gadās, ka no rokas ēd baloži. Tie vispār mēdz pat sēsties uz kājām, ir manīts arī, ka uz galvas, un vispār uzvedas ļoti neceremoniāli. Pa retam biežāk pamatīga sala apstākļos no rokas ēd arī meža pīles. Varbūt šad tad no rokas ēd arī zvirbuļi, konkrēti tādu gadījumu neatceros, bet nevar izslēgt, ka tādsRead More »Par kaijām