Senā Rīga – Rātsnams

RTU laboratoriju korpuss, ap 1980. gadu
Rātsnams 2017. gadā

Nav bieži, ka no vecā attēla nav saglabājies jaunajā nav redzams pilnīgi nekas. Attēlā redzamo korpusa daļu nojauca deviņdesmito gadu beigās, lai atjaunotu Rātsnamu. Saglabājās mazs korpusa stūrītis aiz Krāmu ielas, kuru nojauca pēc 2008. gada.

Senā Rīga – Mazā ģilde

Mazā ģilde 20. gs. sākumā. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17158/
Mazā ģilde 2017. gadā

Ģildes ēka gandrīz nav mainījusies. Iestiklotas trīs arkas pirmajā stāvā. Izskatās arī, ka agrāk ēka nav bijusi apmesta. Šī iemesla dēļ būtu interesanti redzēt krāsainu veco attēlu.

Strūklakas ar soliņu vairs nav, tagad tur centrālā vieta atvēlēta reklāmas plakātam.

Starp Lielo un Mazo ģildi nevar redzēt Amatu ielas ēku ar tornīti. Tātad attēls tapis pirms 1903. gada.

Lielās ģildes jumta daļa mūsdienās palikusi bez dažādiem izskaistinājumiem. Vējš savulaik esot draudējis nogāzt Lielās ģildes frontonu, tāpēc tas savulaik nojaukts.

Senā Rīga – Latviešu akciju banka Kaļķu ielā

Kaļķu iela 3/5 1930. gadā. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17129/

Sākotnēji ar šo attēlu man negāja viegli. Adrese bija zināma – Kalķu iela 3/5. Mūsdienās ir ēkas ar adresēm Kaļķu iela 3 un Kaļķu iela 5, atrodas Kaļķu / Skārņu / Šķūņu ielu krustojumā. Abas diezgan vecas, līdzīgā stilā kā attēlā redzamā. Tas man lika domāt, ka ēka atradusies mazliet tuvāk rātsnamam pie krustojuma ar Tirgoņu ielu. Šobrīd tur ir pagaidu apbūve – āra kafejnīca un tirgus būdiņas. Ilgi pētīju krustojumu, bet trotuāra novietojums mani ļoti mulsināja.

Mazliet vēlāk atradu attēlu Kaļķu un Tirgoņu ielas krustojumam no citas puses un samulsu vēl vairāk.

Kaļķu / Krāmu / Kungu ielu krustojums. Attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/17146/

Ēka uz stūra ir līdzīga, bet nav tāda pati. Tā kā Kaļķu / Krāmu / Kungu ielas Otrajā pasaules karā cieta pamatīgus postījumus, vienīgais orientieris šķita Krievu teātra tornītis tālumā ielai pa vidu.

Labu laiku nespēju šo rēbusu atrisināt. Bet pēc kāda laika, meklējot informāciju par Vaļņu ielu un Latviešu akciju banku, nopratu mīklas atrisinājumu. Augšējā attēlā redzams Kaļķu un Vaļņu ielu krustojums. To varēja arī viegli pārbaudīt, jo ēka attēla labajā augšējā stūrī vēl ir saglabājusies, vien jumta lodziņš nedaudz mainījis formu.

Vaļņu iela 11, 2017. gads

Vēsturisko bilžu tiešsaistes arhīvs Ajapaik

Mani interesē vēsturiskas Rīgas fotogrāfijas. Kur es tās varu meklēt? Galvenais resurss ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas zudusilatvija.lv. Daudz ko interesantu var atrast forum.myriga.info, bet tur ir sarežģīti atrast kaut ko konkrētu. Jo būtībā tas ir forums, nevis attēlu uzturēšanas sistēma. Vēl šo to var cerēt atrast google.

Tad es reiz nejauši uzgāju igauņu radītu risinājumu.

Tajā bija arī attēli arī no Rīgas, turklāt tādi, kurus nebiju redzējis nekur citur. Paskatījos vienu bildīti, otru, nākošo. Redzēju, ka visbiežāk igauņi ir varējuši identificēt, ka tā ir Rīga, bet ne konkrētāk. Man kā rīdziniekam vairumā gadījumu ielikt kartē punktiņu un aptuveno attēla uzņemšanas gadu bija samērā vienkārši.

Jāatzīst, ka igauņi ir labi pacentušies. Var norādīt attēla atrašanās vietu kartē. Ja gads nav zināms precīzi, var ievadīt no-līdz. Ir iespējams pievienot papildus attēlus, lai varētu salīdzināt, kā attiecīgā vieta izskatās šodien. Var komentēt, atlasīt bildes pēc dažādiem kritērijiem, meklēt tās kartē. Iežurnalēties var ar facebook, google kontu vai e-pastu / paroli. Ja atver albumu (piemēram, Rīgas foto), var mainīt attēlu parādīšanas secību tajā un tādā veidā sakārtot attēlus arī pēc to pievienošanas datuma. Attēliem mēdz būt norādīta informācija par autortiesībām un atļauju tos izmantot citur.

Salīdzinājumam zudusilatvija.lv papildināt informāciju par attēlu var tikai komentējot attiecīgo ierakstu. Tad atliek cerēt, ka kāds LNB darbinieks komentāru izlasīs un ar roku papildinās informāciju par attēlu. Vēl pats var atzīmēt bildētā objekta atrašanās vietu google maps, bet atlase pēc kartes reāli nestrādā. Iežurnalēties var ar e-pastu / paroli, kā arī draugiem.lv identifikatoru. Sakārtot albumus pēc attēlu pievienošanas datuma nevar. Izskatās, ka pēdējie funkcionalitātes uzlabojumi bijuši ļoti, ļoti sen. Par attēlu autortiesībām zudusilatvija.lv nav pieejama informācija, labākajā gadījumā ir norādīts autora vārds un uzvārds. Visiem attēliem zudusilatvija.lv pievieno savu ūdenszīmi, ignorējot autortiesības uz attēlu.

Kādā brīdī man arī atrakstīja Ajapaik pārstāvis Vahur Puik, lai pateiktos par sniegto ieguldījumu. Mazliet sarakstījāmies. Uzdevu jautājumu par autortiesībām. Saņēmu atbildi, ka Ajapaik nav satura īpašnieks un tādēļ viņiem nav ne tiesību, ne arī vēlmes attēlus izmainīt. Tomēr esot problēma, ka no muzeju centrālās datu bāzes importētajiem attēliem licences informācija ne vienmēr ir zināma.

Uzzināju arī, ka Ajapaik īpašnieks ir Igaunijas fotomantojuma biedrība. Ajapaik darbības nodrošināšanai laika gaitā saņemtas dotācijas, bet tas neatrisina problēmas ar uzturēšanu ilgtermiņā. Nesen esot palaists arī norvēģiem paredzēts projekts. Lai arī Ajapaik nav radīts īpaši Igaunijas simtgadei, tas ietilpst Igaunijas simtgades dāvanu sarakstā. Jo šajā projektā ikviens var pielikt savu roku un palīdzēt papildināt fotoattēlu metadatus. Šobrīd neesot plānu nodot Ajapaik kādai citai institūcijai. Finansiālā ziņā ir grūti būt neatkarīgiem, bet tas dod arī daudz brīvības un autoriem netrūkst ideju platformas uzlabošanai. Turklāt Ajapaik ir atvērtā koda produkts.

Nav biežas tās reizes, kad es mazliet apskaužu igauņus, bet attiecībā uz vēsturisko fotogrāfiju tiešsaistes krātuvēm viņi mūs saliek vienos vārtos. Skumjākais, ka tur jau nav nekāda raķešzinātne. Būtu jākoncentrē LNB un arhīvu resursi, jāizvērtē, kas no līdzšinējās prakses bijis slikti, ko varam pārņemt no igauņiem. Tad būtu jāatrod forma, kādā šo ideju varēt īstenot visefektīvāk. Līdzšinējā forma nav apmierinoša, jo ir nodots gatavs projekts, kurš netiek uzlabots. Varbūt risinājums būtu atsevišķs miniuzņēmums vai kādas biedrības rūpe. Varbūt iesaistītos kāds IT uzņēmums kā sponsors, varbūt ar to varētu nodarboties kāda studentu grupa. Varbūt pat varētu izmantot igauņu produktu, tikai vajadzētu sakārtot autortiesību jautājumus un veikt datu migrāciju. Tur būtu par ko padomāt, bet esmu pārliecināts, ka risinājumu var atrast. Ja tikai grib. Tikmēr varam priecāties, kā igauņiem sanāk un vēlēt viņiem veiksmi. Kā arī – Daudz laimes Igaunijas simtajā dzimšanas dienā!

Senā Rīga – Lielā ģilde

Lielā ģilde 20. gadsimta sākumā. Attēls no http://zudusilatvija.lv/objects/object/17062/

Lielās ģildes ēka celta no 1854. līdz 1857. gadam pēc arhitekta Kārļa Beines (1815-1858) projekta. Frontons ar pulksteni savulaik esot draudējis vējā nogāzties, tāpēc tas nojaukts.

Labajā pusē redzams Amatu un Meistaru ielas krustojums. Šodien tur ir Līvu laukums. Agrāk nekāda Līvu laukuma nebija, tā vietā bija apbūve.

Šādu fotogrāfiju mūsdienās uzņemt nevar. Traucē ēka Amatu ielā 4. Tā kā uzcelta 1903. gadā, tad jādomā, ka šis attēls uzņemts vēl agrāk.

Lielā ģilde 2017. gadā

Brīvības iela 78a

Brīvības un Bruņinieku ielu krustojumā atradās divstāvu mūra māja.

Sešdesmitie gadi, attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/28065/

Grausta stāvoklī tā bija jau vismaz kopš deviņdesmitajiem gadiem (attēls).

Šajā gruntsgabalā (ēkā?) savulaik darbojusies gan tabakas, gan konfekšu un šokolādes fabrika, gan skārda apstrādes, gan aptieku kartonāžas fabrikas.

Nama īpašnieks esot tirdīts jau kopš 2000. gada. Esot solīts ēku atjaunot, bet dokumentu, kas to apliecinātu, nav bijis.

No ielas, pat neskatoties uz dekoratīvo sietu, labu laiku pavērās diezgan bēdīga aina.

2011. gadā, Google maps. Grausts – labākā vieta jūsu reklāmai!
2014. gadā, Google maps

2014. gadā tika pieņemts lēmums par nojaukšanu, kas tika īstenots 2016. gadā.

2016. gadā
2017. gadā

Vēl ir attēli ar bijušo ēku delfos, wikimapia, twitter.

Senā Rīga – Smilšu iela

Attēlā redzama Smilšu iela virzienā no Jēkaba ielas uz Bastejkalnu. Saglabājusies nav tikai viena ēka, uz kuras ir uzraksti.

Smilšu iela pirms 1937. gada.

Nojauktās ēkas vietā 1937. gadā sāka celt Finanšu ministrijas ēku, kuras fragments redzams attēlā.

Smilšu iela 2017. gadā

Finanšu ministrijai ir ļoti īpatnēja forma. Tā aizņem gandrīz vidu kvartālu, bet kā divi svešķermeņi tajā ir greznā Valsts kases ēka un neizteiksmīgā bijusī VID Informātikas pārvaldes ēka, kura šobrīd izskatās pamesta tukša.

Ēka ar zaļo jumtu ir Finanšu ministrija. Attēlu no iekšpuses man nav, bet atceros to kā ļoti skaistu, pat diezgan krāšņu. Visa garā ēka no iekšpuses ir savienota, var ieiet iekšā no Smilšu ielas un iznākt laukā Meistaru ielā pretī kaķu ēkai.