Sen, sen atpakaļ telefonā biju ielicis Zoščenko stāstus. Tie ir ļoti īsi, attiecīgi piemēroti lasīšanai, ja kaut ko jāgaida. It kā tie esot smieklīgi, bet humors tajos ir tik īpatnējs, ka smiekli lielākoties nemaz nenāk. Es tos lasu drīzāk kā laikmeta liecību. Stāstu norises laiks un vieta ir PSRS starp abiem Pasaules kariem. Kādu laikuRead More »Par Mihailu Zoščenko un viņa mūža darbu “Pirms saullēkta”
Dzirdēts šis darbs bija vairākas reizes, bet izlasīt iegribējās tikai Nogalēt Komandoru iespaidā. Murakami Getsbijs esot ļoti gājis pie sirds un Komandors daudz kur esot līdzīgs. Getsbijs ir neliela apjoma romāns, izlasīju divās dienās. Darba vēsture ir diezgan interesanta – tas pirmoreiz publicēts 1925. gadā un neesot bijis populārs. Autors nomiris, sācies Otrais pasaules karš.Read More »Frānsiss Skots Ficdžeralds – Lielais Getsbijs
Pirms dažām dienām, runājot ar dzīvesbiedreni, man radās ātrā ideja līdzībai. Ķēros klāt un pēc trim dienām tā bija gatava. Tagad tā ir publicēta telos.lv.
Rīgā, Brasā ir ir pavisam īsa iela, kas savieno Valdemāra un Miera ielas. Daudzi pa to droši vien ir braukuši, nemaz nezinot, ka to sauc par Ēveles ielu. Ēveles ielā ir gan koka, gan desmit stāvus augstas ēkas. Loģiski, ka tajā ir ne tikai intensīva satiksme, bet arī nepieciešamas stāvvietas. Piecas stāvvietas ir pie ValdemāraRead More »Kāpēc Rīgas dome likvidēja stāvvietas Brasā jeb stāsts par attieksmi
Cēlāmies agrāk nekā parasti un centāmies brokastīs pievarēt lielāko daļu no atlikušajiem pārtikas krājumiem. Tāpat atstājām piecas olas, ievārījumu, auzu pārslas un melnās tējas paciņas. Šoreiz bija plāns sameklēt pārtikas veikalu, kurā nopirkt ēdamas dāvanas mājās palicējiem, kā arī suvenīru bodīti neēdamām dāvaniņām. Pa ceļam aplūkojām televīzijas torni, muzeju un visai neparastu baznīcu. Pēc tāRead More »Prāga, sestā diena. Aizlidošana un piezīmes
Jau kuro nakti pēc kārtas pamodos no veļas žāvētāja pīkstēšanas. Ja viņu ignorē, šis neliekas mierā un pēc pāris minūtēm pīkst atkal līdz viņu apklusina. Mūsu pēdējā pilnajā Prāgas dienā bija ieplānots akvaparks. Esot lielākais visā centrāleiropā. Nekāds lētais vis nav, bet, kas zina, kad un vai vispār vēl tajā pusē būsim. Akvaparks atrodas tālākRead More »Prāga, piektā diena. Akvaparks
Pirmspēdējā pilnajā dienā bija izvēle – doties uz Prāgas galveno tūristu objektu – lielāko seno pili pasaulē, kas gan drīzāk ir ēku komplekss, vai arī staigāt pa pilsētu. Izvēlējāmies pēdējo, jo citādi pašu Prāgu paliksim gandrīz neredzējuši. Aizbraucām ar tramvaju līdz Galvenajai stacijai. Gandrīz tikām pie mūsu pirmā biļešu kontroliera, bet tas aizkavējās, skaidrojoties arRead More »Prāga, ceturtā diena. Pilsēta
Šodien lietu nesolīja un ieplānojām doties uz Prāgas Zooloģisko dārzu. Nebiju vēl gana labi sapratis, kā lietot Prāgas satiksmes aplikāciju un brīdi pameklēju īsto autobusa pieturu, bet viss veiksmīgi, neko garām nepalaidām. Autobuss atbrauca diezgan pilns, izrādās, daudzi grib pirmdienā apmeklēt Zoo. Zooloģiskais dārzs ir ļoti liels. Reljefa dēļ puse no tā atrodas būtiski augstāk.Read More »Prāga, trešā diena. Zoo
Šodien solīja lietu, tāpēc ieplānojām aktivitātes iekštelpās – doties uz transporta muzeju un vilcienu modelīšiem. Pirms tam gan devāmies uz tuvāk esošo Lidl pēc brokastīm. Kasiere, skenējot produktus, kādā brīdī paziņoja “kurva”. Uzreiz nesapratu iemeslu, bet atnāca galvenā kasiere, es paskatījos uz astoņiem tūkstošiem kronu (kādi 330 eiro) kases aparātā un nodomāju kaut ko līdzīgu.Read More »Prāga, otrā diena. Sabiedriskā transporta muzejs un modelīši
Izlidošana bija 18os vakarā, bet tik ilgi mūsu enerģiskos bērneļus noturēt mājās nebūtu prāta darbs. Aizbraucu ar viņiem paskraidīt pa Mežaparku. Jaunākais, priecīgs paķēris kādu zaru rokās, joza pa ceļu līdz uzkāpa tam virsū un nokrita tieši uz sejas. Asaras, viss slikti. Sapratu, ka skaistu portretbilžu jauneklim ceļojumā nebūs un ka mājās gan jau dabūšuRead More »Prāga, pirmā diena. Ielidošana