Literāri sacerējumi.
Esmu palicis pēdējais ģimenes loceklis gultā. Dzirdu, ka meitene ar čali dzīvojas virtuvē un blakus istabā. Mēģinu gulēt vai izlikties, ka guļu. Tas nelīdz. Pēc brīža gultā ir gan čalis, gan meitene. Abi ļoti priecīgi piebāž man klāt savas galvas. Pēc brīža man daļēji tiek atņemta sega un kutinātas pēdas. Nedusmojos un padodos liktenim. KāRead More »Parasta sestdiena meitenes un čaļa dzīvē
Pēc grūtas sestdienas piecēlies necilvēcīgi agri, tā ap pusvienpadsmitiem un sapratis, ka strādāt negribas, turpināt remontu arī nē, bet tālāk gulēt neļauj kaut kādas kaimiņu bērneļu multenes aiz sienas, atcerējos, ka Evijs mani vakar aicināja uz brokastīm Elizabetes ielā. Piecēlos, pablenzu spogulī, nospriedu, ka var jau iztikt un ka gan jau Evijs mani tāpat irRead More »Par brokastīm
Stāsts no Manfrēda Kibera grāmatas Dzīvnieku pulkā. Grāmatu var bez maksas lejuplādēt šeit. Aitas satrauktas spiedās visas vienā barā. Kāda veca aita stāstīja. „Mana vecāmāte pati to bija redzējusi,” viņa sacīja, „tas ir kaut kas šausmīgs, kaut kas tā kā teika. Nav zināms, kas tas īsti ir. Viņa jau arī visu nebija redzējusi. Ejot uzRead More »Mēmie lūgumi
Mēs ar Ilgvaru esam pazīstami jau no pirmās klases. Viņš bija tāds mazliet tukls bērnelis, garāks par mani, brūniem matiem. Sēdēja viņš blakus solā un reizēm apmainījāmies dažiem vārdiem. Stundās gan es parasti cītīgi mācījos vai runājos ar blakussēdētāju. Pļāpāt ar Ilgvaru varējām starpbrīžos. Nepagāja nemaz tik ilgs laiks līdz sāku Ilgvaru apbrīnot. Kas tikaiRead More »Ilgvars
Viņš Viņa Roberts Stāsts ir par kādu puisi. Sauksim viņu par Robertu. Viņš bija kluss, sarežģīts puisis. Skolā viņš nebija krutākais klases zēns. Vēl vairāk – visi viņi uzskatīja par galīgu lūzeri. Robertam nekad nebija bijusi meitene. Pirmkārt, viņš bija galīgs lūzeris. Otrkārt – nu, labi, kāds tur vēl otrkārt? Ap laiku, kad Robertam sākaRead More »Roberts