Roberts

Viņš

Viņa

Roberts

Stāsts ir par kādu puisi. Sauksim viņu par Robertu. Viņš bija kluss, sarežģīts puisis. Skolā viņš nebija krutākais klases zēns. Vēl vairāk – visi viņi uzskatīja par galīgu lūzeri. Robertam nekad nebija bijusi meitene. Pirmkārt, viņš bija galīgs lūzeris. Otrkārt – nu, labi, kāds tur vēl otrkārt? Ap laiku, kad Robertam sāka vairoties apmatojums padusēs, viņu sāka interesēt klases meitenes. Bet tad viņa prātu sāka saistīt viens puisis. Sauksim viņu par Kasparu.

Abi viņi bija klasesbiedri, tomēr īpaši draugi savā starpā nebija. Roberta lielākā kaislība bija hokejs. Viņš mācēja nosaukt visas NHL un KHL hokeja komandas un to galvenos spēlētājus. Tā kā Kaspars arī aizrāvās ar hokeju, Robertam šķita, ka viņi varētu kļūt par labiem draugiem. Tomēr Roberts nespēja pārvarēt sevi un doties pie Kaspara, lai uzsāktu sarunu. Viņš domāja, ka tāds galīgs lūzeris Kasparam šķitīs pretīgs.

Ar sāpēm sirdī Roberts gaidīja pēdējo dienu – izlaidumu. Viņš nopirka labāko pilsētā pieejamo uzvalku, glītākās kurpes, iesmaržojās ar sevišķi izsmalcinātu odekolonu, bet Kaspars uz viņu pat neskatījās. Tomēr Roberts pārvarēja sevi un kādā brīdī piegāja pie Kaspara. Bija redzams, ka Kaspars ir manāmi iereibis, tomēr Roberts domāja, ka uz vēlāku brīdī neko atstāt nevajag un apsēdās viņam blakus. Roberts paskatījās krietni ieskurbušā Kaspara acīs uz izteica ilgi pirms tam ilgi pārdomātos vārdus – “Kaspar, tev droši vien mans piedāvājums būs negaidīts un es sapratīšu, ja tu mani atraidīsi, bet varbūt tomēr apmainīsimies ar telefona numuriem un kādreiz kopīgi aiziesim uz hokeja maču?” Kaspars uz Robertu nikni pablenza un uzkliedza – “Ej dirst, tu zilā cūka!” Pēc tam Kaspars pagriezās pret saviem draugiem un vēl skaļāk uzsauca – “Robčiks nāk mani koļīt, man tak vienmēr licies, ka viņš ir zilais!” Roberts neko tādu nebija gaidījis, spēji nosarka un skriešus metās prom no izlaiduma. Viņš vairs nevienam nespēja paskatīties acīs un apņēmās pēc iespējas ātrāk braukt prom no visiem uz Rīgu. Ne jau Kaspara atraidījums viņu tik ļoti bija sāpinājis. Bet tieši vārdi “zilā cūka” kremta viņa sirdij. Un Roberts tagad saprata, ka viņa dzīvei ir mērķis. Viņš tagad visiem un īpaši Kasparam pierādīs, ka nav nekāds lūzeris un vēl svarīgāk – viņš nav nekāda zilā cūka.

Roberts tvnet sieviešu sadaļā reiz bija lasījis, ka sievietēm patīk labi kopti un muskuļoti vīrieši. Tā nu viņš trešdienās, piektdienās un svētdienās sāka doties uz trenažieru zāli, bet sestdienas veltīja solārija apmeklējumam. Vēl viņš pirmdienās devās uz manikīru un ceturtdienās apmeklēja elitāru SPA salonu. Tam visam, protams, vajadzēja naudu, kādēļ viņš sāka strādāt mammas māsai piederošajā Rīgas veikalā par nodaļas vadītāju.

Kādu dienu viņš, ciemojotes pie vecākiem, netālu no mājām satika savu bijušo klasesbiedreni. Sauksim viņu par Ivetu. Pieklājības pēc viņš apjautājās, kā Ivetai klājas un vai pie reizes viņa nevarētu arī pateikt kā iet citiem biedriem, piemēram, khm, Kasparam. Tā Roberts uzzināja, ka Iveta ar Kasparu ir tuvi draugi. Tajā brīdī viņa asinis sāka vārīties, tomēr Roberts Ivetai neko neizrādīja. Viņa galvā bija bija dzimis nelietīgs plāns atvilt Ivetu Kasparam un tādējādi pierādīt viņam savu seksuālo orientāciju. Roberts apmainījās ar Ivetu telefona numuriem, uzaicināja vēlāk satikties un mājās naski ķērās lasīt tvnet forumu, lai uzzinātu, kā savaldzināt meiteni un pēc tam ievilkt viņu gultā. Viņš pat samaksāja internetā par pāris porno filmām, lai redzētu, kā to dara īsti vīri.

Solis pa solim forumā lasītie padomi tika likti lietā un Iveta nespēja pretoties Roberta šarmam un dāvātajām rozēm ar šokolādi. Drīz vien pienāca viņu pirmā reize. Abi gan bija ļoti uztraukušies, tomēr viss izdevās labi. Ivetas kulimnācijas brīdī Roberts ar gandarījumu varēja domāt par Kasparu un viņa toreiz teiktajiem vārdiem.

Bet Roberta plāns bija tikai pa pusei īstenots. Viņam vajadzēja palikt kopā ar laimīgo Ivetu vismaz līdz brīdim, kad Kaspars par to uzzinās. Tā pagāja dažas nedēļas, bet diemžēl Iveta vilcinājās Kasparam kaut ko teikt un Robertam nekas cits neatlika kā vien aicināt Ivetu sev līdzi uz Rīgu. Turklāt tas, Roberts domāja, Kasparam sāpēs vēl vairāk.

Kad Iveta beidzot iedomājās visu izstāstīt Kasparam, Roberts ierosināja, vai viņš nevarētu doties viņai līdzi – galu galā ilgi klases biedrs nav satikts un viņš noteikti priecāsies par viņu abu kopīgo laimi. Iveta, ilgi nedomājot, tam piekrita. Ar patīkamu satraukuma sajūtu Roberts īpaši rūpīgi gatavojās tikšanās brīdim. Šī ir viņa jaunās dzīves pirmā diena…

Stāsts ir par kādu puisi. Sauksim viņu par Robertu. Viņš bija kluss, sarežģīts puisis. Skolā viņš nebija krutākais klases zēns. Vēl vairāk – visi viņi uzskatīja par galīgu lūzeri. Robertam nekad nebija bijusi meitene. Pirmkārt, viņš bija galīgs lūzeris. Otrkārt – nu, labi, kāds tur vēl otrkārt? Ap laiku, kad Robertam sāka vairoties apmatojums padusēs, viņu sāka interesēt klases meitenes. Bet tad viņa prātu sāka saistīt viens puisis. Sauksim viņu par Kasparu.

Abi viņi bija klasesbiedri, tomēr īpaši draugi savā starpā nebija. Roberta lielākā kaislība bija hokejs. Viņš mācēja nosaukt visas NHL un KHL hokeja komandas un to galvenos spēlētājus. Tā kā Kaspars arī aizrāvās ar hokeju, Robertam šķita, ka viņi varētu kļūt par labiem draugiem. Tomēr Roberts nespēja pārvarēt sevi un doties pie Kaspara, lai uzsāktu sarunu. Viņš domāja, ka tāds galīgs lūzeris Kasparam šķitīs pretīgs.

Ar sāpēm sirdī Roberts gaidīja pēdējo dienu – izlaidumu. Viņš nopirka labāko pilsētā pieejamo uzvalku, glītākās kurpes, iesmaržojās ar sevišķi izsmalcinātu odekolonu, bet Kaspars uz viņu pat neskatījās. Tomēr Roberts pārvarēja sevi un kādā brīdī piegāja pie Kaspara. Bija redzams, ka Kaspars ir manāmi iereibis, tomēr Roberts domāja, ka uz vēlāku brīdī neko atstāt nevajag un apsēdās viņam blakus. Roberts paskatījās krietni ieskurbušā Kaspara acīs uz izteica ilgi pirms tam ilgi pārdomātos vārdus – “Kaspar, tev droši vien mans piedāvājums būs negaidīts un es sapratīšu, ja tu mani atraidīsi, bet varbūt tomēr apmainīsimies ar telefona numuriem un kādreiz kopīgi aiziesim uz hokeja maču?” Kaspars uz Robertu nikni pablenza un uzkliedza – “Ej dirst, tu zilā cūka!” Pēc tam Kaspars pagriezās pret saviem draugiem un vēl skaļāk uzsauca – “Robčiks nāk mani koļīt, man tak vienmēr licies, ka viņš ir zilais!” Roberts neko tādu nebija gaidījis, spēji nosarka un skriešus metās prom no izlaiduma. Viņš vairs nevienam nespēja paskatīties acīs un apņēmās pēc iespējas ātrāk braukt prom no visiem uz Rīgu. Ne jau Kaspara atraidījums viņu tik ļoti bija sāpinājis. Bet tieši vārdi “zilā cūka” kremta viņa sirdij. Un Roberts tagad saprata, ka viņa dzīvei ir mērķis. Viņš tagad visiem un īpaši Kasparam pierādīs, ka nav nekāds lūzeris un vēl svarīgāk – viņš nav nekāda zilā cūka.

Roberts tvnet sieviešu sadaļā reiz bija lasījis, ka sievietēm patīk labi kopti un muskuļoti vīrieši. Tā nu viņš trešdienās, piektdienās un svētdienās sāka doties uz trenažieru zāli, bet sestdienas veltīja solārija apmeklējumam. Vēl viņš pirmdienās devās uz manikīru un ceturtdienās apmeklēja elitāru SPA salonu. Tam visam, protams, vajadzēja naudu, kādēļ viņš sāka strādāt mammas māsai piederošajā Rīgas veikalā par nodaļas vadītāju.

Kādu dienu viņš, ciemojotes pie vecākiem, netālu no mājām satika savu bijušo klasesbiedreni. Sauksim viņu par Ivetu. Pieklājības pēc viņš apjautājās, kā Ivetai klājas un vai pie reizes viņa nevarētu arī pateikt kā iet citiem biedriem, piemēram, khm, Kasparam. Tā Roberts uzzināja, ka Iveta ar Kasparu ir tuvi draugi. Tajā brīdī viņa asinis sāka vārīties, tomēr Roberts Ivetai neko neizrādīja. Viņa galvā bija bija dzimis nelietīgs plāns atvilt Ivetu Kasparam un tādējādi pierādīt viņam savu seksuālo orientāciju. Roberts apmainījās ar Ivetu telefona numuriem, uzaicināja vēlāk satikties un mājās naski ķērās lasīt tvnet forumu, lai uzzinātu, kā savaldzināt meiteni un pēc tam ievilkt viņu gultā. Viņš pat samaksāja internetā par pāris porno filmām, lai redzētu, kā to dara īsti vīri.

Solis pa solim forumā lasītie padomi tika likti lietā un Iveta nespēja pretoties Roberta šarmam un dāvātajām rozēm ar šokolādi. Drīz vien pienāca viņu pirmā reize. Abi gan bija ļoti uztraukušies, tomēr viss izdevās labi. Ivetas kulimnācijas brīdī Roberts ar gandarījumu varēja domāt par Kasparu un viņa toreiz teiktajiem vārdiem.

Bet Roberta plāns bija tikai pa pusei īstenots. Viņam vajadzēja palikt kopā ar laimīgo Ivetu vismaz līdz brīdim, kad Kaspars par to uzzinās. Tā pagāja dažas nedēļas, bet diemžēl Iveta vilcinājās Kasparam kaut ko teikt un Robertam nekas cits neatlika kā vien aicināt Ivetu sev līdzi uz Rīgu. Turklāt tas, Roberts domāja, Kasparam sāpēs vēl vairāk.

Kad Iveta beidzot iedomājās visu izstāstīt Kasparam, Roberts ierosināja, vai viņš nevarētu doties viņai līdzi – galu galā ilgi klases biedrs nav satikts un viņš noteikti priecāsies par viņu abu kopīgo laimi. Iveta, ilgi nedomājot, tam piekrita. Ar patīkamu satraukuma sajūtu Roberts īpaši rūpīgi gatavojās tikšanās brīdim. Šī ir viņa jaunās dzīves pirmā diena…

1 thought on “Roberts

Ir ko piebilst?