Cilvēka garīgā attīstība, ceļš uz zināšanām, dažādas atziņas.
Turpinot tēmu par supernormatīvismu, ja ģimenēs pārsvarā ir diezgan skaidrs, kas ir atļauts, kas aizliegts, kas labi un kas slikti, tad sabiedrībā ar šo ir sarežģītāk. Tāpēc, ka priekšstatu par to, kā jābūt, ir daudz. Politkorektums vai drīzāk bailes liedz iespēju normāli diskutēt par daudziem jautājumiem, līdz ar to vienkārša risinājuma arī nav. Ir kautRead More »Būtiskākais Latvijas iedzīvotājus kopā saturošais elements
“Spirālveida dinamika” ir zinātniska psiholoģijas teorija par pieaugušo cilvēku pasaules uzskatu attīstību. Neskatoties uz savu cienījamo 55-65 gadu vecumu, tā pārsteidzoši adekvāti izskaidro mūsdienu sabiedrībā notiekošos procesus. [caption id="attachment_6019" align="aligncenter" width="2805"] Spiral Dynamics, attēls no http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/[/caption] Precizitātei nedaudz vēstures “Spirālveida dinamika” balstās uz ASV psiholoģijas doktora Klēra Greivsa (Clare W. Graves 1914-1986) veiktajiem pētījumiem. Doktoram Greivsam savulaik studenti regulāri vaicāja, kura no daudzajām cilvēka dabu skaidrojošām teorijām esot patiesākā. Klēram Greivsam tas apnika un viņš sāka meklēt atbildes uz jautājumiem: kāpēc cilvēki ir dažādi? kāpēc daži cilvēki mainās, bet citi nē? kā cilvēka prāts reaģē uz pasauli, kura kļūst aizvienRead More »Spirālveida dinamikas teorija
Tolerance ir viena no Rietumu pamatvērtībām. Konservatīvos var apvainot psihiskos traucējumos, apsūdzēt “naida runā” un uzskatīt par necilvēkiem. Darviniskā cīņa par stiprākā izdzīvošanu ir radījusi vienlīdzīgas, racionālas cilvēciskas būtnes, kas ir “baltas lapas”, ko tikai samaitā nekrietnā sabiedrība. Ir laiks pārvarēt rasismu, jo tādas rases nemaz neeksistē. Un tas ir jādara baltajiem cilvēkiem, kuri irRead More »Populāri neloģismi
Nav neviena cilvēka, lai cik gudrs viņš būtu, kas jaunībā nebūtu izrunājis vārdus vai dzīvojis tā, ka gribētos atsacīties no šiem vārdiem vai rīcības. Taču agrākais nepavisam nav jānožēlo, jo nav iespējams būt pārliecinātam, ka sasniegta gudrība tādā mērā, kādā iespējams, kā vien tad, ja cilvēks izgājis cauri visām smieklīgajām vai riebīgajām inkarnācijām, bez kurāmRead More »Par kļūdīšanos
Lai atbrīvotos no ciešanām, mums tās ir jāpieņem savā apziņā. Pieņemšana nenozīmē “es ciešu”, bet gan “ir ciešanas”. Mums nav jāidientificējas ar problēmu, bet vienkārši jāatzīst, ka tāda ir. Nav gudri domāt “es esmu dusmīgs cilvēks, es tik bieži sadusmojos, kā lai no tā atbrīvojas?” Tas dod vaļu dažādiem pieņēmumiem par sevi, kas ļoti apgrūtinaRead More »Priekšstats par sevi
Sistēma un Finanses dzīvo no nevienlīdzības. Tās liek būt konkurētspējīgiem, lai pašas varētu turpināt krāšanu un piesavināšanos. Globalizācija ļauj Sistēmai un Finansēm bez grūtībām šķērsot tiesisku valstu robežas, ar moderno komunikāciju tehnoloģiju palīdzību veikt ne vien reālus, bet arī virtuālus darījumus. Sistēma un Finanses gūst labumu no visizdevīgākajiem nosacījumiem; cilvēkiem, lai izdzīvotu, ir jāpiesaista investori.Read More »Bernārs Sordē: Vairāk taisnīguma – jā, bet kāda?
Izglītības iestādēm ir jāgādā par cilvēku pieskaņošanos Sistēmas evolūcijai. Tās jau sen attiekušās no neatkarīgas lomas Sabiedrības veidošanā. Tās vairs nerada pilsoņu Kopienu (Cité), bet gan nodarbojas ar izglītības loģistiku, nometinot izglītojamos vienkopus, lai atbilstu globālo tīklu nometņveidīgajai darbībai. Izglītības iestādēm ir piešķirta autonomija, kādu parasti dod apakšuzņēmējiem, pieļaujot atšķirības pārvaldē, kas vienlaikus nedrīkst mainītRead More »Bernārs Sordē par izglītību un pētniecību
Bernard Sordet iekš LSM diezgan interesanti apcer mums uzspiesto pasaules kārtību. Atšķirībā no viena otra sazvērestības teoriju autora, par vainīgajiem netiek pasludināti “žīdi”, vispasaules valdnieki vai kas tamlīdzīgs. Citātu pat grūti izvēlēties, jo gribētos citēt visu rakstu. Izaugsme nenodrošina to, ka tiks panāktas attīstītākās valstis un izlīdzinātas atšķirības, jo investīciju konteksts ir stipri mainījies. IzaugsmeRead More »Kārtība pasaulē
Cits pārmetums manā virzienā man šķiet pilnīgi pamatots. Ļaudis mēdz teikt, ka man nepiemīt realitātes sajūta. Manis rakstītie dzejoļi un mazās, uzzīmētās bildītes neatbilstot realitātei. Kad es rakstu, es bieži aizmirstu, kā atbilstoši būtu jāraksta grāmata izsmalcinātiem lasītājiem, un, vēl jo būtiskāk, man tiešām trūkst cieņas pret realitāti. Es to uzskatu par pēdējo lietu, parRead More »Realitāte
Iegājām veikalā un man mazā aizskrēja kaut ko skatīties. Pēc brīža skatāmies – stāv pie konfektēm, loba ārā no papīriņiem un ēd. Sadusmojos, pieskrēju klāt un kārtīgi salamāju. Mazā stāv, raud, pārdzīvo – saprot, ko izdarījusi. Pēc desmit minūtēm viņa jau atkal priecīgi skraida apkārt pa veikalu. Ja mani tā salamātu, es uz vismaz visuRead More »Vecums un priekšstati