Skip to content

Latviskums

Latvieši un Latvija.

Pret grozījumiem Notariāta likumā

Ir tādas patiesības, ko nevar mainīt reliģiska, pseidoreliģiska, “zinātnē balstīta” vai citāda it kā pierādīta pārliecība. Pat ja tās ir politnekorektas vai kādam sāpīgas vai nepieklājīgas. Bērns var piedzimt vienīgi sievietei. Bērnam vislabāk ir augt savu bioloģisko vecāku – sievietes un vīrieša ģimenē. Laulība ir oficiāls ģimenes apliecinājums, kas bērnam un sievietei ir īpaši nozīmīgi,Read More »Pret grozījumiem Notariāta likumā

Ko Upīša piemineklis pasaka par mums pašiem

Pirms dažiem mēnešiem ievēroju Stacijas statistikā neizskaidrojami populāru ierakstu. Regulāri cilvēki google meklēja un atrada Andreja Upīša darbu “Zelts”. Mani tas stipri pārsteidza, jo šo darbu agrāk nebiju pat dzirdējis. Manuprāt, visai nebaudāms, to vajadzētu lasīt vienīgi profesionāliem literātiem pētniecības vajadzībām. Upīša “Zelts” ieraksta popularitātes iemeslu sapratu tikai nesen. Tas noteikti ir šī kolaboracionista milzīgaisRead More »Ko Upīša piemineklis pasaka par mums pašiem

Rusofobijas nepieciešamība

Tā saucamā Uzvaras pieminekļa nojaukšanas sakarā esmu gan vīlies, gan arī pārsteigts. Lēmums to nojaukt bija tik novēlots, ka es jau labu laiku vairs neticēju, ka piedzīvošu okupekļa nojaukšanu. Bet, izrādās, ir kāds kritērijs X, pēc kura tautas vai varas vairākums piepeši saņem drosmi un sāk rīkoties. Iebrukums Gruzijā? Neder, pārāk niecīgs iegansts. Krimas okupācijaRead More »Rusofobijas nepieciešamība

Telefonkrāpnieki

LSM raksta par telefonkrāpniekiem, kuri uzdodas par finanšu speciālistiem. Man šitie arī ir zvanījuši, skaits jau nojucis, bet varētu būt kādas piecas. Pirmajā kāda sieviete krieviski gribēja zināt, vai man ir laiks sarunai vai ko tamlīdzīgu. Teicu, lai runā latviski. Viņa to atteicās darīt. Partraucu sarunu, saglabāju numuru telefongrāmatā kā spams. Otrajā reizē zvanīja tāRead More »Telefonkrāpnieki

Okupācijas neatzīšana

Mani vienmēr mulsinājis vārdu salikuma “okupācijas (ne-)atzīšana” dažādais pielietojums. Ar to mēdz apzīmēt pilnīgi pretējas lietas. Piemēru ir pilns internets, bet paņemšu šos divus teikumus no masu medijiem: Lielākā daļa “Saskaņas centra” (SC) Saeimas frakcijas deputātu neatzīst, ka 1940.gada jūnijā notikusi Latvijas okupācija, trešdien vēsta laikraksts “Diena”. (TVNET) Savas nesenās vizītes laikā Rīgā ASV viceprezidentsRead More »Okupācijas neatzīšana

Izvēles pamatojums

Vairākas reizes šogad esmu dzirdējis izmisīgus “nav par ko balsot”. Tāpat “kāpēc jābalso par ļaunumu, pat ja tas ir mazākais” utml. Es vēlēšanās neizvēlos savu dzīvesbiedru vai turpmāko garīgo autoritāti. Ir jauki, ka cilvēki nopietni attiecas pret savu izvēli, bet nevajag arī pārspīlēt. Domāt, ka būs kāds indivīds vai pat partija, ar kuru manas indivīdaRead More »Izvēles pamatojums

Īsi par kebabēšanu

Pakistānas kebabā esmu bijis divreiz. Pirmajā bija tīri ok. Otrajā iekūlos pārsteidzošā netīrības perēklī un apkalpojošais personāls latviski komunicēt nespēja. Es neesmu sev ienaidnieks. Man rūp mana veselība un zinu, ka higiēna ir svarīga. Ja kādam šķiet, ka viņa personīgajai veselībai ar higiēnu nav nekāda sakara, tad tas ir tikai laika jautājums, līdz viņš būsRead More »Īsi par kebabēšanu

Krustāmie vārdi 1879. gadā

Reiz sensenos laikos dzīvoja enerģisks jauneklis, kurš sevi dēvēja par Ausekli. Viņš gribēja redzēt latviešu tautu ceļamies garā un necieta vācu kundzisko iedomības garu. Par spīti dažādām grūtībām Auseklis sastādīja savu kalendāru un piedāvāja tajā jaunus, latviskus krustāmos vārdus. Tagad ir interesanti palūkoties, kas no tā laika vārdiem ir līdz mūsdienām izdzīvojis un kas tagadRead More »Krustāmie vārdi 1879. gadā

Parkošanās un līdzjūtība

Pirms kāda pusotra gada biju izvērtis nelielu karadarbību pret automašīnu vadītājiem, kuri pie manas dzīvesvietas mēdza atstāt automašīnas kā pagadās. Nav man nekāda prieka apiet uz trotuāra noparkotu automobili pa brauktuvi. Ja vēl tas jādara ar bērnu ratiņiem, tad drusku kārojas ievilkt mašīnai kādu švīku vai izdarīt ko citu nejauku. Radušos trotuāra bojājumus pat navRead More »Parkošanās un līdzjūtība

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē? Noslēgums

Pirms mēneša rakstīju par Rīgas domes Īpašuma departamenta (RDĪD) tendenci likt saites uz ziņām krievu valodā. Tā kā pēc mana lūguma likt saites uz avotiem latviešu valodā nekas nemainījās, vērsos pie Valsts valodas centra (VVC) ar lūgumu izvērtēt iespējamu likuma pārkāpumu. Īsi pēc vēstules nosūtīšanas ievēroju, ka RDĪD vairs neliek saites uz avotiem krievu valodā.Read More »Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē? Noslēgums