Teātris

Teātrī gūtie iespaidi.

Vēstures izpētes komisija JRT

Ja es teātrī ierados 17:51, bet aizgāju no tā 23:40, ko es tajā darīju? Skatījos Vēstures izpētes komisiju Jaunajā Rīgas teātrī Miera ielā! Izrāde ir par čeku, čekas maisiem, izmeklēšanas komisiju, aģentiem, kuratoriem, tā laika sadzīvi un, galvenais, kā cilvēki ar to visu tika galā. Vai arī netika. Kā pats izrādes autors raksta: Šī izrādeRead More »Vēstures izpētes komisija JRT

JRT – Cerību ezers aizsalis

Ja man būtu nepieciešamība izteikties tā, lai nevienu neaizvainotu, es droši vien teiktu, ka izrāde ir neparasti daudzslāņaina. Skatītājs tiek pārsteigts un provocēts, lai atstātu komforta zonu. Aktieru darbs, īpaši abu jaunāko ir īpaši atzīstams. Režisors drosmīgi atklāj savu personību no negatīvās puses. Askētisks interjers palīdz koncentrēt uzmanību uz aktieru darbībām. Inteliģents skatītājs noteikti pamanīsRead More »JRT – Cerību ezers aizsalis

JRT – Process

Kafkas Procesu biju lasījis pirms daudziem gadiem. Nevaru teikt, ka ļoti labi to atcerējos, bet galvenie notikumi, beigas un, pats galvenais – atmosfēra nebija aizmirsušies. Manā izpratnē Kafkas sirreālā darba centrā ir visnotaļ parasts, samērā attapīgs cilvēks, kurš nejaušības dēļ iekļūst neaptverami sarežģītas birokrātijas dzirnavās un cīnās ar tām. Viss ir gan reāli, gan nedaudzRead More »JRT – Process

JRT Ciniķi

Politika un vēsture ienāk mūsu privātajās dzīvēs, gribam mēs to vai nē; mūsu dzīves tiek pakļautas politikai un vēsturei. Bieži vien mums nepatīk tas, kas notiek apkārt. Ja nespējam piekrist un just līdzi valdības diktātam, vienalga, vai tā būtu demokrātija, kapitālisms vai komunisms, mēs no tā abstrahējamies, rodas plaisa starp to, kas notiek ap mums,Read More »JRT Ciniķi

Recenzija par Marķīzi de Sadu

Teātra izrāžu recenzijas parasti lasu pēc tam, kad attiecīgo izrādi esmu apmeklējis. Gluži vienkārši – tajās vērojama tendence izstāstīt visas interesantās lietas, laupot skatītājam pārsteiguma efektu. Šī iemesla dēļ arī manas atsauksmes par teātra izrādēm vai pat grāmatām parasti ir diezgan īsas un nereti maz izsakošas. Jūnijā biju aizgājis uz „Rīga. Urbānie mīti”. Pēc tamRead More »Recenzija par Marķīzi de Sadu

Teātris TT – Dāmas

Naktī sava dzīvokļa virtuvē satiekas vecāmamma, viņas meita un mazmeita, un viņas nevar no turienes iziet pirms nebūs noskaidrots, kā 17 gadīgās Kitijas bikšu kabatā uzradusies pavisam īsta pistole. Izrādes saturu veido puspatiesību un melu atšķetināšana. Tas viss sajaucas ar bailēm no vientulības, attaisnojumu savai dzīvei un vēlmi dzīvot, kā vēlies. Bez maitekļiem vēl vairākRead More »Teātris TT – Dāmas

Īsts politiskais teātris

Pēdējās dienas visvairāk igauņus apskaužu par teātri. Konkrēti par NO99 un jo īpaši par projektu NO75 Unified Estonia Assembly. Pastāstīšu sīkāk. Gadu pirms kārtējām parlamenta vēlēšanām teātra NO99 vadītāji sasauca preses konferenci un paziņoja par politiskas partijas izveidi. Viņiem esot apnicis, ka politika, politiķuprāt, esot kas tāds, ar ko varot nodarboties tikai viņi un kaRead More »Īsts politiskais teātris

JRT – Grimētava

JRT lugā Grimētava darbojas četras aktrises. Vai varbūt viena aktrise un trīs dāmas, kuras sevi grib uzskatīt par aktrisēm? Katrā ziņā JRT aktrises tēlo četras dāmas, kuras vienkāršības dēļ dēvēšu par aktrisēm. Nākošajā rindkopā lasāmi maitekļi. Izrādes iesākums ir mazliet haotisks un pagrūti saprast, vai uz skatuves vērojami varoņu personīgie pārdzīvojumu, vai arī tās patlabanRead More »JRT – Grimētava

JRT – Pakļaušanās

Izrādi “Pakļaušanās” rāda tikai no šīs sezonas un nemaz tik daudz izrāžu vēl nav bijis. Tāpēc biju diezgan pārsteigts, kad vienu pēc otras redzēju īsas atsauksmes no sev zināmiem cilvēkiem, kuri citkārt uz teātri nemaz tā neskrien un kuru politiskā pārliecība bija “Latvijai jāuzņem bēgļus”. Viņu atsauksmes bija sliktas. Izrāde esot bezgaumīga un garlaicīga. VienaRead More »JRT – Pakļaušanās

Cerību ezers JRT

Cerību ezers ir viena no sezonas dārgākajām izrādēm. Neskatoties uz to, biļetes tiek pirktas cītīgi. Ažiotāža sacelta liela, atsauksmes – no ļoti aizkustinoši līdz elpu aizgrābjoši. Turklāt tā ir saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā gada lielās formas izrāde. Kā lai tādu neapmeklē? Cerību ezera galvenās tēmas ir izrādes galvenā varoņa Vladislava attiecības ar māti Nadeždu, krievvalodīgie Latvijā un vientulība. Šad un tad izrādē ieskanas latviešu valoda. Krievu valoda tiek titrēta. Varu kļūdīties, bet man šķiet, ka no pirmo rindu vidus titrus salasīt būs ļoti grūti. Visi izrādes tēli ir mazliet kariķēti, varbūt galvenā varoņa māte mazāk, bet viņas attēlojums ir visai nežēlīgs pats par sevi. Interesanti, ka Nadežda ir vienīgā no varoņiem, kas nevēršas pie skatītājiem tieši. Viņas tēls šķiet visrūpīgāk noslīpētais visā izrādē un Nadežda pat šķiet zināmā mērā simpātiska.   Kādas tad vispār var būt 37 gadus veca raksturā gana sarežģīta vīrieša attiecības ar māti, ar kuru joprojām tiek dzīvots kopā? Ne jau tās vienkāršākās.