Pirmajā ierakstā aprakstīju dīķīšus Vējzaķsalā. Otrajā pārpalikumus no Vējzaķsalas grāvja. Tagad kārta Ūdru grāvim. Ūdru grāvis atrodas plašajā teritorijā starp Ganību dambi, Bukultu ielu un Duntes ielu. Turpat pie Duntes ielas tas bijis savienots ar Sarkandaugavu. 1885. gada kartē Ūdru grāvis attēlots kā neregulēta upe vai grāvis. 1916. gada kartē var redzēt, ka grāvis vismazRead More »Vēsturiskā Daugavas gultne Rīgā. Ūdru grāvis
Pirmajā ierakstā stāstīju par dīķīšiem Vējzaķsalā. Tagad paskatīsimies, kas atlicis no kādreizējā Vējzaķsalas grāvja. Vējzaķsalas grāvis (saukts arī par līci) atdalījis Vējzaķsalu no pārējās Rīgas. Vēl 1936. gadā Vējzaķsala bija īsta sala. Atdalošais grāvis daļēji likvidēts okupācijas gados. Mūsdienu kartēs redzami nosacīti trīs dīķīši. Garš un izstiepts dienvidos ar sākumu pie Rankas ielas, īsāks, divdaļīgsRead More »Vēsturiskā Daugavas gultne Rīgā. Vējzaķsalas grāvis
Viens no pamanāmākajiem graustiem Pētersalas ielas rajonā atrodas Ganību dambī 1a. Tāpēc, ka to var labi apskatīt gan no Ganību dambja, gan Pētersalas ielas, gan Sermuliņu ielas. Pati ēka ir interesanta ar savu trīsstaru formu. Daudz tādu Rīgā nav. Interesanti, ka kadastrs.lv vēsta, ka ēka un zeme ap to esot valsts īpašums. Savukārt Rīgas graustuRead More »Ganību dambis 1a
Sarkandaugavā, Ganību dambī 40b vēl pavasarī atradās neliela koka ēka. Wikimapiā tā nosaukta par koka muižiņu klasicisma stilā. Skats uz ēku Google maps. Nu vairs no tās nekas nav palicis pāri, pat jaunie pakešu logi nē. Nesen norisinājusies publiskā apspriešana koksnes biomasas katlumājas būvniecībai šajā adresē. Ir viens visai nikns komentārs par to visu (iepriekšējāsRead More »Ganību dambis 40b
Mūsdienās ar Sarkandaugavu saprot Daugavas atzaru, kurš tek apkārt Kundziņsalai. Bet 20. gadsimta sākumā un agrāk par Sarkandaugavu saukuši Daugavas vecupi, kura tecējusi paralēli Tvaika un Duntes ielām. Tā bijusi tik plata, ka tajā varējuši iebraukt nelieli kuģīši. Pirms dambju izbūves Daugava bijusi plaša, sekla upe, kura pavasara palos appludinājusi lielu teritoriju. Pēc dambju izbūves Daugava kļuvusi šaurāka un straujāka. Savukārt Sarkandaugava turpinājusi tecēt, vācot ūdeņus no pilsētas ganību plašās teritorijas. Līdz ar ganību platības samazināšanos Sarkandaugavā palika aizvien mazāk ūdens. Okupācijas gados virs tās kādreizējās gultnes posmā līdz Bukultu ielai celtas dažādas ēkas. Jo vecākā kartē skatās, jo garākaRead More »Sarkandaugavai pa pēdām