Lasītās grāmatas.
Un galvenais, kādu dienu pazudīs visa māja, mirs visa iela un kvartāls. Tas prasīs laiku. Sākumā tas izklausīsies pēc leģendas, tik tikko ticamām baumām: kāds būs dzirdējis runājam par Monso parka iespējamu paplašināšanu vai kādas lielas viesnīcas būvniecību, vai par tiešo līniju starp Elizeju un Ruasī, kas, lai pievienotos bulvāru lokam, ies pa Kursela avēniju.Read More »Žoržs Pereks par māju dzīvesgājumu
Nelielajā, 1990. gadā izdotajā un savulaik 30 kapeikas maksājušajā grāmatiņā ungāru poliglote esejiskā veidā dalījusies savās pārdomās par valodniecības jautājumiem. Autore raksta par personīgo pieredzi, valodu mācīšanos. Pauž savus uzskatus, ka, piemēram, valodas mācīties nekad nav par vēlu un ka skolās (tolaik) dominējošā metode – rakstveida tulkošana ir neefektīva. Autore atzīst, ka mācīt dzimto valoduRead More »Kato Lomba – Par valodām man nāk prātā…
Zoru paņēmu rokās, kad reiz, aizbraucis ciemos, telefona glāstīšanas vietā izvēlējos pašķirstīt kādu grāmatu. Bija dažas Sprīdīša bibliotēkas grāmatas, paņēmu no tām kādu, ko nebiju lasījis. Grāmatas galvenais varonis ir 12 gadus vecs puisis vārdā Branko, kam tikko nomirusi māte. Viņa tēvs ir klejojošs vijolnieks un Seņas ciemā iegriežas reizi 3-4 gados. Tā kā pēdējāRead More »Kurts Helds – Rudmatainā Zora un viņas draugi
Par Kalendāru bija daudz lasīts un biju to jau pasen ierindojis kādreiz lasāmo grāmatu sarakstā, bet nesteidzu ne iegādāties, ne meklēt bibliotēkā. Grāmata mani atrada pati, ja tā var izteikties. Draugs uzdāvināja, turklāt pilnīgi jaunu un neatvērtu. Ilgi nevilku garumā un drīz vien ķēros klāt. Vienu gadu katru dienu Oskars Kalendārs raksta dienasgrāmatu. Oskars dzīvoRead More »Andris Kalnozols – Kalendārs mani sauc
Jāņa Jaunsudrabiņa kopoto rakstu otrajā sējumā ir virsrakstā minētie darbi. Dzimtenē ticis klasificēts kā garais stāsts, savukārt pārējie ir tēlojumu kopas. Darbi pirmoreiz izdoti 1914. – 1921. gadā. Dzimtenē galvenais varonis Valdis ar sievu un bērniem pavasarī brauc padzīvot savā dzimtajā pusē. Valdis makšķerē, sastop dažādus vecus paziņas, ciemojas, skatās teātri, dodas uz zaļumballi utt.Read More »Jānis Jaunsudrabiņš – Dzimtenē, Kaukāzs, Plūdi un atplūdi, Gredzens
Nikolaja Rēriha vārdu esmu dzirdējis, galu galā Rīgā ir Nikolaja Rēriha iela pavisam netālu no Ukrainas un Somijas vēstniecībām. Neko lāgā par viņu nezināju un vēl jo mazāk, kāpēc Rīgā viņam par godu nosaukta iela. Par Šambalu arī neko daudz nezināju. Ja nemaldos, tā bija leģendām apvīta vieta pazemē un, nē, nevis elle, bet kautRead More »Nikolajs Rērihs – Šambala
Par alpīnismu neko īsti nezinu. Bet, kad gadījās rokās maza grāmatiņa par kalnos kāpšanu, pašķirstīju to un nolēmu, ka derēs plašākai priekšstata gūšanai. Grāmatiņā īsi aprakstīti: alpīnisma vēsture, dažādi augstkalnu rajoni, maršrutu klasifikācija, PSRS sporta klasifikācijas normatīvi, nepieciešamais inventārs, uzturs, mezgli, klinšu kāpšana, nāktsmītņu gatavošana, pirmā palīdzība, kā pārvarēt upes, kā ieteicams pārvietoties pa dažāduRead More »Valdis Ķikāns – Kāpjam kalnos
Pirms diviem gadiem lasīju Riharda Bargā Plikos rukšus. Ļoti patika. Ja nu vienīgi tāda mazuma piegarša. Noskatījos apjomīgu video interviju ar autoru ap laiku, kad klajā nāca jaunā grāmata. Sapratu no intervijas, ka Slampes meitenes esot pavisam citādākas un apgrieztās hronoloģijas principa arī vairs neesot. Drīz pēc tam manīju arī kādu atsauksmi, ka tas patsRead More »Rihards Bargais – Nemodernās Slampes meitenes
Mūžibas skartie man tāpat kā vairumam lasītāju bija obligāta lieratūra pamatskolā. Nevajadzēja tolaik lasīt visu grāmatu, pietika ar Sprediķi Piņķu baznīcā. Toties daļu no tā vajadzēja iemācīties no galvas un noskaitīt. Siltas jūtas pret šo daiļdarbu man attiecīgi nespēja rasties. Arī attiecīgā dzejojuma skaistumu vai vērtību tolaik nespēju saskatīt un biju laimīgs, kad skolā tikāmRead More »Aleksandrs Čaks – Mūžības skartie
Cerībā uzzināt ko interesantu par indiāņiem, ņēmu lasīt šo 1985. gadā izdoto grāmatu. It kā veca, bet, pašķirstot grāmatu, likās, ka tam nevajadzētu traucēt. Turklāt indiāņu vēsture pēdējo 30-40 gadu laikā diez vai būs radikāli mainījusies. Grāmatas pirmajā daļā vēstīts par Amerikas atklāšanu, turpmākajiem tās izlaupītājiem un vietējo indiāņu slaktēšanu. Par pašu indiāņu dzīvi nebijaRead More »Kurts Vilhelms Cerams – Pirmais amerikānis