Lasītās grāmatas.
Nevaru teikt, ka būtu daudz slavenu cilvēku, pret kuriem izjūtu īpašu cieņu. Jo par ko tad? Par to vien, ka slavens vai kāds par viņu labi izsakās? Tas neko nenozīmē, mēdz slavēt arī pēdējos draņķus. Zigmars Liepiņš manī raisa cieņu ar komponista darbu, radio SWH veidošanu un attīstību, kā arī lapu, kurā var noklausīties viņaRead More »Zigmars Liepiņš – Mūzaīka
Kā izrādījās, Ostaps Višņa jeb Pāvels Gubenko ir ukrainis. Vai man maz gadījies lasīt citu ukraiņa grāmatu, grūti pateikt. Iespējams, ka jā, bet šī gan laikam būs pirmā, kad jau lasīšanas gaitā skaidra kļūst autora tautība. Gandrīz visi stāsti ir pārspīlēti mednieku stāstiņi jeb feļetoni. Piemēram, uz medībām ejot, ļoti svarīgi ņemt līdzi glāzīti, laiRead More »Ostaps Višņa – Humoristiski stāsti
Šī grāmata būtu pelnījusi garu un rūpīgu atsauksmi, bet tāda man šobrīd nav pa spēkam. Tā kā izvēle ir starp “neko” un “kaut ko īsu”, tad došu priekšroku otrajam variantam. To, ka laiks pienācis Ģērmaņa Latviešu tautas piedzīvojumiem, sapratu pēc Jāņa Mauliņa Tālavas izlasīšanas. Gribēju pārliecināties, vai tad tiešām kari ar senajiem igauņiem bijuši tādi,Read More »Uldis Ģērmanis – Latviešu tautas piedzīvojumi
Apnika izvēlēties kaut ko no mājās esošā, nolēmu aiziet uz bibliotēku un paņemt to, kas iekritīs acīs. Bet, ja nekas acīs neiekritīs, tad došos uz ārzemju daiļliteratūras plauktu, sameklēšu burtu M un palūkošos, vai nav kas nelasīts no Murakami. Acīs uzreiz nekas neiekrita un devos meklēt burtu M. Plauktā bija trīs Murakami grāmatas un lasījisRead More »Haruki Murakami – Bezkrāsu Cukuru Tadzaki un viņa svētceļnieka gadi
Olivers Tvists ir viens no tiem daudzajiem darbiem, par ko kādreiz ir dzirdēts, bet ko nav gadījies lasīt. Tas gan nebija iemesls, kāpēc to paņēmu rokās. Pirms tam biju lasījis Skalbes stāstus, Mauliņa Tālavu, Ģērmaņa piedzīvojumus un gribējās pašķirstīt relaksējošāku daiļliteratūru. Tas man tā gluži nesanāca. Olivers Tvists ir puisītis, kam dzemdībās nomirusi mamma, koRead More »Čārlzs Dikenss – Olivers Tvists
Kārlis Skalbe ir viens no tiem latviešu autoriem, ko skolas laikā nespēju novērtēt, bet, gadiem ejot, apbrīnoju aizvien vairāk. Tas ir līdzīgi kā bērnībā, staigājot pa Rīgu. Skaistās piecu un sešu stāvu ēkas, kā arī pieticīgās, mazāk krāšņās, bet nereti ar savu odziņu esošās divstāvu ēkas bija ļoti pierastas un nešķita nekas īpašs. Bet tagad,Read More »Kārlis Skalbe – Dzīvības siltums
Jāņa Mauliņa Tālava ir vēsturisks romāns par laiku neilgi pēc Rīgas dibināšanas. Darbs ir iedalīts divās daļās. Pirmajā vectēvs Udzis atceras savas bērnības un jaunības gaitas. Esot gadījies tā, ka kaimiņu cilts vīrs uzklupis Udža māsai, kad viņi gājuši ķert zivis. Puisim nekas cits nav atlicis kā uzbrucēju nošaut ar stopu. Neveiksmīgā izvarotāja līķi –Read More »Jānis Mauliņš – Tālava
Sēlijā, Sunākstes mācītājmuižas teritorijā atrodas ne tikai Stendera ābeces taka, bet arī Augstas gudrības taka. Daudz kas šķita interesants, tāpēc šo to nobildēju.
Mazliet pastāstīšu par šo grāmatu, netaupot maitekļus. 1924. gadā jaunais ārsts Endrjū Mensons ierodas Bleinelijā strādāt par asistentu triekas ķertam un strādāt nespējīgam ārstam Peidžam. Endrjū raujas melnās miesās, cīnās ar savu zināšanu trūkumu un sapņo pierādīt, ka antracīta ieguve ir galvenais iemesls raktuvju strādnieku plaušu bojājumiem. Ilgi Endrjū neiztur, apskaišas uz ārsta sievu, kasRead More »Arčibalds Kronins – Citadele
Esmu cilvēks, kuru šausmu stāsti īpaši neaizkustina. Man diezgan ātri pazūd ticamības moments vai pat nemaz nepaspēj rasties. Bet kaut ko līdzīgu šausmām nereti izjūtu, lasot par agrāko laiku medicīnu. Labi, ka nedzīvoju tajos laikos, bet droši vien pēc gadiem 100 to pašu varēs teikt par mūsdienām. Ārsta piezīmes ir grāmatiņa, kas sarakstīta no 1895.Read More »Vikentijs Veresajevs – Ārsta piezīmes