Lasītās grāmatas.
Maņuņa ir Narines Abgarjanas grāmata par autores bērnību Armēnijā. Par Maņuņu sauc viņas labāko draudzeni, bet grāmatas galvenā varone būtībā ir Maņuņas agresīvā vecmāmiņa. Grāmata nav dokumentāla, tomēr autore ģimenes locekļus dzīvē sauc tāpat kā grāmatā. Starp citu, autore aktīvi raksta blogu, ir Krievijas pilsone un dzīvo Maskavā. Maņuņa Krievijā esot bestsellers un jāatzīst, kaRead More »Grāmata – Maņuņa
Līdz šim Džeks Londons bija šad tad dzirdēts. Man šķita, ka viņš ir izslavēts klasiķis. Attiecīgi diez vai es varētu īpaši vilties viņa rakstītajā, tāpēc uz labu laimi paņēmu kādu no viņa kopotajiem rakstiem. Tomēr brīdī, kad rakstu šīs rindas, esmu ticis grāmatai mazliet tālāk par pusi un sapratis, ka lasīt tālāk būtu bezjēdzīga laikaRead More »Grāmata – Džeka Londona kopoto rakstu 7. sējums
2016. gadā tika izdota Lato Lapsas grāmata “Zem Muhameda bārdas”. Tā bija par islamu un valstīm, kuras šī reliģija ietekmē. “Zem Muhameda palmas” zināmā mērā ir šīs grāmatas turpinājums. Kāpēc rakstu “zināmā mērā”? Tāpēc, ka par islamu un Muhamedu šoreiz ir pavisam maz, īpaši, ja salīdzina ar pirmo grāmatu. Grāmata “Zem Muhameda palmas” ir parRead More »Grāmata – Zem Muhameda palmas
Par Ausekli gandrīz neko nezināju. Spriežot pēc viņa pseidonīma, ar mazvērtības kompleksiem puisis sevišķi nav sirdzis. Tādu cilvēku dzīvesstāsti mēdz būt interesanti. Izrādījās, ka 1981. gadā tapusī Jāņa Kalniņa grāmata ar nosaukumu “Auseklis” ir biogrāfisks romāns. Tas mani mazliet sabiedēja, jo nesenā atmiņā vēl bija grāmata par Šķērsielu 13. Tomēr drīz vien manas bažas izklīda.Read More »Grāmata – Auseklis
Grāmatu ar uzrakstu Džeroms D. Selindžers uz muguriņas paņēmu uz ātru roku, nemaz nepētot tās saturu. Izrādījās, ka 1969. gadā izdotajā grāmatā ir Uz kraujas rudzu laukā un daži stāsti. Par Selindžeru līdz šim nezināju neko, kaut gan dzirdēts bija, tāpat kā šis darbs. Zināju, ka tajā ir kaut kas par pusaudžiem, kādēļ ne īpašiRead More »Grāmata – Uz kraujas rudzu laukā
Gadījās tā, ka vajadzēja gan atdot grāmatu bibliotēkā, gan ļoti steigties. Tāpēc izvēlēties nācās uz ātru roku un izvēle krita par labu Anšlava Eglīša “Pansija pilī”. Pirmā grāmatu sāka lasīt dzīvesbiedrene. Lasīja cītīgi un bieži. No tā nopratu, ka droši vien laba. Biju domājis, ka tā ir daiļliteratūra, bet nē, tie ir nelieli stāstiņi parRead More »Grāmata – Pansija pilī
Par Klūgu mūku biju dzirdējis daudz labu vārdu. Tikai nevis par Ingas Ābeles grāmatu, bet gan teātra izrādi. Uzzināju, par ko tā ir un, godīgi sakot, īpašas intereses man nebija. Jo senāka pagātne, jo skeptiskāk izturos pret tās mūsdienīgajām interpretācijām. Piemēram, ir vieglāk rakstīt par otro pasaules karu, nevis astoņdesmitajiem gadiem, jo par pēdējiem nejaukākiRead More »Grāmata – Klūgu mūks
Šis darbs bija ierakstīts manā lasāmo grāmatu sarakstā jau sen, tikai neatceros vairs kas mani iedvesmoja to tajā ielikt. Žēl, tagad būtu interesanti to uzzināt. Bibliotēkā šo darbu ieraudzīju pavisam nejauši, jo bija ievietots pie ārzemju autoriem. Vēl pat nebiju sācis grāmatu lasīt, kad Andris jau bija publicējis savu atsauksmi. Nopratu, ka, ja būtu AndraRead More »Grāmata – Pilsētas šamaņi
Trešo vecāku žūrijas grāmatu Mums neredzamā gaisma, izrādās, biju jau izlasījis. Šī bija ceturtā un pēdējā grāmata. Izteikties par to arī ir vissarežģītāk. Saturs ar nelieliem maitekļiem. Omce ir tāda drusku dulla omīte savai 7 gadus vecajai mazmeitai Elzai. Viņas ļoti labi saprotas. Omce stāsta Elzai pasakas, ar kurām tiek iepazīstināts arī lasītājs. Pēcāk OmceRead More »Grāmata – Omce sūta sveicienus un atvainojas
Daces Vīgantes Ledus apelsīnu man piešķīra bibliotēkā kā Vecāku žūrijas lasāmo grāmatu. Pirmā to sāka lasīt mana dzīvesbiedrene un tā kā ilgi nelika nost, nopratu, ka vajag būt labai. Grāmatā ir 11 dažādi stāsti. Pirmais no tiem aizņem pusi grāmatas. Tajā ir par trim ģimenes sievietēm un viņu grūto likteni okupācijas gados. Pārējie ir krietniRead More »Grāmata – Ledus apelsīns