Lasītās grāmatas.
Attiecībā uz vasaru man bija tāda kā nosacīta apņemšanās neizlasīt nevienu grāmatu. Tāpēc, ka vasara ir īsa un to labāk izmantot lietderīgi – ārā un svaigā gaisā darot lietas, kuras citos gadalaikos nav iespējamas. Tiesa, vienudien, kad man sanāca vairāk laika, izgāju laukā tieši ar mērķi palasīt elektronisko grāmatu. Šo prieku nebaudīju ilgāk par 10Read More »Grāmata – Mums neredzamā gaisma
Par Māra Bērziņa Svina garšu esmu manījis daudz slavējošu atsauksmju un nevienu negatīvu. Tā gadās arī ar citām grāmatām, bet šoreiz man radās iespaids, ka Svina garšai jābūt vienai no labākajām latviešu autoru grāmatām, kuras tapušas pēdējos gados. Tāpēc, pat neskatoties uz laika trūkumu, ilgi nevilcinājos, kad mamma šo grāmatu, aizlienētu no draudzenes, piedāvāja izlasīt.Read More »Grāmata – Svina garša
Es nemēdzu Stacijā rakstīt par filmām. Un ne jau tikai tāpēc, ka esmu diezgan slinks filmu vērotājs. Agrāk, kad bija vairāk laika, šad tad aizgāju uz kādu Kino muzeja pasākumu vai lekciju. Ja kino profesionāļi stāsta par filmām, tad tās gandrīz vienmēr būs klasiskas vērtības. Ne visas no tām man sagādā prieku un sajūsmu, betRead More »Grāmata – 365 Dienas filmas
Grāmatas “Esmu Rīgas puika” nosaukumu biju piefiksējis lasāmo grāmatu sarakstā, kad, meklējot informāciju par seno Rīgu, kāds uz to bija atsaucies. Ieraudzīju bibliotēkā un paņēmu. Grāmatas autors Vaidelotis Apsītis ir arhitekts un vairāku grāmatu autors. Dzimis un audzis Rīgā. Grāmata gluži nav autobiogrāfija, drīzāk memuāri hronoloģiskā secībā. Pirmajās nodaļās visai romantiski un mazliet idealizēti aprakstītsRead More »Grāmata – Esmu Rīgas puika
Kad biju ekskursijā 5. tramvaju depo un aprunājos ar Ilmu Jansoni, viņa man ieteica šo grāmatu. Esot ļoti laba, turklāt maksājot vien mazliet virs 10 eiro. Izrādījās, ka nopirkt šo grāmatu nemaz nav tik vienkārši. To pārdod Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros (RS KAC). Tā kā manās ikdienas gaitās neviens no RS KAC pa ceļamRead More »Grāmata – Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām
Grāmatas autors Viktors Suvorovs ir bijušais GRU (Galvenā izlūkošanas pārvalde) darbinieks. 1978. gadā viņš kopā ar ģimeni aizbēga uz Lielbritāniju. Aizmuguriski viņam esot piespriests nāves sods. Tomēr, kā autors raksta, GRU neslepkavo aiz atriebības. Varbūt tādēļ viņš joprojām ražīgi raksta grāmatas. Grāmata pamatā ir par GRU un tās darbībām. Tiem, kuriem nav priekšstata parRead More »Grāmata – Spiegošanas pamati
Man šī pēdējā laika stafete ne īpaši patīk, bet, ja es uz to neatbildu, tad nav iespējams paskaidrot, kāpēc. Tāpēc lai iet! 1. Tavā nelasīto grāmatu sarakstā ir apmēram 2000 grāmatu. Kā tu spēj izlemt, ko lasīt nākamo? Man ir saraksts, kurā piefiksēju grāmatas vai autorus, kurus būtu vērts lasīt. Tas vairāk paredzēts brīžiem, kadRead More »Lasītāju problēmas
Diezgan sen gribēju izlasīt šo slaveno Aleksandra Solžeņicina darbu. Bet bibliotēkā tā nebija. Kad meklēju, kur to var atrast, secināju, ka nevienā no Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēm šis darbs latviešu valodā nav pieejams. Jādomā, nav ticis pārtulkots. Nekritu izmisumā, bet sameklēju grāmatu internetā krieviski. Nomocīju divas rindkopas un sapratu, ka tik daudz laika šai grāmataiRead More »Grāmata – One Day in the Life of Ivan Denisovich
Žana Raspaja “Svēto nometni” ieraudzīju bibliotēkas aktuālāko grāmatu plauktā. Nolēmu ar to iepazīties. Biju par to diezgan daudz dzirdējis. Biju pat mēģinājis to lasīt angliski, bet interese ātri apsīka. Uzreiz atzīšu, ka “pēdējo gadu visizaicinošāko romānu” ar “vairāku miljonu tirāžu franču, vācu un angļu valodā” gandrīz pametu pusceļā. Man šķita, ka vēl tālāk to lasītRead More »Grāmata – Svēto nometne
Gūtenmorgenam esmu redzējis divas vai trīs filmiņas. Nepatika, nespēju saprast, kas tas par sviestu. Nemaz nezināju, ka tās balstītas uz Māra Bērziņa grāmatas stāstiem. Kad ieraudzīju to bibliotēkā, nolēmu iepazīties ar domu, ka grāmata droši vien ir labāka. Īsi sakot, fufeļstāstiņi. Gūtenmorgens ir mazliet dīvains vīrietis ar tikpat dīvainiem draugiem un paziņām. Iecienīta viņu nodarbeRead More »Grāmata – Gūtenmorgens