Pirms dažām dienām, izejot no Akropoles, pirmo reizi savā dzīvē redzēju, kā Latvijā cilvēkam uzbrūk vārna ar mērķi atņemt ko ēdamu. Tie bija kādi cepumi vai grauzdiņi caurspīdīgā plastmasas kastītē. Vārna ar nagiem notēmēja uz vīrieša pakausi. Traumas, domāju, netika gūtas, bet patīkami viņam noteikti nebija. Akropolē tāpat kā šur tur citur uzstādījuši mākslīgos putnuRead More »Putnu audio atbaidītāji
Rīga, Matīsa kapi 14.09.2020.
Reiz sensenos laikos biju ievilcis Alisi Brīnumzemē e-grāmatā. Kāpēc? To es sev ierastā kārtā vairs neatceros. Droši vien manīju kaut kur piesauktu šo 1865. gadā publicēto darbu kā interesantu pieaugušajiem. Vikipēdijas ieraksts par Alisi ir diezgan garš. No tā var noprast, ka darbs ir ļoti daudzslāņains. Alisi biju atradis oriģinālvalodā. Parasti grāmatas tomēr cenšos lasītRead More »Luiss Kerols – Alise Brīnumzemē
Pēc Skarbās brīnumzemes no Murakami gaidīju ko labu. Varbūt ne tik ļoti labu, bet tomēr. Un tā arī bija. Aitas medīšanas piedzīvojumos galvenais varonis strādā tulkošanas / reklāmas aģentūrā. Kādu dienu aģentūrā ierodas neparasts vīrs un spiež galveno varoni atklāt informāciju par kādu reklāmā izmantotu attēlu, kurā redzama neparasta aita. Galvenais varonis neko neatklāj unRead More »Haruki Murakami – Aitas medīšanas piedzīvojumi
Arī es plānoju piedalīties šīs nedēļas Rīgas domes vēlēšanās. Šoreiz man izvēli veikt bija sarežģītāk nekā citus gadus, jo nu bija patiešām grūti izvēlēties “mazāko ļaunumu”. Kā es to izdarīju? Pirmkārt, atmetu Saskaņu un GKR, kas atbildīgi par līdz šim ievārīto. Otrkārt, atmetu sevišķi krieviskos sarakstus un tos, kuri 5% barjeru, visticamāk, nepārvarētu. Treškārt, aplūkojuRead More »Kā izvēlējos, par ko balsot 2020.08.29. Rīgas domes vēlēšanās
Pēc Faulza Kolekcionāra un jo īpaši Burvja taupīju šo grāmatu brīdim, kad būšu apguris, lasot dranķīgu vai viduvēju literatūru. Man šķita, ka autors mani nepievils un darbs neliks vilties. Joprojām ar apbrīnu mēdzu atcerēties Burvja pēdējo nodaļu. Hronoloģiski Kolekcionārs izdots 1963., Burvis 1968., bet šis darbs 1969. gadā. 19. gadsimta vidū pa molu iet ErnestīneRead More »Džons Faulzs – Franču leitnanta draudzene
Andris Sproģis kopš 1964. gada strādājis kā žurnālists. Bija žurnāla “Liesma” (1974-1983), laikraksta “Literatūra un Māksla” (1985-1987), žurnāla “Draugs” (1987-1997) galvenais redaktors, vēlāk strādājis arī izdevumā “Latvijas vēstnesis”. Grāmata “Rīgas noslēpumi” nodota salikšanai 2016. gadā, izdota ar Rīgas domes finansiālu atbalstu. Grāmata sastāv no 14 nodaļām. Gandrīz visas veltītas literātiem, lielākoties dzejniekiem. Pētīts, kādiem autoriemRead More »Andris Sproģis – Rīgas noslēpumi
Rihannas Umbrella kādu laiku bija ļoti populāra, tika spēlēta visās malās un diezgan ātri kļuva apnicīga. Nav mans stils. To, ka dziesma nemaz nav tik slikta, apjautu, kad dzirdēju Manic Street Preachers veikumu. Bredfīlda vokāls spēcīgajā MSP pavadījumā dziesmai iedod pilnīgi citu enerģiju. Šo es tiešām varu klausīties un neapnīk. Kad parādījās grupa Keane, manRead More »Versijas 2
Uzreiz pēc bibliotēku ierobežotās atvēršanās, devos atdot grāmatas ar domu, ka šoreiz neko neņemšu. Tomēr laipnā bibliotekāre apjautājās, kas mani interesē un uzreiz sameklēja man divas grāmatas par Rīgas vēsturi. Viena no tām bija Laimoņa Kleimaņa Katram ir sava Rīga. Autors Laimonis Kleimanis kopš 1975. gada strādājis par ekskursiju vadītāju un tūrisma grupu vadītāju –Read More »Laimonis Kleimanis – Katram ir sava Rīga
Reiz man draugs teica, ka dziesmu oriģināli vienmēr patīk labāk par to vēlākajām versijām. Droši vien viņš ar to domāja ne tikai oriģinālus, bet arī pirmo dzirdēto versiju, jo ne vienmēr dziesmu oriģināli ir ļoti populāri. Man patīk pa laikam pameklēt zināmu dziesmu versijas. Varu aizrauties, starp citu, labs resurss ir http://www.covermesongs.com/. Šis ieraksts unRead More »Versijas 1