Līdzīgi kā pirms gada arī šoreiz man bija līdznācējs. Mērķis bija parādīt, kā notiek uzskaites, lai nākotnē, iespējams, būtu vēl kāds uzskaišu veicējs, jo tādi nudien ir vajadzīgi. Putnu dažbrīd bija samērā daudz, bet citviet gandrīz nemaz. Mazliet pārsteidz, ka daži meža posmi putniņiem izteikti nepatīk, jo man tie izskatās visai līdzīgi. Konstatēju 26 putnuRead More »Ligzdojošais putnu monitorings 2025, 0. uzskaite
Biju lasījis, ka The Tree esot Džona Faulza (Kolekcionāra, Burvja u.c. darbu autora) autobiogrāfiska grāmata. Nebiju īpaši plānojis lasīt, bet, kad ieraudzīju, ka varu pie tās tikt, nolēmu pārlaist acis. The Tree ir pagara intelektuāla eseja ar koku kā vienojošu elementu. Autors, lai atklātu tēmu, tajā mazliet stāsta arī par savu pieredzi un bērnību, kādēļRead More »John Fowles – The Tree
Es allaž esmu nepareizi novērtējis Murakami grāmatas, spriežot pēc to nosaukumiem. Man tie neliekas pievilcīgi. Šis pats – grāmatu biju ievērojis jau stipri sen, bet kas gan tajā varēja būt jēdzīgs? Droši vien pusprovokatīvs, varbūt pusbiogrāfisks teksts bez pretenzijām uz kvalitāti. Nevar būt prātīga grāmata ar tādu nosaukumu, tā nebūs priekš manis, es to nelasīšu.Read More »Haruki Murakami – Par ko es runāju, runādams par skriešanu
Žoržs Pereks man bija zināms kā autors fantastiskajai Dzīve. Lietošanas pamācība. Jā, es gribēju redzēt, ko vēl viņš ir sarakstījis! Cilvēks, kas guļ, ir divdesmitpiecgadīgs puisis, students. Viņš mācās un mācās, līdz kādu dienu jāiet uz eksāmenu, bet viņam vairs negribas. Un viņš neiet. Pie durvīm klauvē draugi, atstāj zīmītes, bet viņš neliekas ne zinis.Read More »Žoržs Pereks – Cilvēks, kas guļ
Grāmatas galvenie varoņi ir Farelu ģimene. Žans Farels ir bezgala slavens televīzijas raidījumu vadītājs. Viņam ir jaunāka sieva un dēls Aleksandrs, topošais students ASV. Viņi visi cenšas atstāt iespaidu, ka viss ir vislieliskākajā kārtībā, ideāli un pilnīgā šokolādē. Ģeniāls intervētājs, vēl lieliskāks dēls, apbrīnojama sieva. Tas pat nav īpaši pārspīlēti. Ir tikai viena nelaimīte, vaiRead More »Karīna Tvila – Tasiritikaicilvēciski
Šomēnes kļuvu par biedrības “Austošā saule” biedru. Kāpēc? Gluži vienkārši – man pārāk daudz kas nepatīk no valstī notiekošā. Pārāk ilgi pie varas ir bezprincipiāli cilvēki, kas izliekas par vadītājiem. Un tad es domāju – ko varu iesākt? Biedrību “Austošā saule” biju ievērojis jau pirms laba laika, jo mums nedaudz pārklājas sociālo tīklu burbuļi. Tiesa,Read More »Kāpēc esmu kļuvis par biedrības “Austošā saule” biedru
Diez vai kāds jāiepazīstina ar Ievu Akurateri. Tomēr par viņu pašu zināju diezgan maz, nebiju interesējies. Gadījās šī grāmata gadījās pa rokai un šķita, ka būtu vērts izlasīt. Mūzikas vēsture kā tāda man šķiet interesanta – gan kopumā, gan atsevišķi pa grupām vai pa cilvēkiem. Mūzika un stāsti par to lieliski raksturo konkrēta laika garu.Read More »Ieva Akuratere, Amanda Aizpuriete, Daiga Mazvērsīte – Manai tautai
Iedvesmojoties no ieraksta varabungas.camp, gribu piefiksēt dažas atziņas, kas radās, lasot tur minētās intervijas atšifrējumu. Mākslīgais intelekts (MI) šobrīd varbūt vairāk izskatās pēc modes lietas, ko piesauc visās malās, bet mazāk tā nepaliks. Nav vairs nekādu izredžu to apstādināt. Džins ir izlaists no pudeles, tas ir, tā principi, kods ir pieejami visiem un teorētiski katrsRead More »Mākslīgais intelekts 2025
Imanta Kalniņa sešdesmito gadu beigās ar 2xBBM tapušie skaņdarbi, manuprāt, ir fenomenāli. Līdz mūsdienām saglabājies pavisam maz un tas pats briesmīgā kvalitātē, bet mani personīgi tas netraucē. Piemēram, Grēksūdze vai Jautrā dziesmiņa. Man liekas, ka tajās saklausāms tā laika gars. Un tieši tajā izpildījumā, un nevienā citā. Līdzīgi ir ar četru baltu kreklu dziesmām, koRead More »Māris Čaklais – Im Ka: Imants Kalniņš laikā un telpā
