Jau kuro nakti pēc kārtas pamodos no veļas žāvētāja pīkstēšanas. Ja viņu ignorē, šis neliekas mierā un pēc pāris minūtēm pīkst atkal līdz viņu apklusina.
Mūsu pēdējā pilnajā Prāgas dienā bija ieplānots akvaparks. Esot lielākais visā centrāleiropā. Nekāds lētais vis nav, bet, kas zina, kad un vai vispār vēl tajā pusē būsim.
Akvaparks atrodas tālāk no centra, nācās aplikācijā piepirkt papildus biļeti par apmēram 1 eiro autobusam. Šoreiz nebija kā ierasts, ka transports atbrauc teju uzreiz. Nācās gaidīt gandrīz 20 minūtes.
Akvaparkā ņēmām dienas biļeti un tusējām gandrīz līdz beigām. Parastajiem apmeklētājiem ir trīs savstarpēji nodalītas lielas zonas iekštelpās un vēl teritorija ārpus telpām. Mēs to uzreiz nesapratām, labu brīdi klīdām pa vienu zonu, neredzējām neko jaunākajam bērnam domātu un bijām diezgan nepatīkami pārsteigti.
Ar vecāko atvasi ķērāmies pie cauruļu pētīšanas. Divas nedarbojās, palika četras parastās + viena ar pūšļiem + viena ar piltuvi + divi slidkalniņi + “trakā upe”. Pēdējā, stipri pārspīlējot, gandrīz noslīku. Pēc tam pa upi braucu vēl divas reizes un tikai sadauzījos.
Jaunākais puisis ļoti aizrāvās ar ietaisi, kurā viņa mestas bumbiņas griezās ūdens virpulī, ripoja pa caurulītēm, griezās karuselītī utt. Grūtākais uzdevums, viņu pieskatot, bija neaizmigt.
Bez citiem bērnu slidkalniņiem bija arī mākslīgā jūra, kurā reizi pusstundā palaida viļņus. Vecākie bērni tos ļoti gaidīja. Citādi vecākā atvase izklaidējās, slavējot manu peldēšanu. Viņa to dara tik aizrautīgi, ka allaž sāku smieties un grimstu dibenā.
Ēdām vietējā kafejnīcā. Ņemot bērnu komplektu, dāvanā līdzi nāca gumijas mantiņa, ko čehiski sauc hračka.
Mums hračku neiedeva un gāju meklēt taisnību. Izrādās, lai arī esam paņēmuši to pašu, kas bērnu komplektā, gluži tas pats bērnu komplekts tas nav. Bet hračku tomēr mums uzdāvināšot tāpat. Par to vispriecīgākais bija jaunākais puisis, kurš no iegūtā rupucīša nešķīrās līdz pat mājās braukšanai.
Dzīvojāmies gandrīz līdz slēgšanai 20-os. Autobusu atkal gaidījām 20 minūtes, pēc tam metro un naktsmītnē tikām jau pavisam vēlu. Tur uzdevums bija pēc iespējas likvidēt pāri palikušo pārtiku, atstājot tikai brokastu tiesu.
Šajā dienā esmu mēģinājis fočēt vienīgi staciju un sanācis reti neveiksmīgs kadrs. Bija cilvēki, kas staigā ar telefonu arī akvaparkā, bet es par to pat neiedomājos. Tāpēc, lūk, bildīte ar Pozoru no iepriekšējās dienas.
Tajā aicināts izturēties ar mīlestību savstarpēju cieņu gājējiem un velosipēdistiem. Starp citu, Prāgā nevar noīrēt stāvdrāžus, tāpēc to ir maz. Ir pa kādam divritenim, bet arī to nav daudz. Nav arī tādas Rīgai raksturīgas nelaimes kā trotuāra sadalīšana divās daļās ar uzpindzelētu baltu līniju – gājējiem un riteņotājiem.