Putniņi u.c. Skotijā

Skotijā nebijām pirmo reizi, tāpēc aptuveni zinājām, ko gaidīt. Vairākas sugas no gaidītajām tomēr nedabūjām – tievknābja kairu vai lielo pūkpīli, bet bija citas. Dažas no tām sabildēju. Nebildēju paceplīti, dadzīti, zilzīlīti un citas grūti fotografējamas, Latvijā parastas sugas.

Pirmajā rītā izgāju no mājas un uzreiz virs galvas zivjērglis. Paspēju pat aizjozt pēc fočika un iebildēt ceļojošo zivtiņu.

Daudz, daudz mājas strazdu.

Otrais rīta pārsteigums. Kaut kur dziedāja ģirlicis, bet dziesmu iesāka kā stērste. Izrādās, turpat blakus bija Latvijā retā lielā stērste.

Ar lielo ķīri nevienu nepārsteigsi, bet šim bija gredzens. Uzzināju, ka putniņš gredzenots 26 km nostāk 2013. gada vasarā vismaz divu gadu vecumā. Šis ir pirmais novērojums.

Snaudošas jūras žagatas.

Pavirši skatoties, lielais ķīris, bet šis likās tāds aizdomīgs, tāpēc kārtīgi sabildēju.

Pludmales puzle. Mājās ar līmes pistoli izveidoju monstru.

Bija arī ķīvīte. Visai tuvu, upes malā.

Man fočiks galīgi nav piemērots lidojošo putnu bildēšanai, tāpēc īsti pat necerēju, ka izdosies noteikt sugu. Tomēr šīm būtu jābūt melnajām puskuitalām.

Pļavu tilbītes tur nudien nav retas.

Kuitala arī turpat netālu.

Pārsvarā sudrabkaijas, bet var sazīmēt arī melnspārnu un reņģu kaijas.

Gar ūdensmalu pastaigājās zivju gārnis.

Vēlāk pie klintīm sastapu šādu ģimeni un sapratu, ka neriktīgais ķīris ir trīspirkstu kaijas bērniņš.

Tā izskatās kārtīga, pieaugusi trīspirkstu kaija.

Klintīs šo putnu ir ļoti daudz. Angliski putnu sauc kittiwake pēc līdzības ar putniņa dziesmu.

Paveicās tikt arī pie divām ķildēm. Kadrs tāds neveikls, bet man vēl daži solīši pa labi būtu nozīmējuši nolidošanu no klints jūrā.

Trijos naktī, nedaudz iereibis, gāju uz naktsmītni un saklausīju pilnīgi dīvainu putna balsi. Īsti necerēdams uz veiksmi, gāju meklēt. Drīz tumsiņā pamanīju tādu kā kustību un uzspīdināju mobilā lukturīti. Tad sapratu, ka varu arī nobildēt ar zibspuldzi. Lūk, viņa – meža pūce.

Zivju dīķa malā bija pašķidras niedres, no kurām izpeldēja, kā mēs ģimenē sakām, vista. Pēc dažu minūšu pētīšanas niedrēs pamanījām arī ligzdu ar cālīšiem, bet ātri nobildēt gan to nebija reāli. Ilgi tur tusēties nevarējām, traucējam taču ūdensvistiņām.

Tā kā Skotijā mīt gan melnās vārnas, gan kraukļi, tad reizēm ir jāpapūlas ar to atšķiršanu. Tāpēc droši nezinu, bet pēc masīvā knābja spriežot, minu, ka bildē redzams krauklis.

Pie-golfa-laukuma dzīvojošais trusītis.

Lauku baložus man par uzjautrinājumu dzirdējām bieži. Smieklīga viņam tā dziesma. Redzējām arī ligzdā sēdošu lauku balodi, brikšņos virs takas kādu 5 metru augstumā.

Pēdējā dienā apmeklējām kādu no pilīm pie jūras un labu brīdi nespēju saprast, kas tas par putnu tur jūrā peld. Pievilku klāt, nobildēju, bet tur kaut kāds ūsainais trāpījies.

Daudz pētīju un bildēju arī kormorānus. Jo kaut kur taču bija jābūt arī cekulainajam ūdenim! Sev par vilšanos, tā arī nepamanīju. Tik vien, cik, bildes kārtojot, ievēroju šo te melnuli, kas man tā kā izskatās pēc cekulainā ūdeņa. Cekuls šiem izteikts esot pārošanās sezonā, bet augustā prieki jau beigušies.

Ir ko piebilst?