Skip to content

Politika

Latvijas un globālā politika.

Mistral

Ja reiz Francija paliek pie sava, ka pārdos Krievijai savus karakuģus un iepūtiet, tad jāprasa pretī pavisam konkrēta lieta. Lai Francija Baltijas valstīs pastāvīgi uztur savu bruņoto spēku daļu, kādus 100 karavīrus. Vēlams, jūras kājiniekus. Lai “ja nu kas” franču jaunēkļi kļūtu par lielgabalu gaļu paši saviem ieročiem. Acīmredzot, citādāk francūži nesaprot.

Denacionalizācija

Ilgus gadus man bija tā laime dzīvot denacionalizētā namā. Tas ir, tā tika atdota pirms okupācijas īpašnieka mantiniekiem. Tie, kuriem paveicās dzīvot pašvaldības mājās, varēja savu dzīvokli privatizēt par sertifikātiem. Cik maksā dzīvokļi, paši zināt. Tie, kuriem nepaveicās dzīvot denacionalizētos namos, varēja turpināt īrēt dzīvokli bez noteikta termiņa ierobežojuma. Kādu laiku pastāvēja maksimālie griesti, cikRead More »Denacionalizācija

Kompromiss

Rietumvalstis, konkrēti Vācija un Francija ir piespiedušas Ukrainu leģitimizēt Krievijas okupantus / teroristus. Tagad ukraiņi būs spiesti sēdēt pie viena galda ar smagiem noziedziniekiem un vienoties par kompromisiem. Kāds var būt pie galda panākts kompromiss sarunās ar noziedzinieku? Piemēram, izvarotāju vai slepkavu? Manuprāt, tikai viens – piekāpšanās atdoties viņam labprātīgi lielākā vai mazākā mērā. ViņšRead More »Kompromiss

Baiba

To, ka Baiba Broka ir sieviete ar teju pārdabiskām spējām, es sapratu jau tad, kad viņa neilgā laika periodā tika virzīta Rīgas domes vadītājas, Eiropas parlamenta deputātes un tieslietu ministres amatiem, bet es, izrādās, biju palaidis garām, ka viņa taču ir arī Latvijas biatlona federācijas prezidente. Man nudien būs liels kārdinājums viņu izsvītrot nākošajās vēlēšanās,Read More »Baiba

Kad pārtrauksim diplomātiskās attiecības ar Krieviju?

Zanders šodien spēcīgi raksta par Krieviju un Rietumiem. Krimas aneksijas gadījumā, par spīti Krievijas melošanai, Rietumiem notiekošais bija skaidrs, un tie samērā tizli, tomēr reaģēja. Savukārt Austrumukrainas gadījumā Rietumi “apsveic”, “redz pozitīvu signālu” utt., ja Kremlis aicina uz sarunām par noregulējumu, vai nu nesaprotot, vai izliekoties, ka nesaprot to, ka – pašas sarunas ir KrievijasRead More »Kad pārtrauksim diplomātiskās attiecības ar Krieviju?

Tendences

Nu jau bezmaz katru dienu var lasīt, kā Vienotības izpratne par varu līdzinās Tautas partijai. Te ir šodienas rakstiņš par nesekmīgu skrūvju piegriešanu ātrajiem kredītiem: Savukārt šeit aprakstīts, kā Vienotībā izrēķinās ar citādi domājušajiem partijas biedriem. Nepiedodams grēks Vienotībā skaitās pat tikai ieminēties par nepieciešamību diskutēt par iespējamu nodokļu maiņu nākotnē. Pati nodokļu paaugstināšanas nepieciešamībaRead More »Tendences

Par ko īsti cepiens?

Šķiet, ka nekādas milzu ažiotāžas ap Valda Dombrovska (sievas uzņēmuma) mahinācijām nav. Bet velti. Gadījums pietiekoši nopietns, lai žurnālistiem būtu vērts rakties, uzdot nepatīkamus jautājumus, presingot iesaistītos un panākt Dombrovska atkāpšanos no EP deputāta amata un nekandidēšanu uz citiem amatiem. Kaut ko tādu šobrīd dara vienīgi Lato Lapsa. Šo to no viņa veikuma ir pārpublicējušiRead More »Par ko īsti cepiens?

Aprīļa joks

Diezgan ilgi nespēju noticēt ziņai par Ozoliņa došanos pie Repšes un cerēju, ka tas ir kāds aprīļa joks. Bet laikam nav vis. Kā viņš pats saka, esot bijušas sarunas ar vairākām partijām un viņš izšķīries par labu repšiniekiem, jo viņi grib sakārtot vidi uzņēmējdarbībai. Acīmredzot, repšinieki Sandim sevi mācējuši prezentēt veiksmīgāk nekā citi. Uzņēmējdarbības sakārtošanaRead More »Aprīļa joks

Šo būtu jāatceras pirms nākošajām vēlēšanām

Pirmkārt, daļa sabiedrības, šķiet, politiku uztver kaut kā personiski. Proti, sarunās ar paziņām par iemesliem, kādēļ kāds balsot neies, bieži izskanēja vērtējums kandidātiem: tur nav neviena, ar kuru es kopā kaujā ietu (seko varianti…). Zināmā mērā šāda argumentācija pat izraisa siltas jūtas (cilvēks nopietni izturas pret savu izvēli), tomēr kopš kura laika politika nav mazākāRead More »Šo būtu jāatceras pirms nākošajām vēlēšanām

Par parādsaistībām un balsošanas nepieciešamību

Pietiek ir publicējis iemeslu, kāpēc Dombrovskis tik piepeši demisionējis, kā arī uzskaitījis vainīgos Liepājas metalurga krahā. Dombrovska atkāpšanās no premjera posteņa pērn bija negaidīta, viņa emocijas, paziņojot par demisiju – gandrīz vai vētrainas, bet amata pamešanas oficiālie izskaidrojumi – pretrunīgi un acīmredzami uz ātru roku sadomāti. Vēl 27. novembra rītā Dombrovskis intervijā Latvijas Radio izklausījāsRead More »Par parādsaistībām un balsošanas nepieciešamību