Aprīļa joks

Diezgan ilgi nespēju noticēt ziņai par Ozoliņa došanos pie Repšes un cerēju, ka tas ir kāds aprīļa joks. Bet laikam nav vis.

Kā viņš pats saka, esot bijušas sarunas ar vairākām partijām un viņš izšķīries par labu repšiniekiem, jo viņi grib sakārtot vidi uzņēmējdarbībai. Acīmredzot, repšinieki Sandim sevi mācējuši prezentēt veiksmīgāk nekā citi. Uzņēmējdarbības sakārtošana Sandim varētu būt tuvs lauciņš, jo pats viņš šajā virzienā Latvijā darbojas.

Šķiet, ka Sandis politikai nav sekojis tik cītīgi, lai zinātu visādas “labi zināmas lietas”. Praktiski politika Latvijā jau kādus gadus 20 ir instruments uzņēmējdarbības atvieglošanai. Saviem uzņēmējiem, protams. Ar to nodarbojās Latvijas ceļš. Tad viņus pastūma malā Tautas partija, jo viņi gribēja atvieglot dzīvi saviem uzņēmējiem. Jaunais laiks gluži ar tādiem lozungiem savu darbību neuzsāka, bet vēlākais produkts Vienotība jau labi ilgi nodarbojas ar tieši to pašu, ZZS piebalso.

Mainījies ir tikai tas, ka tagad sev dzīvi grib atvieglot citi uzņēmēji. Ja Repše spētu un gribētu sakārtot visu “pa īstam”, viņš to būtu izdarījis tad, kad bija pie varas. Bet būtībā partijas politika viņiem būs tāda pati kā pārējām valdošajām partijām līdz šim.

Pirms dažiem mēnešiem bija aprakstīts žurnālistes eksperiments Repšes partijā, kurā tika pierādīts, ka jauno biedru viedokļi, darbs praktiski netiek ņemti vērā. Visu nosakot pāris cilvēciņi “tur augšā”. Un tas būtu veidojums, kurš Latvijā kaut ko mainīs?

Tā kā Sandis pats saka, ka nebūs nekāda “lokomotīve”, tad jādomā, ka, darbojoties partijā, viņš iegūs pieredzi un vēlāk kaut ko, iespējams, spēs arī ietekmēt. Tas varbūt pat ir labāk nekā iestāties kādā citā partijā un uzreiz bez jelkādas pieredzes kļūt par vilcējspēku. Varbūt dienās no viņa iznāks vērā ņemams politiķis.

Ir ko piebilst?