Laba lieta tāds noplēšamais kalendārs. Starp citu, 1933. gada 5. augusta “Pēdējā brīdī” par kalendāriem rakstīja bargus vārdus. Katru gadu Latvijā parādās daudz kalendāru un plānu. Bet viņu vērtība ir niecīga. Kalendāros ievieto nodrāztus stāstiņus, muļķīgas asprātības utt. Mums, pircējiem, jāprasa, lai kalendāros būtu sekošas katram vajadzīgas ziņas: notāru takse, advokātu takse, rokas pārdošanas takseRead More »Recepte pret koronavīrusu
Tādi balsojumi kā šis par likuma grozījumiem, kas svītro prasību krasta kāpu aizsargjoslā ciemos obligāti iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus, man liek aizdomāties, īpaši vienas nacionālas partiju apvienības sakarā. Es nesaprotu. Ja reiz cilvēki ir apvienojušies partijā, lai gādātu, ka dzimst vairāk latviešu, ka viņi tiek audzināti latviešu garā, lai latviešu kultūra zeļ un plaukst unRead More »Vide pret latviskumu
Pirmajā ierakstā aprakstīju dīķīšus Vējzaķsalā. Otrajā pārpalikumus no Vējzaķsalas grāvja. Tagad kārta Ūdru grāvim. Ūdru grāvis atrodas plašajā teritorijā starp Ganību dambi, Bukultu ielu un Duntes ielu. Turpat pie Duntes ielas tas bijis savienots ar Sarkandaugavu. 1885. gada kartē Ūdru grāvis attēlots kā neregulēta upe vai grāvis. 1916. gada kartē var redzēt, ka grāvis vismazRead More »Vēsturiskā Daugavas gultne Rīgā. Ūdru grāvis
Pirmajā ierakstā stāstīju par dīķīšiem Vējzaķsalā. Tagad paskatīsimies, kas atlicis no kādreizējā Vējzaķsalas grāvja. Vējzaķsalas grāvis (saukts arī par līci) atdalījis Vējzaķsalu no pārējās Rīgas. Vēl 1936. gadā Vējzaķsala bija īsta sala. Atdalošais grāvis daļēji likvidēts okupācijas gados. Mūsdienu kartēs redzami nosacīti trīs dīķīši. Garš un izstiepts dienvidos ar sākumu pie Rankas ielas, īsāks, divdaļīgsRead More »Vēsturiskā Daugavas gultne Rīgā. Vējzaķsalas grāvis
Ja paskatās Rīgas kartē teritorijā starp Sarkandaugavu, Daugavu, Duntes ielu un Bukultu ielu, var ievērot vairākas ūdenstilpnes, tādus kā dīķīšus. Tie ir industriālu teritoriju ieskauti un nav viegli saprast, kā tiem tikt klāt. Vai tie maz ir dīķi? Varbūt tās ir pārpurvojušās teritorijas, kurās ūdens vairs nemaz nav? Šajā un turpmākajos divos ierakstos būs parRead More »Vēsturiskā Daugavas gultne Rīgā. Vējzaķsala
Čapajevs un Tukšums veiksmīgā kārtā gadījās manās rokās, kad noteikti negribēju lasīt pārāk smadzenes piepūlošu. Pretstatam, piemēram, man ir grāmatas par vēsturi, jo tās es neprotu lasīt bez apdomāšanas un visbiežāk arī papildus informācijas meklēšanas. Tātad no iepriekš uzrakstītā izriet, ka ne pārāk gudra Čapajevā un Tukšumā nav. Bet tas īsti neatbilst patiesībai. To varRead More »Viktors Peļevins – Čapajevs un Tukšums
Visiem skolas bērniem, kas streiko klimata pārmaiņu dēļ. Jūs esat pirmā paaudze, kurai vajadzīgs gaisa kondicionētājs katrā klasē. Jūs gribat televizoru katrā istabā, un visas jūsu nodarbības ir datorizētas. Visu dienu un nakti jūs pavadat elektroniskajās ierīcēs. Vairāk nekā jebkad jūs nestaigājat un nebraucat ar velosipēdiem uz skolu, bet ierodaties privāto mašīnu karavānās, kas smacēRead More »Mūsdienu revolucionāri
Pirmoreiz ieraudzījis grāmatu, nodomāju, pabiezs klucītis, būs ilgākam laikam ko lasīt. Vēl pabrīnījos, ka grāmata svarā ir negaidīti viegla. Tomēr lasīšanas prieki nebija ilgi. Tas ir, tie beidzās jau otrajā dienā un visā nopietnībā apsvēru domu pievarēt grāmatu vienā paņēmienā. Kas tad tur tik aizraujošs bija? Grāmatas galvenajam varonim Villemam Alavainam ir četrdesmitā dzimšanas diena.Read More »Raimonds Kaugvers – Četrdesmit sveces
Es neesmu smēķētājs. Grūti pateikt, cik cigaretes esmu savā dzīvē izsmēķējis, varbūt starp 10 un 20. Pēdējā pirms kādiem padsmit gadiem. No tuvākās ģimenes neviens nesmēķē. Kāds kolēģis un draugs to dara, bet tā ir visiem. Attiecīgi man šī grāmata nav aktuāla. Tomēr es to vēlējos izlasīt, lai saprastu, kas tad īsti ir Karra diezganRead More »Alens Karrs – Kā viegli atmest smēķēšanu
Vladimira Nabokova Lolitu esmu lasījis pirms daudziem, daudziem gadiem. Izrādās, pateicoties Rīgas centrālās bibliotēkas pieprasījumu arhīvam, varu pateikt pavisam precīzi – 2008. gada jūlijā. Lolitu atceros salīdzinoši labi un diez vai jelkad to gribēšu pārlasīt. Autora talants nenoliedzams, bet grāmatā aprakstītās cilvēku attiecības man likās pārāk slimas. Camera Obscura cerēju ieraudzīt autora talantu izpaužamies jaunāRead More »Vladimirs Nabokovs – Camera Obscura