Brodskis ir viens no tiem literātiem. par kuriem salīdzinoši bieži esmu dzirdējis, bet ar daiļradi neesmu pazīstams. Gribēju to labot un gūt kādu priekšstatu par autora darbiem. Uzrakstīju Rīgas centrālās bibliotēkas meklētājā “Brodskis” un atradu, ka ir tieši viena grāmata, kuras autors ir Josifs Brodskis, un tās nosaukums ir Ūdenszīme. Šīs grāmatas pirmā puse irRead More »Josifs Brodskis – Ūdenszīme
Domāju, ka Rīgā varētu itin veiksmīgi startēt vēlēšanās, apsolot tik vien kā aizliegt elektriskos skrejriteņus, motorollerīšus un tamlīdzīgus rīkus, ar kuriem cilvēki pārvietojas pa trotuāriem. To, cik liela ir šī sērga, novērtēju, pa retam aizejot līdz pilsētas centram. Par redzēto varu ar pārliecību teikt – nekas tur pats no sevis neuzlabosies. Pat ja pieņems nezRead More »Pašvaldību vēlēšanu solījums
Par šo grāmatu, šķiet, ir tik daudz jau rakstīts, ka grūti piebilst vēl ko tādu, ko kāds cits jau nebūtu minējis. Ja tomēr grāmata ir pavisam nepazīstama, tad var palasīt daļu pēcvārda un dažus tās fragmentus. Grāmatā ir aplūkots kāds daudzdzīvokļu nams. Pēc šaha zirdziņa principa autors apceļo 99 nama telpas. Daži dzīvokļi ir lielāki,Read More »Žoržs Pereks – Dzīve lietošanas pamācība
Manuprāt, komentāri pie šī ieraksta visai labi pamato, kāpēc nevajag cenzēt atšķirīgus viedokļus. Es labprātāk pa laikam palasu, kādi un cik labi (slikti) pamatoti ir “alternatīvie” viedokļi, nekā esmu spiests pakļauties kāda, visai iespējams, ar līdzīgām prāta spējām apveltīta cilvēka viedoklim, kas ir pareizs un citiem jāredz, bet kas nē. Nav jau tā, kaRead More »Viņš nomira no potes
Jau 20. gadsimta sākumā interese par kino izrādīšanu Rīgā bija milzīga. Posmā no 1907. līdz 1912. gadam Rīgas pilsētas būvvaldē uz kino skatīšanās vietu ierīkošanu vai jaunu kinozāļu būvēšanu tika iesniegts ap 60 projektu. Grāmatā aprakstīti daudzi bijušie kinoteātri (kāds no tiem vēl ir “esošais”), šķiet, visi tie, kas savas gaitas sākuši vai beiguši okupācijasRead More »Z. Jauja, J. Perevoščikovs, A. Uzulniece – Zudušos kinoteātrus meklējot
Tā kā grāmatas autoru pazīstu diezgan labi, par tās tapšanas ieceri biju informēts jau pirms krietna laika. Kad uzzināju, ka grāmata jau ieraudzījusi dienas gaismu, iespējami ātri to iegādājos no izdevniecības, lai uzdāvinātu to dzīvesbiedrenei. Lasījām grāmatu paralēli, pabeidzu pirmais. Grāmatas galvenie varoņi ir Arhejs Mikrobs jeb AMi un Baktērija Mikrobs BaMi. Tie mitinās veselīgā,Read More »Raimonds Sīmanis – Pasaule mikrobu acīm
Samera ir viena no grāmatām, kuru reiz sensenos laikos biju atzīmējis savā “varētu izlasīt” sarakstā, bet kāpēc tieši, vairs neatcerējos. Bet kāda par to bēda, jāsāk vien lasīt! Grāmatas sākuma daļā kāds teju 40 gadīgs jauneklis vārdā Benžamins bezgala dzejiskā valodā stāsta te par saviem sapņiem, te ģimeni, te vizīti pie psihoterapeita, te māsu, kasRead More »Monika Sabolo – Samera
Laba lieta tāds noplēšamais kalendārs. Starp citu, 1933. gada 5. augusta “Pēdējā brīdī” par kalendāriem rakstīja bargus vārdus. Katru gadu Latvijā parādās daudz kalendāru un plānu. Bet viņu vērtība ir niecīga. Kalendāros ievieto nodrāztus stāstiņus, muļķīgas asprātības utt. Mums, pircējiem, jāprasa, lai kalendāros būtu sekošas katram vajadzīgas ziņas: notāru takse, advokātu takse, rokas pārdošanas takseRead More »Recepte pret koronavīrusu
Tādi balsojumi kā šis par likuma grozījumiem, kas svītro prasību krasta kāpu aizsargjoslā ciemos obligāti iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus, man liek aizdomāties, īpaši vienas nacionālas partiju apvienības sakarā. Es nesaprotu. Ja reiz cilvēki ir apvienojušies partijā, lai gādātu, ka dzimst vairāk latviešu, ka viņi tiek audzināti latviešu garā, lai latviešu kultūra zeļ un plaukst unRead More »Vide pret latviskumu
