Vispār man ir viena aktuāla un diezgan ilgu laiku jau sāpējusi problēma, kurai es nezinu risinājumu. Man vajag aiziet no kāda cilvēka dzīves, bet es nezinu, kā lai to dara. Kāds varētu būt viņam nesāpīgākais veids, kā to izdarīt? Man negribas lieki mocīt nevainīgu cilvēku ar savu rīcību, kuru viņš tā arī visticamāk nekad nesapratīs.Read More »Kā?
Šodien izlasīju, kas ir pusmūža krīze. Nu, tas esot tad, kad cilvēks saprotot, ka visu dzīvē viņš paspēt nevarēs. Pieņemu, ka tā ir diezgan rūgta sajūta, bet nevaru iedomāties, ka reiz es to izjutīšu daudz asāk nekā patlaban. Tas taču ir pilnīgi likumsakarīgi! Mēs visi reiz mirsim. Nav pat zināms, vai tas nenotiks nākošajā momentā.Read More »Sound of Silence
Šitais vienkārši sit pa sirdi. Domāju varbūt kādā vaļas brīdī pat iemācīties no galvas. Lord of the strings: Pedikuloze Muzejā ir mamuts Sporta zālē batuts Spainī saliets mazuts Matos rāpjas lieluts
“Labrīt lācīt!” teica ezītis. “Labrīt ezīt!” atbildēja lācītis. Un tā, vārds pa vārdam, līdz ezītis dabūja pa purnu.
Vispār šis ir par interneta komentāriem. Neesmu nekāds dižais šamo lasītājs, bet, kad sanāk, tad reizēm gribas taisni vai apbrīnot, cik cilvēki var būt neaptēsti. Rakstīts ne pa tēmu, nav izlasīts tas, par ko ir tas, kam veltīts komentārs, vai arī raksta autors vienkārši tiek aplikts ar ekskrementiem. Ārzemju blogus lasu vēl retāk, bet, cikRead More »Ja tev nav 81, labāk nemaz nelasi
Vispār adoptēšana ir labāka. Tad vecāki var izvēlēties bērnu un nav jāņem, kas viņiem nejauši tiek.
Alvis Hermanis, režisors Eseja nolasīta Dienas gada balvas 2007 pasniegšanas svinīgajā ceremonijā 2.II Jau vairākus gadus Jaunais Rīgas teātris ir nodarbojies ar pētījumiem, kuru objekts saucas – latvieši. Šiem pētījumiem piemita ne tikai māksliniecisks, bet arī zinātnisks raksturs, jo aktieri darba procesā izmantoja tieši tās pašas metodes, kuras pielieto sociologi, antropologi vai folkloristi – tikaRead More »Latviešu dzeja
Cilvēku muļķība ir neizmērojama. Tas it kā nebūtu nekas pārsteidzošs. It kā nebūtu par ko brīnīties. It kā. Bet es vienalga nespēju sevi pārvarēt. cilvēki, kas dod kukuļus ārstiem un vaimanā, ka ārsti jākukuļo; cilvēki, kas vaimanā, ka reklāmās viss ir meli un lasa reklāmas; cilvēki, kas sūdzas par dārgajiem tuvējiem veikaliem un turpina tajosRead More »Muļķības slavinājums
Literāros darbos un reizēm arī filmās ir diezgan grūti attēlot procesus, kuri norisinās mūsdienās. Tehnoloģiju dēļ. Ir grūti aptvert visas mūsdienās esošās tehnoloģijas un iepīt tās reālos scenārijos. Piemēram, mūsdienās ir grūtāk apmaldīties (GPS, mobilais telefons) un arī cilvēku savstarpējā komunikācija lielā mērā ir pārcēlusies uz interneta vidi. Pēdējo mūsdienu standarta filmā parādīt var tikaiRead More »Interaktīvā filma
1. Ja cilvēks stāsta, ka ir vienmēr aizņemts, tas nozīmē, ka viņš slēpj savu slinkumu. 2. Ja cilvēks stāsta, ka viņam nekad nav laika, tas nozīmē, ka viņš ir par slinku saplānot savu laiku. 2. Ja cilvēks stāsta, ka viņam mūžīgi nav ko darīt, tas nozīmē, ka viņam pat ir slinkums samelot! 🙂 Secinājums? VienkāršiRead More »Pārdomas par slinkumu