Uzzināju, ka rīt pasaule atzīmējot dienu bez iepirkšanās. Ļoti interesanti. Tas nozīmē, ka tieši rīt es varētu aiziet pavazāties pa veikaliem, jo mani parasti kaitina tā milzīgā burzma. Un tā kā nevienā veikalā neko neesmu pircis, ja nemaldos, tuvu pie divām nedēļām, tad arī nedomāju, ka uz mani būtu attiecināms šīs dienas mērķis pievērst uzmanībuRead More »Iepirkšanās un darbaholisms
Ja es neesmu lasījis ne Hariju Poteru, ne Da Vinči kodu, ne arī redzējis Rīgas sargus, vai mani maz var saukt par kulturālu cilvēku?
Šorīt sirreāla liekas man sevis paša eksistence. Manī nav pārliecības, ka tas, ko es šobrīd redzu, ir pa īstam. Drīzāk es atrodos kārtējā sev nesaprotamajā sapnī, kurā pa laikam var pamanīt kaut ko no realitātes. Īstās realitātes.
Patiesībā tik daudz kas piekrājies, ka pat nezinu, par ko lai no tā visa raksta. Pēdējā laika saistošākās tēmas šķiet patriotisms, remontdarbi un Schiphol. Kopumā jūtos ar dzīvi apmierināts. Ikdienas problēmu haosā gandrīz viss ir salikts pa plauktiņiem un salīdzinoši mierīgi varu darīt to, ko vēlos, jo tas sakrīt ar to, ko vajag darīt. ToRead More »Update
Sieviete – vārgs, neaizsargāts radījums, no kura nav glābiņa.
Bet kāpēc gan negriezt vēnas?
Nesen sastādīju sarakstu ar veicamajiem darbiem rudenim. Daudz tur nesanāca, bet gandrīz visi uzdevumi ir ļoti laikietilpīgi. Piemēram, remonts vien labi ja vispār šajā termiņā iekļausies. Kas ir mazliet nopietnāk – sarakstā nav ne vārda par blogošanu. Un tā nu tas ir. Gada sākumā testa pēc pamēģināju, kādu laiku paturpināju un nu jau šis eksperimentsRead More »(īs)Laicīgais punkts
Gāju šodien ar suni pa ielu. Pretējā ielas pusē arī bija kāds suns. Džerods to ieraudzīja un kā jau parasti ilgi skatījās tam virsū, lai arī nepārtraukti gājām uz priekšu. Arī tas otrs suns skatījās uz Džerodu, līdz mēs nogriezāmies ap stūri. Cilvēkiem ir raksturīgi domāt visādas muļķības par mīlestību no pirmā acu skatiena. ParastiRead More »Atgadījums
Arī viņš ir kaija.
Pēc Meistara un Margaritas kaut kā vairāk nejauši nekā apzināti izvēlējos Jaunsudrabiņa Aiju. Visu triloģiju pieveicu divās dienās. Un vismaz sākumā biju ļoti apmierināts ar savu izvēli. Patika daudz vairāk par Bulgakova M&M, īpaši pirmā daļa. Otrā arī tīri nekas, tikai trešā man šķita pārāk neticama. Bet, nu, kam gan mūsdienās vēl var ticēt..?