Mikrobu mednieki ir viena no Apvāršņa gāmatām, izdota 1981. gadā un gadījās manā “pa ķērienam” atlasē. Tajā ir pastāstīts par 14 dažādiem mikrobu pētniekiem, sākot ar Lēvenhuku un beidzot ar Paulu Ērlihu. Visi grāmatas varoņi ir ļoti cilvēcīgi raksturoti ar savām stiprajām pusēm un vājībām. Pieļauju, ka varbūt kaut kur varētu būt pārspīlēts, bet arī,Read More »Pols de Kraifs – Mikrobu mednieki
Stāstīja, ka cilvēki PSRS loterijās esot arī laimējuši. Var jau būt, bet personīgi tādus gadījumus nezinu. Lai vai kā, šādi izskatījās loterijas biļete 1985. gadā. Bet šādi – 1983. gadā.
Bet nav jau nekāds brīnums, ka Progresīvie ir populāri. Tā arī paliks turpmāk, ja viens otrs neapjēgs elementāru lietu. Ar ekoloģisko daudzveidību neklājas labi ne globāli, ne arī Latvijā. Ir cilvēki, kuriem tas nepatīk un cilvēki, kuriem par to ir vienalga. Piemēram, man ir visai nacionāli uzskati un domāju, ka par demokrātiju nekas labāks navRead More »Progresīvo niša
Andrejs Upīts ir viens no nedaudzajiem slavenajiem latviešu rakstniekiem, kam es vēl tikko nevarēju nosaukt nevienu darbu. Ja pameklē internetā, tad atrodas Zaļā zeme, bet kā nelasīts darbs man tas neko neizsaka, vismaz man to skolā lasīt nevajadzēja. Ir arī Sūnu ciema zēni, kas ir viena no retajām grāmatām, ko esmu pametis pusceļā. Upīša ZeltsRead More »Andrejs Upīts – Zelts
Iepriekšējā ierakstā par izvēli vēlēšanās visai noteikti paziņoju, par ko visu nebalsošu un ka vispār šis būs sirdsapziņas balsojums. Ha, ha. Pirmo reizi dzīvē pievērsos partiju programmu pētīšanai. Izlidoja ārā tie, kas sola elektroniskas vēlēšanas, atjaunot latu, atcelt būvatļaujas privātajai apbūvei, samazināt deputātus deputātu skaitu, tieši vai netieši pauda rusofiliskas atziņas, vispār programmu nebija uzrakstījuši,Read More »Par sarkanajām līnijām
Muzungu nozīmē “klejotājs”, “kāds, kurš klejo apkārt”. Šajā vārdā Āfrikā mēdz dēvēt arī baltos cilvēkus vai vienkārši ārzemniekus. “Muzungu vismelnākajā Āfrikā” ir Lato Lapsas vienpadsmitā ceļojumu grāmata. Tajā ir par Kongo Demokrātisko Republiku (nevis Kongo Republiku, kas ir cita valsts), kas kādreiz bija pazīstama kā Zaira. Kongo ir Rietumeiropas izmēra valsts ar asiņainu pagātni, ļotiRead More »Lato Lapsa – Muzungu vismelnākajā Āfrikā
Elīnas Zālītes kopotie raksti nonāca pie manis mājās, jo neko par autori un tās darbiem nezināju, tik daudz vietas gan jau vēl kaut kur atradīsies un vispār žēl mest ārā. Kādu dienu paņēmu kopoto rakstu pirmo grāmatu un sāku to lasīt. Apmēram trešdaļu grāmatas aizņem dzejoļi. Lasīju, ka vienu otru esot izmantojis Zigmars Liepiņš savāmRead More »Elīnas Zālītes kopoto rakstu pirmais sējums
Pēc neoficiālām ziņām pēdējo 30 gadu laikā dažādos zemeslodes nostūros reģistrēti tūkstošiem NLO nolaišanās gadījumu un tūkstošiem to apkalpju kontaktu ar mūsu planētas iedzīvotājiem. Daži pētnieki uzskata, ka atnācēji nemanāmi iefiltrējas mūsu apziņā un izmanto cilvēka ķermeni, lai izpildītu tiem uzdoto misiju. Vai gribat uzzināt, vai arī jūs neesat citplanētiešu prāta iemiesojums? Ja jā, tadRead More »Vai es neesmu biorobots?!
Tā saucamā Uzvaras pieminekļa nojaukšanas sakarā esmu gan vīlies, gan arī pārsteigts. Lēmums to nojaukt bija tik novēlots, ka es jau labu laiku vairs neticēju, ka piedzīvošu okupekļa nojaukšanu. Bet, izrādās, ir kāds kritērijs X, pēc kura tautas vai varas vairākums piepeši saņem drosmi un sāk rīkoties. Iebrukums Gruzijā? Neder, pārāk niecīgs iegansts. Krimas okupācijaRead More »Rusofobijas nepieciešamība
Izlasīju šo darbu jau pirms laba laika. Vienaldzīgu tas mani neatstāja, bet grūti kaut ko pateikt. Varbūt varētu neteikt neko, bet pierasts te par gandrīz katru grāmatu kaut dažus vārdus piefiksēt, un šī nebūtu pelnījusi būt izņēmums. Sižets šai pirmoreiz 1928. gadā izdotajai grāmatai ir visai vienkāršs. Konstance Čaterleja apprecas, bet viņas vīrs ir spiestsRead More »Deivids Herberts Lorenss – Lēdijas Čaterlejas mīļākais