Dzimšanas un vārda dienas ir tādas dienas, kurās par tevi atceras daudzi un dažādi cilvēki, kuriem citās reizēs tava eksistence ir samērā vienaldzīga. Var jau, protams, pukoties, ka VIŅI par mani atceras tikai divas reizes gadā, bet… Bet varbūt nav vērts sašust par visām tām dienām, kad esi bijis aizmirsts? Varbūt ir vērts priecāties parRead More »Gaviļniekiem
Īsinot laiku, sadomāju darba vietā aplūkot, kādas labas spēlītes netā mētājas. Un atradu tādu Freeciv. Tā ir uz Sid Meier’s parauga veidota spēlīte par civilizāciju attīstīšanu, tikai krietni vairāk maināmu opciju. Cits pluss – ir latviešu nācija ar jau ievadītiem pilsētu nosaukumiem. Kā nācijas vadoņi pēc noklusējuma tiek piedāvāti Kārlis Ulmanis, Guntis Ulmanis, Vaira VīķeRead More »Freeciv
Viena no versijām man ir šāda – uzņemot informāciju par svešiem, vietām dzirdētiem vai redzētiem cilvēkiem, lasītājs tos personificē – piešķir viņiem iedomātas vai no uztvertās informācijas noprotamas īpašības. Tas palīdz strukturēt cilvēka paziņas. Nav jau nekādas nozīmes, ka reāli viņi nav pazīstami. Turklāt informācija par otra cilvēka privātās dzīves sīkumiem dod zināmu varas sajūtu.Read More »Kāpēc cilvēki lasa Privāto dzīvi un tamlīdzīgus preses izdevumus?
Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar prāta apcerēšanu. Cilvēka garīgo vai nemateriālo pusi es uztveru kā prātu + dvēseli. Jeb manā izpratnē – cilvēka racionāli domājošā un iracionālā puse. Dvēseli ir pētījuši daudzi. Nav jau grūti kaut ko izdomāt, balstoties uz dažādiem reliģiska rakstura avotiem, spēlēties ar pieņēmumiem, hipotēzēm un priecāties par gala rezultātu, kuru praktiskiRead More »Brīnišķīgais prāts
Reiz februāra beigās sadūšojos atvērt savu pirmo blogu. Tas bija vairāk eksperiments pašam ar sevi – cik daudz un ko es tur gribēšu rakstīt. Cik ilgi man būs pacietība to visu turpināt un kas būs man visaktuālākās lietas? Tāpat arī interesanti bija aplūkot, ko par manu jaunradi domā citi. Lielākoties mani lasīja cilvēki no tiemRead More »Te nu es atkal parādos