Lasītās grāmatas.
Leišmalīte ir dokumentāls Lietuvas pierobežas apraksts. Pieminēti tur dzīvojošie / strādājošie cilvēki un ievērības cienīgi objekti. Ievadā rakstīts, kurš no Ziedoņiem kuru nodaļu rakstījis, bet es tam lasīšanas gaitā nepievērsu nekādu uzmanību un sevišķu atšķirību neizjutu.
Jāsaka kā ir, ar Leišmalīti pirmās 150 lappuses mocījos. Kārdinājums nolikt grāmatu malā bija diezgan liels. Kādēļ tā?
Knuta Hamsuna izlases otrajā sējumā ir četri gari un četri īsiņi stāsti. Pāns Galvenais varonis ir kāds leitnants, kurš mitinās meža būdiņā, mīl dabu un ikdienā dodas medībās. Pret sievietēm viņš nemaz nav vienaldzīgs un drīz vien viņa sirds tiek savaņģota. Tā kā leitnants ir neveikls meža vecis bez pieklājīgām manierēm, pamazām viņš ar savuRead More »Knuts Hamsuns – Izlase II
“Piezīmes no mirušo nama” ir vēsturisks, pusdokumentāls lielizmēra sacerējums. Šī darba vēsture, iespējams, ir interesantāka par pašu darbu. Savulaik Fjodors Dostojevskis bija iepazinies ar “nepareizajiem” cilvēkiem, kuri sapņoja par iekārtas maiņu. Ar viņu palīdzību Fjodors tika pie dažiem aizliegtās literatūras darbiem un drīz vien par to lasīšanu viņu arestēja. Aizbildinājums, ka lasīšanai bijuši tikai literāriRead More »Fjodors Dostojevskis – Piezīmes no mirušo nama
Grāmatas galvenais varonis Džeimss Heriots ir veterinārārsts tālajos trīsdesmitajos, četrdesmitajos gados. Tā sastāv no 10 nelieliem stāstiņiem. Gandrīz gribēju rakstīt “ikdienišķiem”, bet tā tomēr nav. Tie stāsta par nozīmīgiem brīžiem ārsta praksē, kurus nevar aizmirst. It kā nekas īpašs – veterinārārsta darba pieredze. Tomēr nē. Šo grāmatu ļoti īpašu dara autora jūtīgums pret saviem pacientiem,Read More »Džeimsa Heriota Jorkšīras stāsti
Ar autora daiļradi esmu visai labi pazīstams. Šis romāns ir īsteni viņa stilā ieturēts. Tas ir, galvenie varoņi ir mazliet ekspresīvi, emocionāli labili, ļoti godīgi un pat nelieši ir kaut mazliet cēli. Rakstīts dramatiski, ar “liktenīgiem pavērsieniem”, emocionāli un ļoti baudāmi. Romānā neizpaliek arī Dostojevskim raksturīgās “izskaidrošanās”, kurās atklājas varoņu darbību patiesie motīvi. Tās vienmērRead More »Fjodors Dostojevskis – Pazemotie un apvainotie
Pirmais iespaids nebija diez ko pozitīvs, jo grāmata vizuāli atgādināja “Latviešu zelta stāstus”, kuri kopumā bija diezgan briesmīgi. Par stāstiem ļoti daudz pasaka to radīšanas gads. Pirms 1918.gada noveles mēdz būt smagnējas un ne sevišķi optimistiskas, kara gadu noveles – ekspresīvas, padomju gadu – nedaudz absurdas un sirreālas, pēc 1990. – dažbrīd pārlieku mākslinieciskas, laiRead More »Igauņu zelta noveles
Pirms kāda laika biju nolēmis par grāmatām vairs nerakstīt. Man šķita, ka galīgi nav vērts spiest no sevis laukā rindas par grāmatām, kuras nav uzmanības cienīgas. Bet man tomēr gribas veltīt vismaz dažus vārdus tiem gara darbiem, kuri man sagādājuši prieku. Lai būtu vieglāk salīdzināt, norādīšu arī subjektīvā baudījuma atzīmi. Alberto Moravia – RomasRead More »2015. lasītais II
Aktīvi ceļojošā grāmatu stafete, pateicoties Ritvaram, nonākusi arī pie manis. Tā kā man piemīt fantastiskas aizmiršanas spējas, jautājumi pārsvarā ir ļoti grūti. Autors, no kuŗa esi lasījis lielāko skaitu grāmatu: Neesmu nekad tam pievērsis uzmanību. Ja dalījums būtu lappusēs nevis grāmatās, uzvarētājs varētu būt Antons Čehovs. Daudz lasīts Fjodors Dostojevskis. Hermanim Hesem un Hansam FalladamRead More »Grāmatu stafete
Sabiju teātrī un iegribējās vairāk ko uzzināt par Raini un Aspaziju. Pieķēros Kastaņolai. Likās, ka varētu būt interesants, sakarīgs gabals. Vietām tas tāds arī ir. Rainis no sākuma raksta par nokļūšanu Kastaņolā, trimdas iemesliem, tā brīža apstākļiem. Vienu nodaļu raksta Aspazija un tad kļūst jau ļoti interesanti. Var redzēt, ka tur ir materiāls ļoti interesantamRead More »Raiņa Kastaņola
Bailes un trīsas – S.Kirkegors Vismaz pirmās padsmit lappuses ir veltītas Ābrahama dēla upurēšanas stāsta (mīta?) glorifikācijai. Ja man Dievs teiktu, lai upurēju viņam savu dēlu, es būtu pārliecināts, ka mani kāds mēģina izjokot vai arī mani piemeklējušas halucinācijas. Ābrahams pret sevi, acīmredzot, nav bijis tik kritisks. Viņš savā lepnībā iedomājies, ka pats Dievs runājisRead More »2015. gadā lasītais