Lasītās grāmatas.
Bērnībā man šķita, ka visas latviski pieejamās Lindgrēnes grāmatas esmu izlasījis. Par vasarnieku eksistenci nemaz nenojautu. Tā kā Astrida Lindgrēne atmiņā palikusi kā cilvēks, kurš tiešām prot rakstīt, tad nolēmu – labāk vēlāk nekā nekad un ķēros klāt. Grāmatas centrā ir Melkersonu ģimene – tēvs, trīs dēli un deviņpadsmitgadīga meita, kas brāļiem faktiski ir mātesRead More »Grāmata – Sālsvārnas salas vasarnieki
Elektroniskā grāmata man ir kopš 2010. gada. Nopirku ārzemēs par aptuveni 50 latiem, kas tobrīd bija ļoti lēti. Tam laikam tas arī bija labs pirkums, bet tā tomēr nebija e-grāmata manā tagadējā izpratnē. Midžeram bija 2 Gb atmiņas, LCD ekrāns, iespēja klausīties mp3 un skatīties bildes. Pēdējā iespēja ļāva man paņemt līdzi kaudzīti bilžu unRead More »Poketbuks
Francūža Andrē Žida (1869-1951) “Ja grauds nemirst” ir 1924. gadā tapusi autobiogrāfija par autora bērnību un jaunību. Šo darbu katoļu baznīca esot iekļāvusi savā aizliegto grāmatu sarakstā. Savā autobiogrāfijā Žids cītīgi apraksta saskari ar grāmatām, mūziku. Viņš pievēršas sev nozīmīgajiem cilvēkiem, raksturo tos. Tad autora stāstījums kļūst hronoloģiskāks un viņš ķeras pie savām neveiksmīgajām skolasRead More »Grāmata – Ja grauds nemirst
Pūcesbērns ir Kaspars Pūce. Grāmatām viņš stāsta par savām bērnības gaitām Padomju Savienībā. Kaspars Pūce piedzimis uzreiz pēc otrā pasaules kara. Viņa vecāki kara laikā bija emigrējuši uz Vāciju, bet atgriezās Latvijā. Tolaik VDK jeb čeka ar lielām aizdomām lūkojās uz katru, kurš bijis rietumos un atgriezies atpakaļ. Piemēram, karagūstekņi. Skaidrs taču, ka spiegi! Jāizsūta.Read More »Grāmata – Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā
Kā jau nesen rakstīju, pirmā daļa man ļoti patika un, ilgi negaidot, atradu bibliotēku, kurā ir arī otrā daļa. Neko daudz tā no pirmās daļas neatšķiras un neko īpaši jaunu nevaru piebilst. Kādu brītiņu vajadzēja, lai ielasītos, bet pēc tam bija grūti atrauties. Šajā daļā galvenais varonis pilda dienesta pienākumus gan Vācijā, gan Latvijā. ViņaRead More »Grāmata – Pakāpies tornī! II daļa
Džona Viljamsa Stouners mani piesaistīja ar savu īso aprakstu, kuru biju manījis dažādos blogos. Brīvi interpretējot – vienkārša cilvēka vienkāršā dzīve. Man šķita, ka grāmata man varētu ļoti patikt. Citēšu Alvi Hermani: Jebkura cilvēka dzīves stāsts ir daudz jaudīgāka drāma nekā visas Šekspīra lugas kopā ņemtas. Un katra cilvēka drāma būtu pelnījusi būt par teātraRead More »Grāmata – Stouners
Paplānajā Viļa Lācīša grāmatiņā ir par neilgu laika posmu latviešu viesstrādnieku dzīvē Anglijā. Nekas daudz tur nenotiek, bet turienes latviešu ikdiena, raksturi, prieki un bēdas atklāti kā uz delnas. Un nav jau tā, ka viss notiek jauki, gludi un bez dažādām likstām un atgadījumiem. Grāmatu lasīt ir viegli, milzu intelektuāla piepūle nav nepieciešama. Tēli irRead More »Grāmata – Pamodināt Lāčplēsi
Jums nemēdz gadīties, ka paņemiet lasīt grāmatu un rodas sajūta, ka esiet to kādreiz lasījis, tikai neko skaidri neatcerieties? Man tagad ir. Acīmredzot, pirms vairākiem gadiem biju Gunara Janovska Sōlu izlasījis elektroniskā formātā un nekas daudz prātā nebija aizķēries. Nu es lasīju mazliet lēnāk, cenšoties iedziļināties un izbaudīt. Galvenais varonis ir trimdas latvietis vārdā Arturs.Read More »Grāmata – Sōla
Valentīna Jākobsona grāmatā Trejādas brokastis ir stāsti. Tie ir īsi un to ir daudz. Vienurīt man vajadzēja mājās aizkavēties desmit minūtes ilgāk un paspēju izlasīt divus stāstus. Tik īsi tie mēdz būt. Grāmatā ir stāsti par Sibīrijas laiku un citi. Stāstu galvenie varoņi ir gan sievietes, gan vīrieši, gan pusaudži, gan bērni. Ne-Sibīrijas stāstiem vienojošaRead More »Grāmata – Trejādas brokastis
Sabīnes Košeļevas Rīga – Maskava lasāmo grāmatu sarakstā biju iekļāvis jau sen, tāpēc vairs neatceros, no kurienes iedvesmojos tās lasīšanai. Pirmais izbrīns bija par to, ka grāmatiņa tik plāna. Otrais par otrajā nodaļā lasāmo: Velk mūs pie tiem krieviem, patīk mums tas vai ne. Mēs – tādi puspelēki, smagnēji, pārāk nopietni, savrup dzīvotāji un kurnētājiRead More »Grāmata – Rīga-Maskava