Tā kā daļa lasītāju zaļo vārnu varētu pazīt slikti, vispirms dažos vārdos par viņu.
Zaļā vārna ir skaists, zils putns, nedaudz mazāks par pelēko vārnu. Tās pie mums atlido maija sākumā, aizlido augusta beigās. Zaļā vārna ir, iespējams, apdraudētākā Latvijas ligzdojošā putnu suga. Latvijā ligzdo kādi 20-25 pāri putnu.
Zaļās vārnas ligzdošanai gandrīz vienmēr izvēlas vienu un to pašu teritoriju. Tātad, ja vienā teritorijā radīsies problēmas, viņas, visticamāk, nelidos ligzdot citur. Tāpēc Latvijā ir palikušas vien dažas vietas, kur zaļo vārnu var sastapt. Putni savā starpā ir saradojušies, kas potenciāli mazina iespējas sekmīgi radīt pēcnācējus un izdzīvot. Negredzenotus putnus Latvijas teritorijā redz ļoti, ļoti reti. Bet gredzenotos – tikai Latvijā dzimušus.
Lietuvā ir mazāk zaļo vārnu nekā Latvijā. Igaunijā kopš 2011. gada zaļās vārnas vairs neligzdo. Maz šo putnu ir Baltkrievijā. Polijā, kuras teritorija ir gandrīz piecas reizes lielāka par Latvijas teritoriju, nesen bijis mazāk zaļo vārnu nekā Latvijā (2014. gadā atrasti 24 pāri). Zviedrijā, Vācijā, Čehijā to vairs nav nemaz. Vairāk zaļo vārnu ir zem Karpatiem – Ungārija, Rumānija, bet tas jau ir ļoti tālu no mums.
Cīņa par izdzīvošanu tātad ir ļoti nopietna. Tajā pašā laikā mednieki no Serbijas, Horvātijas, Kipras, Saūda Arābijas, Lībijas, Omānas u.c. zaļās vārnas šauj. Vienā dienā viens “tā gala” mednieks mierīgi nošauj putnus, kuru skaits ir lielāks par visu Baltijas valstu populāciju kopā ņemot. Bildēs to redzēt ir diezgan šausmīgi.
Zaļās vārnas ir piesardzīgas un tuvumā cilvēkus nemēdz laist. Raksta augšējā bilde tapusi 2014. gadā ar divdesmit reižu palielinājumu, īpaši nemēģinot slēpties. Ejot tuvāk, putns aizlidoja.
Ja zaļās vārnas grib labi apskatīt nevis aizbiedēt, tad nepieciešams teleskops.
Zaļās vārnas ir dobumperētāji. Tā kā lielu, dobumainu koku paliek aizvien mazāk, putnu būri kļūst aizvien nepieciešamāki. Zaļo vārnu pieradināšana pie būriem sekmīgi notiek kopš 1999. gada.
Precīzs zaļo vārnu būru skaits nav zināms. Būri nolietojas. Arī koku var nocirst vai tas var nogāzties. Apsekojamo būru skaits šobrīd ir ap 150.
Tukšos putnu būrus apseko vidēji divas reizes sezonā, pilnos – četras, piecas. Bet, ja apstākļi ļauj un ir tāda nepieciešamība, tad biežāk.
Pateicoties zaļo vārnu pētniekam Edmundam Račinskim un Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas vietējās grupas vadītāja vietniecei Gunai Rozei, man radās iespēja 04.06.2016. piedalīties 24 zaļo vārnu būru apsekošanā un tagad varu pastāstīt, ko tādā dara.
Pētnieks vai šajā gadījumā pētnieku grupa aizbrauc ar auto pie apsekojamā putnu būra. Tiek apskatīta apkārtne – vai nemana iespējamus ligzdotājus, olu čaumalas, ekskrementus un citas pazīmes, kas liecinātu par būra izmantošanu. Šajā gadījumā piefiksējām arī GPS koordinātas precizēšanas nolūkiem.
Vienreiz zem būra atradām vairākas zaļās vārnas spalvas. Divas reizes pamanījām izmestas lielās zīlītes oliņas. Abos gadījumos bija atlidojusi par zīlīti lielākā svīre un izmetusi lielās zīlītes olas no būrīša laukā.
Būrītis jāpārbauda no iekšpuses. Tāpēc no auto jumta tiek noraisītas un noņemtas saliekamās metāla kāpnes. Tad tās aiznes līdz putnu būrim, izvelk nepieciešamajā augstumā, atstutē pret koku blakus būrim un kāpj augšā. Noņem putnu būrīša vāku un apskata būra iekšpusi.
Ja būrī ir jebkādi putni, tie tiek nofotografēti un nonesti lejā. Pa visiem būriem kopā mums sanāca sastapt četrus pupuķu mazuļus un divas svīres.
Noceltie putni tiek nomērīti un apgredzenoti.
Viena no svīrēm bija jau apgredzenota, turklāt tā atkal sastapta tajā pašā būrī. Svīrēm ir raksturīgi atgriezties vienā un tajā pašā ligzdošanas vietā. Ņemot vērā, ka svīre savu lidojumu pārtrauc vienīgi, lai ligzdotu, man tas liekas brīnumaini.
Visus būtiskos novērojumus rūpīgi ieraksta blociņā. Tiek piefiksēts apsekotā būra kārtas numurs, GPS saglabāto koordinātu ID numurs, kas tika atrasts (būris tukšs / olas / nobeigušies putni utml.), vai plastmasas loksne aizsardzībai pret caunām atrodas savā vietā u.c. novērojumi.
Ja tiek gredzenoti putni, tad piefiksē arī to spārnu garumus un gredzenu numurus. Pēc tam putnus ieliek atpakaļ būrī un nostiprina būrīša jumtu, lai stiprākā vējā to neaizpūš prom.
Ja būrī ir putni, nepieciešams atjaunot plastmasas loksni ap koku aizsardzībai pret caunām. Ja loksne sadalījusies un no koka nokritusi, jāsameklē un jāsalasa tās gabali tuvējā apkārtnē. Tas – lai nemēslotu tuvējo apkārtni.
Katram būrim nav šādas loksnes, jo tās maksā naudu, turklāt ātri nolietojas. Tas ir uzskatāms piemērs, kam nepieciešami zaļajai vārnai saziedotie līdzekļi. Šajā reizē tika lietotas loksnes, kuras bija palikušas pāri no pagājušā gada, bet drīz vajadzēs jaunas. Vēl daudz naudas aiziet transporta izdevumiem.
Līdz šim līdzekļus zaļo vārnu aizsardzībai izdevies sarūpēt dažādu projektu ietvaros. Paradoksālā kārtā, ja vienmēr būtu bijis jāpaļaujas tikai uz projektu naudu, vislabākajā gadījumā zaļo vārnu aizsardzība būtu norisinājusies ar pārtraukumiem. Tas savukārt ievērojami palielinātu risku, ka vairs nav ko aizsargāt. Tādēļ ornitologu, galvenokārt Edmunda Račinska un Ievas Mārdegas, un citu entuziastu ieguldītais darbs un līdzekļi pelna milzīgu cieņu.
Visbeidzot jānoņem no koka kāpnes, jāsaliek tās, jāaiznes uz auto, jānostiprina uz jumta un var doties tālāk. Edmunds teica, ka nemaz nemēģinās rēķināt, cik reižu mūžā viņš to līdz šim jau ir darījis.
Vēl putnu būru apsekošanā mēdz veikt būru tīrīšanu vai nepieciešamus remontdarbus, bet tas atkarīgs no dažādiem apstākļiem – cik laika ir apsekošanai, vai tādējādi netiktu traucēti putni un apsekošanas mērķa.
Kopā sešarpus stundās (ar pusdienu pauzi) apsekojām 24 būrus. Bez jau minētajiem četriem pupuķu mazuļiem, un divām perējošām svīrēm, sastapām arī erickiņu, kurš perēja astoņas olas. Mums tuvojoties, erickiņš atstāja būri.
Tika atrasti arī trīs sen nobeigušies pupuķu mazuļi, beigts dižraibais dzenis un viena mirusi pagājušā gada zaļā vārna ar gredzeniem. Vēl vienā no būriem bija lielāka putna, iespējams, dzeguzes spalvas.
Netālu no būriem redzējām kādas četras, piecas pieaugušas zaļās vārnas, bet būrīti nevienu zaļās vārnas olu neatradām. Vēlāk tajā pašā dienā Edmunds, turpinot būru apskati, divos būros ir atradis zaļās vārnas olas. Tas, protams, ir ļoti maz.
Tā kā laika apstākļi ir bijuši ļoti labi, atliek vienīgi cerēt, ka vairums zaļo vārnu olu dēšanu vēl īsti nav uzsākušas. Tāpēc joprojām ir pamats pa laikam ielūkoties zaļo vārnu tiešraides kamerā, kā arī aplūkot bildes un komentārus forumā.
Paldies par ierakstu, tieši gribēju zināt, kā tur gāja!