Tvinpīka

Reiz tālā bērnībā vecāki ar lielu interesi mēdza pa televizoru vērot Tvinpīku. Es šad tad uzmetu aci, bet viņu intereses cēloni nespēju saprast. Man tā likās tāda pati kā viss pārējais, ko rāda pa televizoru. Pie tam krieviski, kas nozīmē, ka daļa satura man nebija saprotama.

Tagad es esmu izaudzis par briesmīgi slinku cilvēku. Man ir diezgan grūti nosēdēt, skatoties filmas vai vēl jo vairāk seriālus. Bet kādreiz jau arī saņemos. Daļēji pateicoties Santai, daļēji savai dzīvesbiedrenei beidzot noskatījos Tvinpīku. Tas ir, divas seriāla sezonas un filmu. Vispār diezgan grūti pateikt “kā bija”. Laikam to nemaz nevar īsi izdarīt.

No sākuma man itin labi patika. Man bija bažas, ka traucēs “mistiskie” elementi, bet vietām iznāca tieši otrādi. Es gan neticu ļaunumam kā tādam, tāpēc milzu sajūsmas par slepkavu un viņa motīviem man nebija. Nu, es arī necentos to visu uztvert šausmīgi nopietni. Tvinpīka ir tāda pilsētiņa, kurā, šķiet, neviens normāls cilvēks nedzīvo. Ja pa vidu gadās visādi pasaku vai fantastiski elementi, tad uz kopējā ērmības fona tie neko nebojā. Un sirreālisms, manuprāt, bija nostrādāts ļoti skaisti. Vietām gandrīz kā komēdija, bet mūzika iedod pilnīgi citu nokrāsu. Īsts saldais ēdiens.

Jo tālāk skatījos, jo vairāk šķita, ka vēroju mazliet koncentrētu Santa Barbaru. Man tā atmiņā palikusi kā relatīvi interesanta ziepju opera, kurā pa laikam notiek kaut kas šausmīgs. Manuprāt, ne tas sliktākais seriāls. Santa Barbara iesākās ar slepkavības mēģinājumu, Tvinpīka ar slepkavību, tā kā zināmas paralēles ir. Bet kopējās un kaitinošās iezīmes bija fona varoņu izstiepta, brīžiem sviestaina darbība lielākajā sērijas daļā, tad piecas minūtes kaut kas interesants, kam seko klintskareklis un sērijas beigas. Tas gan vairāk attiecas uz Tvinpīkas otro sezonu. Droši vien tāds bija tolaik pieņemtais seriālu stils. Es nezinu, kā ir tagad.

Pirmās un arī otrās sezonas beigas ļoti atgādināja citu seriālu, šķiet, Dinastiju. Beigās ārprātīgs klintskareklis un viss, gaidiet nākošo sezonu. Tikai nākošās sezonas bieži vien vairs nav. Bet, ja ir, tad diezgan draņķīgā kvalitātē. Šķiet, ka šis netikums piekopts kā instruments pret TV kompānijām. Tā sakot, lai skatītāji izdara presingu uz TV kompāniju, kura tad būs spiesta pasūtīt vēl nākošo seriāla sezonu.

Laikam seriāli vispār nav mans žanrs. Es būtu gribējis redzēt Tvinpīku beidzamies pirmajā sezonā, neatstājot vietu turpinājumiem. Tad tas būtu, iespējams, labākais seriāls, kādu jelkad esmu redzējis. Darbiem, kuri ir veidoti ar attieksmi “šo es daru pēdējo reizi mūžā”, ir cita kvalitāte. Te bija pārāk labi jūtams, ka seriāla veidotājiem otrajā sezonā ir pazudis skats uz visu stāstu kopumā. Tas sāka griezties ap citām intrigām, iespējams, improvizētām. Un seriāls tik lielā mērā kļuva par ziepju operu, ka, ja es nezinātu, cik sērijas vēl ir palikušas līdz beigām, droši vien nemaz necenstos to skatīties tālāk.

Man te uzreiz gribas minēt pozitīvu pretstatu – kas iznāk, ja veido seriālu uz jau gatava, nostrādāta stāsta pamata. Tā ir Atgriešanās Braidshedā. Es esmu gan lasījis grāmatu, gan skatījies seriālu un es pat nezinu, kurš ir labāks.

Es vēlāk par Tvinpīku palasīju vikipēdijā un uzzināju to, ko varēja jau tāpat nojaust. Ka daudz ko ietekmējis presings no seriāla pasūtītājiem. Un tad nu man tagad liekas, ka Tvinpīka ir skaists, oriģināls mākslas darbs, kurš pamazām pārtapis par visai parastu ziepju operu ar misticisma elementiem.

Filmu es arī noskatījos. Manuprāt, tā lielā mērā sastāv no liekām epizodēm īsteno fanu prieciņam. Varbūt varēja bez tās arī iztikt. Starp citu, Black lodge ar saviem sarkanajiem aizkariem man atgādināja Heses “Stepes vilka” Maģisko teātri. Šķita, ka autori varētu būt iedvesmojušies no tā, bet tagad šaubos, jo “Stepes vilka” teātrim nebija nekāda sakara ar labo un ļauno.

Topošo turpinājumu gan jau kaut kad noskatīšos. Kaut vai lai uzzinātu, kā mainījusies seriālu mode pēdējo 25 gadu laikā. Lai paskatītos, kas dominēs šoreiz – misticisms, ziepjoperisms vai skaistums. Lai kārtējo reizi, iespējams, pārliecinātos, ka seriāls ar kārtējām atvērtajām beigām nav priekš manis. Jo neizskatās, ka autori gatavojas seriālu beidzot pabeigt.

Regarding whether the miniseries will continue into an ongoing series, Frost said, “The proof will be in the pudding. If we have a great time doing it and everybody loves it and they decide there’s room for more, I could see it going that way.”

Bet varbūt autori no savām kļūdām ir mācījušies un es būšu patīkami pārsteigts? Būs izdomājuši ko jaunu un interesantu? Galu galā viņi ir profesionāļi, un, jādomā, ka uz tiem pašiem grābekļiem vairs nekāps.

Vispār es atsaucos uz citiem seriāliem kā tāds eksperts. Man tas tagad šķiet diezgan uzjautrinoši, bet, jā, bērnībā es daudz skatījos televizoru. Kaut gan nez vai kādu ziepju operu vai seriālu es tolaik biju noskatījies pilnībā. Acīmredzot, jau tolaik biju diezgan slinks tips.