Kad pirms daudziem gadiem manās rokās ieklīda grāmatiņa ar seniem Rīgas fotoattēliem, radās doma, ka vajadzētu sabildēt tās pašas vietas un salikt bildītes kopā. Šogad beidzot sāku kaut ko darīt lietas labā. Vairākas dienas pa vismaz pāris stundām staigāju / braukāju pa Rīgu bildēdams. Tomēr gala rezultāts mani neapmierina vairāku iemeslu dēļ. Punkti, no kuriemRead More »Senā Rīga
Šodienas mērķis – jūra. Nesteidzoties. Izskatās, ka šī būs viena no skaistākajām rudens dienām. Grīziņkalns vietās, kur lapas vēl nav sagrābtas, ir fantastiski skaists. Fotogrāfu tur vairāk nekā suņu saimnieku. Ar vieglu skaudību vēroju viņu rokās turētos verķus. Top dažas bildes. Tiek celts sabrukušais ķieģeļu žogs. Nekad neesmu varējis saprast, kas īsti aiz tā atrodas.Read More »Diena bez modema
Izrādās, eksistē vairāki itin interesanti tūrisma ceļveži / vēstures apraksti par vienu otru Rīgas dienvidaustrumpuses ielu un objektu. Cerams, ar laiku būs vēl.
Cilvēki no sirds ķērušies pie darba.
Kas gulēja Jāņu nakti, gulēs visu vasariņu.
Pirms deviņiem gadiem tika apgalvots, ka sabrukt tas nevarot. Gribētos tam ticēt.
Tāds viņš Grīziņkalnā ~60 pēdējos gadus sēdēja un lūkojās uz māmiņām, bērneļiem, pārīšiem, suņiem, vārnām, dzērājiem un citiem parka apmeklētājiem. Un lai arī man pašam nav 60, šodien lāgā negribēju ticēt savām acīm. Vai viņš maz atgriezīsies?
Ruses iela 20
Iekāpu trolejbusā, pieliku dzelteno kartīti, kurā bija vēl 11 braucieni, pie aparāta un – nekas nenotika. Pieliku vēl pāris reizes – klusums. Eh, nodomāju, iešu vien sēdēt nost un gan jau būs labi. Nepagāja ne piecas minūtes, kad trolejbusu starp pieturām apturēja kontrolieri. Vīrietim, kurš pārbaudīja manu talonu, arī šamais tēloja mirušu. Paaicināja mani izkāptRead More »Kā e-talons mani piečakarēja