Kad sanāk iet garām, es parasti ar bijīgu cieņu un vieglu izbrīnu aplūkoju dzīvojamo ēku Upes un Hospitāļu ielu krustojumā. Ēka ir diezgan manāmi šķība, viegli saskatīt ievērojamas plaisas apmetumā un kas zina, kas darās aiz tā. Pie tam vienā ēkas pusē izskatās, ka nav apdzīvots pirmais, otrais, trešais un ceturtais stāvs. Toties pats augšējaisRead More »Viena pašķība ēka
Mans pēdējo mēnešu mīļākais foto. Pievērsiet uzmanību rindā stāvētājam attēla apakšējā, labajā stūrī.
Ievēroju, ka izsludināta vakance uz manu bērnības sapņu darbu – trolejbusa vadītājs. Man maziņam ļoti patika stāvēt blakus vadītājam un pētīt, ko viņš tur dara. Likās diezgan vienkārši un ka es arī to varētu. Bet tie kompjūteri mani galīgi noveda no ceļa… Mani apbēdina, ka Rīgas satiksme pieprasa, lai kandidātam uz vakanci būtu trolejbusa vadīšanasRead More »Vadītājs
Pagājušajā vasarā Latvijas dzelzceļš diezgan cītīgi nolasīja sliedes posmos, kur tās netika diez cik bieži izmantotas. Bet arhaiskā pārbrauktuve pār Viestura prospektu stāv kā stāvējusi ar visiem luksoforiem. Vai kāds tur pēdējo 10 gadu laikā ir redzējis braucam vilcienu? Ja labi ieskatās, var pamanīt aprūsējušas sliedes, šķērsojam trotuāru.
Nesen sanāca iet garām šim te automobilim, kuru pirmajā acu uzmetienā neatpazinu. Nodomāju – droši vien kaut kāds Zil vai Zis paveids, nofotografēju un mēģināju pēc tam internetā atrast, kas tas īsti bijis. Man par nelielu pārsteigumu, tas tā arī neizdevās. Varbūt kāds no jums zina, kas šis par automobili? Kā atlīdzību uzrakstīšu komentāros, kurRead More »Kas tā par mašīnu?
Gāju nesen pa Duntes ielu, pagriezu galvu pa labi un grūti bija ticēt savām acīm. Nezinu, vai tiešām šī automašīna arī vēl tagad brauc pakaļ pacientiem, bet blakus jaunajiem auto tā mazliet izskatās pēc rotaļlietas. Starp citu, UAZ-452, uz kura bāzes radīts attēlā redzamais modelis (UAZ-3962 vai UAZ-452A), savulaik ticis dēvēts par Буханка (kukulītis /Read More »Tabletīte
Šodien man mamma pavēstīja, ka uz ielas guļot kaija ar asiņainu spārnu. Nokāpu lejā un sāku to meklēt. Drīz vien ieraudzīju kaiju guļam zemē. Centos to neizbiedēt, lai viņai nevajadzētu lieki piepūlēt sevi, mūkot no manis. Domāju – ko lai dara? Pirmais, kas ienāca prātā, bija zvanīt 112. Piezvanīju un mani pieklājīgi atšuva, teikdami, kaRead More »Stāsts par kaiju (papildināts 2)