Ēka Valmieras ielā 18 atrodas netālu no Grīziņkalna Avotu ielas apkaimē starp Matīsa un Lienes ielām. Pirms dažiem gadiem izskatījās pavisam noplukusi. Nebūtu bijis nekāds brīnums, ja to piemeklētu līdzīgs liktenis kā daudzām vecām, nelielām Rīgas ēciņām – tā degradētos vēl vairāk, kļūtu bīstama garāmgājējiem un agrāk vai vēlāk tiktu nojaukta. Tomēr tā nav noticis.Read More »Valmieras iela 18
Reiz man kāds vecāks kungs jautāja, kā no Deglava / Pērnavas ielas krustojuma tikt līdz Zemitānu stacijai. Pa Pērnavas ielu, kas būtu visērtāk un taisnāk, viņš negribēja doties, labāk gar sliedēm. Vai tā varot? Saku, principā jau var, tikai pie sliedēm no šīs puses īsti nevar tikt klāt. Var no Grīziņkalna, bet tas ir patāluRead More »Ceļa taujātāji
Šis stāsts būs par nelaiķa trolejbusiem, kuri Rīgā vairs nekursē. Bija arī garie trolejbusi, kuri sastāvēja no diviem savienotiem Škoda 9Tr vagoniem. Tos esot savienojuši Rīgā un sauca par Škoda 12Tr. No ~1989. gada parādījās arī Škoda 15Tr jeb pagarinātais Škoda 14Tr. Bērnībā ar trolejbusu diez ko bieži braukt nevajadzēja. Varbūt tāpēc man tieRead More »Nekrologs trolejbusiem
Birģeru klasicisma dzīvojamā ēka Jēkaba ielā 24 uzcelta 1789. gadā. Tās arhitekti ir Johans Heinrihs Krāmers un Kristofs Hāberlands. Tā atrodas Vecrīgas ziemeļu daļā starp Saeimas ēku un Valdemāra ielu. Ilgu laiku ēka bija grausts. Attēls wikimapia ~2006. gadā. Mazliet jaunākās bildēs te un te var redzēt, ka ēkas stāvoklis bijis sevišķi slikts. Kādu laikuRead More »Jēkaba iela 24
Blakus Avotu un Lāčplēša ielas krustojumam nesen uzcelta baznīca ar adresi Lāčplēša iela 71. Kad to tikko sāka celt, interesējos google, kas ir tās pasūtītāji, un neko neatradu. Tagad, ejot garām, kļūst skaidrs, ka tā ir Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca. Ar Pēdējo dienu svētajiem esot jāsaprot mormoņi. Bija pat mazs kārdinājums ieiet unRead More »Lāčplēša iela 71, mormoņu baznīca
Par ēka Valmieras ielā 28 rakstīju jau agrāk. Atjaunošana jau labu laiku kā pabeigta un nu var salīdzināt trīs variantus. Šādi ēka izskatījās sākotnēji un tādu arī es to atceros kopš savas bērnības. Šis ir attēls no reklāmas, kuras lasītājam nevarēja rasties nekādas aizdomas, ka ēka tā gluži neizskatās. Savukārt šādi ēka izskatās šodien. NavRead More »Valmieras 28 pēc atjaunošanas
Eju pa Maskačku, pamanu onkulīti – riteņbraucēju, kurš garām ejošajai sievietei jautā ceļu. Neklausos, soļoju tālāk. Kad esmu pagājis garām, dzirdu “maladoj čelovek”. Pagriežos, onkulītis kaut ko pagari krieviski nober. Pārjautāju “latviski var”? Viņš atbild “pirts”. Saku “nav ne jausmas, nevaru palīdzēt” un dodos tālāk. Gandrīz turpat blakus trīs meituki tā ap 16 jautā “ņebuģetRead More »Vakardienas ainiņas Rīgā
No bērnības atceros trīs veidu vilcienus. Apaļos, kantainos un dīzeļus. Vislabāk man patika kantainie, tie likās modernāki. Ja vajadzēja braukt ar vilcienu, cerēju, ka būs kantainais. Iekšpusē gan viņi tik un tā šķita vienādi. Varbūt vienīgi lampu abažūri mēdza atšķirties, bet arī ne vienmēr. Un dīzeļiem atceros tikai mīkstos sēdekļus, nevis koka. Lai arī arRead More »Apaļais elektrovilciens
Sarkandaugavā, Ganību dambī 40b vēl pavasarī atradās neliela koka ēka. Wikimapiā tā nosaukta par koka muižiņu klasicisma stilā. Skats uz ēku Google maps. Nu vairs no tās nekas nav palicis pāri, pat jaunie pakešu logi nē. Nesen norisinājusies publiskā apspriešana koksnes biomasas katlumājas būvniecībai šajā adresē. Ir viens visai nikns komentārs par to visu (iepriekšējāsRead More »Ganību dambis 40b
Rīgas centrālā dzelzceļa stacija man kopš bērnības šķitusi mazliet noslēpumaina, pievilcīga vieta. Man ir iespaids, ka stacija nav celta pēc “viengabalaina” plāna, bet gan ar katru pārbūvi piemērojoties esošajai situācijai. Tāpēc tur gan bija, gan joprojām ir manāms dīvains stilu sajaukums. Kopš stacija tika pārbūvēta par Origo, daļa šarma zuda. Bet dažas detaļas saglabājās, piemēram,Read More »60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā