Grāmatas galvenais varonis Enns Padriks no ārsta uzzina, ka vēža dēļ viņam atlicis dzīvot vairs tikai kādu pusi gada. Tad nu viņš ķeras pie lietas – izmeklēt pirms pieciem gadiem bojā gājušās meitas šķietamo pašnāvību. Tas ir, Annijas un vēl trīs viņas vienaudžu līķi atrasti kādā aizdedzinātā, bet ātri nodzēstā mājā. Katram klāt bijis mazs koferītis un vēstule, kurā rakstīts “es, tas un tas, esmu šajā pasaulē atmaksājis visus savus parādus un varu stāties Dieva priekšā ar tīru sirdi”. Vienīgi vēstules un koferīši bijuši pieci, bet nelaiķi četri.
Meklējumus Padrika kungs iesāk ar vizīti pie ministra, kura atvase arī gājusi bojā reizē ar Anniju. Tas viņam sagādā lietas izmeklētāja telefona numuru un apstiprinājumu, ka izmeklētājs atbildēs uz visiem Enna jautājumiem.
Tālāk Enns dodas uz Franciju uzmeklēt kādu Annijas draudzeni, aprunājas, atrod jaunus kontaktus, runājas ar tiem un tā tālāk faktiski visu grāmatu. Tās centrā ir jautājums “Kas notika ar Anniju?” un paša Enna Padrika gaitām vai viņa slimībai sevišķi lielas nozīmes nav. Tik vien cik nonākt no vienas personas līdz citai, mazliet aprunāties, lai tā uzsāk savu stāstījumu. Vietām ir arī dažas Enna pārdomas.
Bet lasīt ir interesanti. Varbūt mazliet līdzīgi detektīvromānam. To gan man grūti teikt, jo detektīvus pārāk ilgi neesmu lasījis.
Man patika, ka grāmatas sākuma daļā aprakstītie Annijas līdzvaroņi neparādās grāmatas beigu daļā. Tas piedeva stāstam vairāk ticamības, neļāva uzminēt beigas. Klasiskā detektīvromānā, pieņemu, tā nebūtu, jo katram sīkumam, katram tēlam jābūt ar savu nozīmi. Bet šis nav detektīvromāns. Tas drīzāk parāda, kā spēcīga rakstura cilvēks noteiktos apstākļos īsteno traki muļķīgas idejas. Ar dažām pietiek, lai dzīve neatgriezeniski mainītos pilnībā.
Neiesaku grāmatu lasīt pirms gulētiešanas, labāk izbrīvēt tā pavairāk laika, kad nekur nav jāsteidzas.
Subjektīvais baudījums 8/10.