Elektroniskā grāmata man ir kopš 2010. gada. Nopirku ārzemēs par aptuveni 50 latiem, kas tobrīd bija ļoti lēti. Tam laikam tas arī bija labs pirkums, bet tā tomēr nebija e-grāmata manā tagadējā izpratnē. Midžeram bija 2 Gb atmiņas, LCD ekrāns, iespēja klausīties mp3 un skatīties bildes. Pēdējā iespēja ļāva man paņemt līdzi kaudzīti bilžu un parādīt tās draugiem, kad bija tāda nepieciešamība. Krāsains ekrāns, parocīgs izmērs, relatīvi ātri darbojas. Visvairāk man nepatika trūcīgais failu atbalsts. Aparāts negribēja draudzēties ar latviešu simboliem. Tos bija iespējams iemānīt tikai TXT formātā, pirms tam failu pārsaglabājot UTF-8 kodējumā. Vēl arī PDF ņēma pretī, bet to bija ilgi un neērti lasīt. Šodien tādu e-grāmatu varētu saukt par mazfunkcionālu planšeti.
Jaunai e-grāmatai briedu no pagājušā gada, bet tas nebija steidzami un ilgi nevarēju izvēlēties. Kindle mani atbaidīja sava failu formāta (ne-)atbalsta dēļ un pirms lasīšanas ņemties ar konvertāciju nav liela prieka. Otra alternatīva bija Pocketbook. Citus variantus pēc MiGear pieredzes pat neapsvēru, šķita, ka ar populārākajiem produktiem būs mazāk problēmu.
Ja tas ir iespējams, pirms pērku preci internetā, cenšos tās modeli aplūkot dzīvē. Iegāju vairākos elektronikas preču veikalos, bet tajos, izrādās, e-grāmatu nemaz nebija. Biju pārsteigts. Ja nav, tad tas nozīmē, ka nepērk. Bet kāpēc? Tas man īsti nekļuva skaidrs. Cilvēki vairs nelasa? Nav cerētā piedāvājuma e-grāmatu vidū? Jauni cilvēki-lasītāji nenāk klāt, bet esošajiem vēl vienu e-grāmatu nevajag? Planšetes izkonkurējušas?
Pēc ilgāka laika nejauši uzgāju veikalu, kurā dažas e-grāmatas bija. Apjautājos, ar ko tās atšķiras. Dažbrīd šķita, ka pārdevēja zina pat mazāk par mani, bet es tāpat lēmumu pieņemtu mājās, visu rūpīgi salīdzinot.
Izvēlējos PocketBook Touch Lux 3. Tāpēc, ka to var lasīt tumsā un vēl sarežģītākas iespējas man gluži vienkārši nav nepieciešamas.
Diezgan ilgs laiks pagāja līdz atradu interneta veikalu, kurā to nopirkt. Jo modelis it kā viens, bet specifikācijas dažādos interneta veikalos bija atšķirīgas – vienam 4 Gb atmiņas, citam astoņi. Tikai jau pēc pirkuma noskaidroju, ka to ietekmējot programmatūra. Man uzreiz bija 8 Gb, bet vispār jau arī 4 Gb ir krietni daudz.
Pirmais iespaids bija labs – patīkami turēt rokās, vienīgi tāds trausls šķita, turklāt mīkstās plastmasas aizmugure sašvīkājās vienā mirklī. Nācās vien pasūtīt arī vāciņus (šobrīd vēl klejo pa pasauli).
Izrādījās, ka e-grāmata nāk komplektā ar dažām grāmatām, tai skaitā, Džeinu Eiru un Lepnums un aizspriedumi. Tā man tapa skaidrs, kāpēc šīs grāmatas mūsdienās ir relatīvi populāras.
Ja e-grāmatā nebūtu vārdnīcas, es diez vai vispār apcerētu tās iegādi. Nu man nācies secināt, ka ar tām ir švaki. Angļu sinonīmiem domāta Webster’s 1913 Dictionary. Ir vārdnīcas uz / no angļu valodas, tai skaitā angļu – latviešu. Cik tā pilnīga, pagaidām grūti spriest. Ja tulkojums ir pagarš, tad patīt līdz tā beigām nav iespējams. Ritjosla ir tik šaura, ka tur labākajā gadījumā varētu iebakstīt zīmuļa galu. Var tulkot vārdu arī google, kas atgriež vārda skaidrojumu angliski. Diemžēl google tulkošana notiek kaitinoši lēni un tad, protams, vajadzīgs WiFi.
Vārdnīcas principā var nopirkt, meklēt un ievilkt ierīcē arī pats. Var arī pats nodarboties ar vārdnīcas sastādīšanu. Nespēju gan iedomāties sevi to darām. Vispār man šķiet, ka valstij vajadzētu izveidot un uzturēt savu tiešsaistes vārdnīcu ar iespēju to pielāgot šādām elektroniskajām grāmatām. Jo rūpēties par latviešu valodu būtībā ir valsts funkcija. Tas ļoti atvieglotu dzīvi daudziem cilvēkiem un principā tam nevajadzētu būt nekam tik ļoti dārgam. Varētu kaut vai izsludināt konkursu privātuzņēmējiem šīs funkcijas nodrošināšanai uz noteiktu periodu.
Man patika, ka ierīcē ir savs Task manager, paziņojumu žurnāls, samērā daudz maināmu uzstādījumu. Vēl ir tādas reizēm noderīgas lietas kā interneta pārlūks, šahs (zaudēju pirmajam grūtības līmenim), ierīcē (atmiņas kartē) saglabāto bilžu galerija, kāršu pasjanss, kalkulators, piezīmes, elementāra grafikas lietotne, RSS lasītājs un sudoku (telefonā daudz ērtāk).
Nepatika nekonfigurējamais pirmās lapas dizains. Citādi pogu izkārtojums šķiet salīdzinoši labs. Varbūt laika gaitā mans iespaids mainīsies. Tiesa, cilvēkam ar lielākiem pirkstiem varētu būt trakoti neērti. Viedtālruņa skārienjūtīgais ekrāns ir daudz jūtīgāks un līdz ar to paredzamāks nekā e-grāmatas.
Līdz šim es nezināju, ka goodreads popularitātes pamatā ir fakts, ka tas pieder Amazon. Pocketbook-s nepieder Amazon un ar goodreads tam, protams, nav pa ceļam. Tā vietā poketbuks ir saistījies ar readrate. Atvēru, paskatījos un aizvēru. Pēc noklusējuma vietne ir krieviski. Angļu valodas versija izskatās ļoti nabadzīga un neraisa vēlmi to lietot.
Varot sinhronizēt grāmatas ar dropbox. “Sinhronizēt”, tas laikam poketbuka izpratnē ir “automātiski novilkt grāmatas no mapītes dropbox-ā”, jo otrā virzienā nekādu sinhronizāciju nenovēroju.
Vēl grāmatas varot nosūtīt uz ierīces e-pastu. Lai šo iespēju pieslēgtu, ierīcē nepieciešams norādīt e-pastu un paroli. Tā kā nekādu sīkāku paskaidrojumu nebija, pieņēmu, ka domāta e-pasta parole. Priekš kam? Visādās mistiskās lietotnēs ievadīt savu e-pastu ar visu paroli – jā, kā tad! Nolēmu bez šīs iespējas iztikt. Testam vēl ievadīju e-pastu, citu paroli, bet nekas nenotika.
Grāmatas esot paredzēts iegādāties bookstore.com. Vietne ir vairāk mirusi nekā dzīva. Ilgi man to neizdevās atvērt. Kad tad beidzot izdevās un gribēju aplūkot kādu grāmatu, nācās secināt, ka arī vietnes dizains ir, maigi izsakoties, neveiksmīgs un nepārdomāts. Paņēmu kādu no grāmatu kategorijām, sakārtoju pēc cenas. Tiek atlasītas kādas 30 grāmatas, apakšā visām rakstīts “Nav pieejams”. Filtrēt tikai pieejamās nav iespējams, vismaz viegli pamanīt tādu iespēju nevar. Darbojas ļoti lēni. Turklāt no poketbuka bookstore.com man vispār neizdevās atvērt.
Par pirkumu gluži sajūsmā neesmu, bet nevarētu arī teikt, ka vīlies. Lasīšana ir ērta un patīkama. Visvairāk pārsteidz Pocketbook un ar to saistīto projektu knapā dzīvības vilkšana. Ļoti žēl. Ja viņi nobeigsies pavisam, tad Kindlei faktiski būs monopols un e-grāmatām nebūs iemesla attīstīties. Tiesa, izskatās, ka tas jau ir tikpat kā noticis.
Ilgu laiku arī domāju par e-grāmatas lasītāja iegādi, bet kaut kā nesaņemos nopirkt..
Kā tev ar bateriju? sanāk bieži lādēt?
Grūti atbildēt, nevienu reizi tas vēl nav bijis nepieciešams. Tas gan noteikti atkarīgs no tā, kā lieto. Ja tikai lasa bez apgaismojuma, tad enerģija vajadzīga, pārzīmējot ekrāna bildi. Esmu lasījis gan ar apgaismojumu, gan bez, nav tā, ka ar apgaismojumu jūtami tērējas enerģija. Šķiet, ka lielākais enerģijas tērētājs ir WiFi. Pāris reizes nācās piespraust ierīci pie datora – testiem un lai pārvilktu failus. Pa to laiku arī pilnībā uzlādējās. Pēc tam esmu paspējis izlasīt divas grāmatas, akumulators joprojām ir praktiski pilns.
Pingback: Rihards Bargais – Plikie rukši – Stacija