Tā izskatās vistu vanagu puika, kurš tikko ticis pie gredzena un nolaists maisā no koka apskatei. Pūciņas mīkstas, spalvas cietas un asas. Vai stipri knābj, nepārbaudījām. Lielo vistu vanagu un tā cālīšus (pagaidām vēl mazākus par šo) var aplūkot dabasdatu tiešraides kamerā un bildītes aplūkot forumā.
Inta publicējusi sarunu ar astrologu Ediju Spāri. Sarunas tēma – kā cilvēkam ērtāk dzīvot mūsdienās, ņemot vērā viņa dzimumu. Esmu skeptiski noskaņots pret astroloģiju līdzīgi kā pret reliģiju. Frāzes “Bībelē teikts” vai “Ūdensvīra laikmets” man personīgi nav argumenti, uz kuriem varu pamatot viedokli. Intervija interesanta ar to, ka, ja aizvietotu astroloģijā balstītās frāzes ar psiholoģijā vai socioloģijā balstītām, tā būtu ļoti pārliecinoša (vismaz man). http://sirdscels.blogspot.com/2016/05/viriesu-un-sieviesu-lomas-nakotne.html Ervīns no Laikmeta zīmēm aicina parakstīties par laulības un ģimenes definīciju, vairāk informācijas šeit. Manuprāt, jēdzieni “ģimene” un “laulība” jārezervē heteroseksuālām attiecībām. Ja homoseksuāli vai vēl nez kā citādāk mīloši cilvēki vēlas dibināt attiecībasRead More »Ierakstu izlase #14
Rīgas centrālā dzelzceļa stacija man kopš bērnības šķitusi mazliet noslēpumaina, pievilcīga vieta. Man ir iespaids, ka stacija nav celta pēc “viengabalaina” plāna, bet gan ar katru pārbūvi piemērojoties esošajai situācijai. Tāpēc tur gan bija, gan joprojām ir manāms dīvains stilu sajaukums. Kopš stacija tika pārbūvēta par Origo, daļa šarma zuda. Bet dažas detaļas saglabājās, piemēram,Read More »60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā
Par Skotijā aizvadīto nedēļu tāds “klasisks” ceļojumu apraksts nesanāk, jo būtībā tā bija ciemošanās nevis ceļojums. Bet dažas piezīmes ir, bildes arī un padalīšos ar tām publiski. Skotu ēkas pārsvarā ieturētas līdzīgā stilā un izskatās pelēcīgas. To celtniecībai mēdz izmantot prāvus akmeņus. Lielākās pilsētās kā Glāzgova vai Aberdīna vērojama lielāka dažādība arhitektūrā. Tik un tā Rīga šķiet daudz kontrastējošāka ar savām koka ēkām, jūgendstilu un moderniem klučiem. [caption id="attachment_5822" align="aligncenter" width="1200"] Visādu nokrāsu pelēkums[/caption] Glāzgovā var redzēt, ka daudzām ēkām pirmais stāvs atrodas tādā kā pagrabā. Tas atsauca atmiņā skolā mācīto, ka pirmo stāvu angliski saucot ground floor, otrais stāvsRead More »Piezīmes no Skotijas
Ērtības labad līdzīgi kā ar dzimumu un sociālo dzimumu būtu jānodala arī tautība un sociālā tautība. Citādi ir grūtības nosaukt tautību tādiem indivīdiem, kuri mainījuši savu apzināto tautisko piederību. Piemēram, Pēteris Skudra, kurš pats sevi par latvieti nemaz neuzskata. Vai viņš ir latvietis? It kā jā, jo laikam jau latviešu vecākiem piedzimis, Latvijā audzis utt. Bet kā latvietis var būt cilvēks, kurš sevi uzskata par krievu? Un ne jau viņš vienīgais tāds, kurš “integrējies” citā kultūrā. Latvijas pase jau sen vairs nenozīmē, ka tās īpašnieks ir latvietis. Tāpat kā amerikāņu vai vācu pases neko nepasaka par tās īpašnieka etnisko piederību.Read More »Sociālā tautība
Ir izrādes, par kurām uzrakstīt šķiet ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Pilna Māras istabiņa kā reiz tāda ir. Izrāde stāsta, kas notiek, kad saņemts burvju galdauts, septiņjūdžu zābaki un cepure, kas dara neredzamu. Ja ir liela vēlme uzzināt saturu detalizētāk, var palasīt kādu no JRT lapā esošajām divām recenzijām, kurās ierasti izstāsta praktiski visu izrādi. Man personīgi gan pret Verhoustinskas, gan Tīšheizeres recenziju ir šis tas krietni iebilstams, bet, lai nemaitekļotu, tālāk neizvērsīšos. Lugas valoda ir viegli dzejiska, bet uz skatuves notiekošais tomēr atstāj pavisam dabisku iespaidu. Lugas darbības laiks nav konkretizēts, bet tas ir laiks, kurā latviešu dievturība un tāsRead More »Pilna Māras istabiņa JRT
Ir pienākusi reize, kad ikviens no mums var pielikt roku, lai apturētu “gudro galvu” nodomu padarīt referendumus Latvijā par faktiski neiespējamiem. Tas prasīs tikai 2-3 minūtes. Praktiski ir apturēts Satversmes 2. pants „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Šogad vēl var paspēt atgriezties pie 1922. gada Satversmes Sapulces noteiktās kārtības, tautas nobalsošanas ierosināšanai. Nākamajā gadā tas vairāk nebūs iespējams. Aicinām atgriezties pie 1922.gada Satversmes Sapulces noteiktās kārtības. Formulējums -2012.gada 8.novembrī pieņemtā likuma ”Grozījumi likumā ”Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” atcelšana. Šis likums, stājoties spēkā 2015. gada 1. janvārī, noteiks nepārvaramu ierobežojumu tautas tiesībām – prasību jauna likumprojekta iniciatoriemRead More »Kā parakstīties par referendumu saglabāšanu Latvijā
Siltais laiks dara savu un cilvēki jaunus ierakstus veido aizvien mazāk. Nedēļas laikā nekāda lielā izlase nesanāk. Tāpēc turpmāk vienkārši padalīšos ar saviem saišu uzkrājumiem, kad būs savākušies kādi 7 – 10 ieraksti. Ervīns stāsta par Pestīšanas armijas dibinātājiem – aizrautīgiem sludināšanas entuziastiem, kuri rūpējušies arī par cilvēku visnepieciešamāko vajadzību apmierināšanu. http://www.laikmetazimes.lv/2016/05/09/dieva-armijas-generali-viljams-un-ketrina-buti/ Karijam sakrājušies trīs ieraksti. Karīna par ceļojumā pieļautajām kļūdām un to, kāpēc ir labi būt ceļojošam latvietim. Savukārt Harijs turpina iepazīstināt ar Mjanmu. http://www.karijs.lv/pec-kara-visi-generali-kludas-kuras-mes-pielavam/ http://www.karijs.lv/kapec-ir-labi-celojosam-latvietim/ http://www.karijs.lv/fotoatskaite-gribi-redzet-ka-mjanma-izskatisies-kad-sabojas-turisti/ Ilze raksta, kā iespējams palikt svešā pilsētā bez maksas, par to pieskatot kāda cilvēka māju (aplejot puķes utml.), kamērRead More »Ierakstu izlase #13
Pāris reizes biju gājis gar sliedēm šajā vietā, kad žoga vēl nebija. Bija nepatīkami, jo aiz stūra nevarēja redzēt, vai netuvojas vilciens. Ja nāca, tad pēkšņi bija jāattopas spraugā, kur kādu metriņu uz vieniem sāniem – ēkas siena, tikpat uz otriem sāniem – braucošs vilciena sastāvs. Daudzus gadus nebija nekādas vajadzības tur iet, bet, kad sanāca, žoga dēļ nebiju pārliecināts, vai maz kur tikšu. Ja nē, tad sanāktu ~650 metrīgs līkumiņš. Nolēmu riskēt. Ir tur iespējams tikt cauri, pat īpaši neberzējoties gar sienu vai žogu. Uz sāniem gan jāpagriežas un resnākiem cilvēkiem arī tas var nelīdzēt. Būtībā jau – kuršRead More »Caursprauktuve Daugavpils ielā
1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkstes (čempionāts) notika Rīgā. Arēnai, kurā tas noticis, droši vien vajadzētu būt ja ne slavenai, tad vispārzināmai. Tā tomēr nav. J. Lejnieks grāmatā “Rīga, kuras nav”, raksta šādi: Brasas apkārtnes prestižu vēlreiz uz brīdi pacēla 1938. gadā uzbūvētais sporta nams, kurā notika Eiropas basketbola meistarsacīkstes. Tiesa gan, tā arhitektoniskās kvalitātes nebija izcilas, jo projektēšana un celtniecība norisa lielā steigā. Otrā pasaules kara laikā vērmahts to pielāgoja savām vajadzībām, un pēckara gados ēku pilnībā pārņēma krievu okupācijas karaspēks. Mēģinājumi atgūt sporta celtni civilajām vajadzībām bija veltīgi. Bijušajā sporta namā iekārtoja rūpnīcu, to ietvēra citas rūpnieciskas celtnes, unRead More »1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkšu halle