Ejam pa ielu. Skatos, zemē divi centi. Parādu puikam, viņš priecīgs atnāk, paceļ, atdod man, lai ielieku kabatā, jo pašam kabatas par seklu. Vēl pēc dažiem metriem vēl divi centi, viņš tos atkal paceļ, iedod man. Ejam mājās. Puika kaut ko stāsta par četriem centiem. Meitene iebilst, ka es tos esot atradis, tāpēc tie esotRead More »Devība
Ir tādas patiesības, ko nevar mainīt reliģiska, pseidoreliģiska, “zinātnē balstīta” vai citāda it kā pierādīta pārliecība. Pat ja tās ir politnekorektas vai kādam sāpīgas vai nepieklājīgas. Bērns var piedzimt vienīgi sievietei. Bērnam vislabāk ir augt savu bioloģisko vecāku – sievietes un vīrieša ģimenē. Laulība ir oficiāls ģimenes apliecinājums, kas bērnam un sievietei ir īpaši nozīmīgi,Read More »Pret grozījumiem Notariāta likumā
Ir cilvēki, kas, ja vakarā grib atslēgties no visa, skatās televizoru. Citi glāsta telefonu, lasa ziņas, sociālos tīklus. Man patīk datorspēles, bet tās bieži vien prasa pārāk daudz laika un pirms gulētiešanas tās drīzāk uzvelk nekā nomierina. Tad nu vēl es mēdzu lasīt grāmatas un to man ir tik daudz, ka ar saviem gausajiem tempiemRead More »Dēmonu dzīres, dažādi autori
Atnāku no darba. Jaunie cilvēki nobeiguši datoru, Windows nestartējas. Droši vien spēlējušies ar reset un/vai power pogu, iespējams, atjauninājumu laikā. Piktojos, bet nepilnas stundas laikā kaut kā šo reanimēju. Instalēju atjauninājumus, pārbaudu, vai viss iet, galvenais youtube. Kā pārbaudīt? Multenes mazie sušķi īsti nav pelnījuši. Uzlieku kaut kādu dziesmu, ko man tur piedāvā. Džordžs MaiklsRead More »Ziemassvētku pārsteigums
Murakami grāmatas es taupu. Mani apbur viņa stils. Es nezinu neko līdzīgu. Ir autori ar lielisku stilu, kuriem gribas izlasīt visus darbus, bet Murakami ir īpašs. Bet vispār es gāju uz bibliotēku pēc ilustrētā Potera. Izrādījās, ka esmu pasūtījis parasto, nevis ilustrēto. Tad nu neko. Bet brīdi padomāju, aizgāju līdz ārzemju daiļliteratūras burtam M unRead More »Haruki Murakami – Vienskaitļa pirmā persona
Gulivera ceļojumi asociējas ar grāmatu bērniem. Tomēr nevaru teikt, ka bērnībā man tā būtu patikusi. Lasīt varēja un arī tikai līdz pusei, jo tālāk kļuva mežonīgi garlaicīgi. To, ka Gulivers nonāca gan pie milžiem, gan pie mazītiņiem cilvēciņiem, visi jau zina, bet tie nav vienīgie grāmatas stāsti. Gulivers cieš kuģa avāriju un tiek izskalots krastā.Read More »Džonetens Svifts – Gulivera ceļojumi
Mazā Latvijas vēsture ir neliela, paplāna 1990. gadā izdota grāmatiņa. Man tā šķita interesanta, kad pašķirstot ievēroju samērā vienkāršo un saprotamo stāstījumu. Vismaz manās skolas vēstures grāmatās autori, šķiet, bija īpaši centušies rakstīt tā, lai skolēnos radītu neizpratni un ar pedagoga gādību arī riebumu pret priekšmetu. Tāpēc man šķita simpātiska ideja īsi pārstāstīt Latvijas vēsturiRead More »Antons Birkerts – Mazā Latvijas vēsture
Reiz sensenos laikos, tas ir, 2016. gadā grasījos rakstīt par mūzikas grupu, kas mani ietekmējusi visvairāk tieši pieaugušā vecumā. Es iesāku, daudz ko sarakstīju, bet nobeigums nedevās rokās. Melnraksts iegūlās mapītē. Es to neaizmirsu, tomēr biju jau samierinājies, ka to nekad nepabeigšu. Bet tagad ir 2023. gads un ir īstā reize nopūst putekļus no melnrakstaRead More »Šad un tad
Nelielo Muntes grāmatiņu ievēroju plauktā neilgi pēc Stāsta par Sanmikelu izlasīšanas. Nopriecājos par tādu laimi un ķēros klāt. Grāmatiņā ir gandrīz 160 lappušu, bet tā kā tās izmērs ir vien 16×11 cm, tad daudz nemaz nav ko lasīt. Tajā ir 12 nelieli stāsti, kas zināmā mērā papildina autora iepriekšējo grāmatu Stāsts par Sanmikelu. Šķiet, autorsRead More »Aksels Munte – Stāsti par cilvēkiem un dzīvniekiem
Noplucis, 1971. gada Muntes Sanmikelas eksemplārs man uz galda stāv jau vairāk nekā mēnesi. Ne es saprotu, ko par to rakstīt, ne īsti laika tādai apcerēšanai pieķerties. Bet nepieminēt Stacijā grāmatu, kas man ļoti patika, arī nevar. Aksels Munte ir zviedru ārsts. 17 gadu vecumā viņš apmeklējis Kapri salu un apņēmies sev pa daļai uzcelt,Read More »Aksels Munte – Stāsts par Sanmikelu