Literāros darbos un reizēm arī filmās ir diezgan grūti attēlot procesus, kuri norisinās mūsdienās. Tehnoloģiju dēļ. Ir grūti aptvert visas mūsdienās esošās tehnoloģijas un iepīt tās reālos scenārijos. Piemēram, mūsdienās ir grūtāk apmaldīties (GPS, mobilais telefons) un arī cilvēku savstarpējā komunikācija lielā mērā ir pārcēlusies uz interneta vidi. Pēdējo mūsdienu standarta filmā parādīt var tikai epizodiski, bet tā ir liela daļa no mūsdienu cilvēku dzīves, kas kļūst aizvien nozīmīgāka.
Iespējams, nākotne piederēs interaktīvajām filmām, kurās skatītājs, teiksim, pats varēs izlasīt varoņa saņemtos e-pastus. Zināmā mērā tā būtu filma ar pauzēm, kuru laikā būtu jāspiež “next”, “next”, “finish”. Sākumā šādas filmas droši vien nebūtu pārāk populāras, bet ar laiku varbūt cilvēki pie tām pierastu. Nelaime ir tā, ka tādu filmu var skatīties tikai pie individuāla ekrāna un tā pieprasa tiešu skatītāja uzmanību. Tā vairs nebūtu slinkā dirnēšana pie TV kastes, pārslēdzot kanālus un neko tā arī pa īstam nenoskatoties.