Gorillu esmu redzējis vienu reizi dzīvē, Kijevas zooloģiskajā dārzā 2012. gadā. Parasti zooloģiskajos dārzos staigā no viena dzīvnieka līdz otram, paskatās, kā tas zvēriņš lielākoties neko interesantu nedara, un iet tālāk. Ar gorillu bija gandrīz tāpat. Tikai vienubrīd viņš uz mani paskatījās. Sajūta grūti aprakstāma. Šķita, ka uz mani raugās ja ne pārāka, tad vismaz vienlīdzīga būtne. Man kļuva neērti – es, te ārā, bet viņš iespundēts būrī.
Tomēr grāmata manās rokās parādījās tikai pēc daudziem gadiem un samērā nejauši. Tajā zinātnieks Šallers stāsta par gadu, ko nodzīvojis blakus dažādiem gorillu bariņiem dabiskos apstākļos. Tas bijis ļoti grūti, kaut gan autors par to it nemaz nav žēlojies. Nācies izlīt, bieži vien vairākas reizes dienā. Drēbes nav žuvušas. Kalnu būdiņā, kur aizvadīts visvairāk laika, bijis neganti auksti. Reizēm autors nakšņojis kokā netālu no gorillām.
Tajā laikā nav bijis skaidri zināms, cik agresīvi gorillas izturas pret cilvēkiem. Jā, bijuši gadījumi, kad gorillas sakož cilvēku, bet ar aizdomām, ka tie visi ir izprovocēti. Autors pieņēmis diezgan traku lēmumu – doties pie gorillām, neņemot līdzi ieroci. Jo ar ieroci viņa paša uzvedība būtu citādāka un tas ietekmētu gan gorillas, gan pētījuma rezultātu. Bet izpētīt vajadzēja, kā gorillas uzvedas un ko dara dabiskos apstākļos.
Bijušas vairākas reizes, kad gorillas ziņkārīgi tuvojas koka zarā esošajam pētniekam, pat rāpjas tajā pašā zarā. Bijuši mēģinājumi autoru nobiedēt, sitot rokas pie krūtīm. Diez vai autoram bijis omulīgi tādos brīžos, kad bariņš gorillu ielenc viņa koku un nepārprotami par viņu interesējas.
Bet viss izdevies veiksmīgi, jo gorillas ir ļoti miermīlīgi radījumi. Pētīt viņus nav sevišķi viegli, jo vispirms džungļos gorillu bariņš ir jāatrod, tad jāpamanās viņus nenobiedēt un tad vēl kaut kā jātiek pie iespējas aplūkot. Tomēr autoram izdevies panākt, ka ar laiku vismaz atsevišķi bariņi viņu uztver kā nekaitīgu dzīvnieku.
Vietējiem afrikāņiem no gorillām bijis briesmīgi bail. Jau tolaik problēma bijusi izciršana un dzīvotņu skaita samazināšanās. Bet vērot šos zvērus bijis ļoti interesanti.
Ne gluži visa grāmata ir par gorillām, ir dažas atkāpes par gatavošanos ceļojumam, nonākšanu gala mērķī, ekoloģijas problēmām. Tās man vairumā gadījumā nešķita interesantas. Bet tur, kur bija rakstīts par pētāmajiem objektiem, o, jā, ļoti patika!
Neviens, kas ieskatās gorillas inteliģentajās, maigajās, ievainojamajās acīs, nevar palikt neaizkustināts. Starpība starp pētriķi un cilvēku izzūd; mēs zinām, ka gorilla joprojām dzīvo mūsos. Vai gorillas arī atpazīst šo seno saiti?
Subjektīvais baudījums 8/10.