No piektdienas līdz svētdienai sabijām ar biedriem dziļā Latgalē. Es – pirmo reizi mūžā. Līdz tam vienkārši nebija sanācis, neskaitot ceļojumu uz Daugavpili. Un iespaidi ir.
Pārsvarā apmeklējām senus pilskalnus, kuru Latgalē ir vairāki simti. Protams, apskatīt sanāca vien nelielu daļu. Gribētos, lai pašvaldībām būtu pienākums attīrīt pilskalnus no brikšņiem, jo viens otrs bija krietni aizaudzis. Ja pilskalnus attīrītu un ar informatīvām zīmītēm norādītu to atrašanās vietas, tūristi brauktu tos apskatīt, veicinot reģiona ekonomisko attīstību. Panorāma no koptajiem pilskalniem paveras lieliska.
Nekoptajos pilskalnos cauri eglēm un priedēm neko īpašu nevar ieraudzīt.
Naktī apskatījām Rēzekni. No redzētā palika iespaids, ka tajā ir daudz industriālo teritoriju, 5-stāvu kastīšu māju un daudz koku. Kopumā pilsēta man patika. Vecākas piecstāvenes līdzīgas Rīgas centrā esošajām gan ieraudzīt neizdevās. Toties (galvenās) ielas platas un tīras.
Krietni mani samulsināja Rēzeknes centrālās ielas nosaukums. Tieši blakus Atbrīvošanas alejai atrodas labi sakopts piemineklis sarkanajiem okupantiem ar nosaukumu “Rēzeknes atbrīvotājiem“. Protams, pieņēmu, ka arī ielas nosaukums izvēlēts tieši par godu šiem “varoņiem”, kuri, starp citu, Otrajā pasaules karā pie reizes nopostīja krietnu daļu Rēzeknes. Vienīgais izskaidrojums man šķita fakts, ka ~50% iedzīvotāju Rēzeknē nav latvieši. Vēlāk, pilnīgi nejauši, kad interesējos par šīs ielas vidū atrodošos pieminekli “Vienoti Latvijai“, uzzināju, ka tas celts, simbolizējot Latgales atbrīvošanu no boļševikiem. Līdz ar to vajadzētu būt, ka Atbrīvošanas alejai tāds nosaukums ir par godu mūsu pašu karavīriem. Bet īstas skaidrības man nav vēl tagad. Ļoti silti ieteiktu rēzekniešiem mainīt ielas nosaukumu uz “Latgales atbrīvošanas aleja”, vai nomainīt okupantu pieminekļa nosaukumu uz “Otrajā pasaules karā kritušo karavīru piemiņai”, vai aizvākt stāvošo karavīru pavisam prom. Ja es nebūtu nejauši atradis informāciju par Latgales Māru, turpinātu uzskatīt, ka tur laikam tādi komunistiņi vien dzīvo…
No Rēzeknes pils gan nekas sevišķi daudz pāri nav palicis, tomēr netālu ir brīvi apskatāms tās makets, kurš man ļoti patika.
Sanāca paviesoties arī Latvijas senākajā pilsētā Ludzā. Arī tā man patika. No pils tur ir pāri palicis vairāk nekā Rēzeknē, arī skats no pilskalna pavērās plašāks. Netālu esošās Ludzas Romas katoļu baznīcas torņus bija apsēdušas bezdelīgas un tas nudien izskatījās ļoti jauki.
Vēl pie slavenākajiem apskatītajiem objektiem varu pieminēt Aglonas baziliku, Čertoku, dziļāko Latvijas ezeru Drīdzi, un vislielāko Latvijas akmeni – Nīcgales lielo akmeni. Tas gan nebūt nav viss. Citējot Viesturu, Kopš 5dienas vakara nobraukāti vairāk kā 1000 km, vairums par Latgali. Iespaidu gana daudz, lai pietiktu daudziem simtiem tvītu.
Noslēgumā netālu no Aglonas uzņemts foto, par kura tapšanu jāpateicas grandfox.
s.c. no 5dienas līdz 7dienai 😉
Pateicos ;)!
🙂
Atbrīvošanas aleja Rēzeknē nosaukta par godu Latgales atbrīvotājiem. Vīrietim kaskā ar to nav nekādas darīšanas.