Skip to content

Vēsture

Bildītes, senu notikumu pārstāsti un reizēm arī analīze.

60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā

Rīgas centrālā dzelzceļa stacija man kopš bērnības šķitusi mazliet noslēpumaina, pievilcīga vieta. Man ir iespaids, ka stacija nav celta pēc “viengabalaina” plāna, bet gan ar katru pārbūvi piemērojoties esošajai situācijai. Tāpēc tur gan bija, gan joprojām ir manāms dīvains stilu sajaukums. Kopš stacija tika pārbūvēta par Origo, daļa šarma zuda. Bet dažas detaļas saglabājās, piemēram,Read More »60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā

Caursprauktuve Daugavpils ielā

Pāris reizes biju gājis gar sliedēm šajā vietā, kad žoga vēl nebija. Bija nepatīkami, jo aiz stūra nevarēja redzēt, vai netuvojas vilciens. Ja nāca, tad pēkšņi bija jāattopas spraugā, kur kādu metriņu uz vieniem sāniem – ēkas siena, tikpat uz otriem sāniem – braucošs vilciena sastāvs. Daudzus gadus nebija nekādas vajadzības tur iet, bet, kad sanāca, žoga dēļ nebiju pārliecināts, vai maz kur tikšu. Ja nē, tad sanāktu ~650 metrīgs līkumiņš. Nolēmu riskēt. Ir tur iespējams tikt cauri, pat īpaši neberzējoties gar sienu vai žogu. Uz sāniem gan jāpagriežas un resnākiem cilvēkiem arī tas var nelīdzēt. Būtībā jau – kuršRead More »Caursprauktuve Daugavpils ielā

1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkšu halle

1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkstes (čempionāts) notika Rīgā. Arēnai, kurā tas noticis, droši vien vajadzētu būt ja ne slavenai, tad vispārzināmai. Tā tomēr nav. J. Lejnieks grāmatā “Rīga, kuras nav”, raksta šādi: Brasas apkārtnes prestižu vēlreiz uz brīdi pacēla 1938. gadā uzbūvētais sporta nams, kurā notika Eiropas basketbola meistarsacīkstes. Tiesa gan, tā arhitektoniskās kvalitātes nebija izcilas, jo projektēšana un celtniecība norisa lielā steigā. Otrā pasaules kara laikā vērmahts to pielāgoja savām vajadzībām, un pēckara gados ēku pilnībā pārņēma krievu okupācijas karaspēks. Mēģinājumi atgūt sporta celtni civilajām vajadzībām bija veltīgi. Bijušajā sporta namā iekārtoja rūpnīcu, to ietvēra citas rūpnieciskas celtnes, unRead More »1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkšu halle

Čiekurkalna 1. līnija 25

Apmetums pietika tikai pusītei. Un tā jau ilgi, vismaz kopš 2011. gada. Kādreiz tur bijusi arī aptieka.

Smirdīguma etalons

Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas! Filmā “Limuzīns jāņu nakts krāsā” teica Viktors Mirtas tantei.   Zemitānu stacijas tualetei ir glīta ēciņa. Nezinu, ap kuru laiku tādas pārstāja celt, bet droši vien tie laiki ir prom uz neatgriešanos. Kas noticis ar mūsu kultūru? Man gan nav īpaši pozitīvas nostaļģijas attiecībā uz Zemitānu stacijas tualeti, drīzāk pat pretēji. Ja man vajadzētu nosaukt pretīgāko vietu Rīgā, tad, pirmkārt, iedomātos par šīs tualetes iekšpusi.   Ej taisni uz priekšu garām stacijai, tālāk atradīsi pēc smakas. Ieraksta autors pirms dažiem gadiem, atbildot uz jautājumu, kur Zemitānu stacijā ir tualete.   Šo ateju varēja pieņemt parRead More »Smirdīguma etalons

Maršruta taksometru shēma

Šo attēlu savulaik droši vien redzējuši visi, kas bijuši Rīgas dzelzceļa stacijas tuvumā. Ar maršruta takometriem, kuru numuri bija no 1 līdz 12, esmu braucis labi ja pāris reižu mūžā. Vienīgais brauciens, kuru atceros, bija uz lidostu ap 1990. gadu ar septītā numura maršruta taksometru. Braucienus tolaik veica RAF Latvijas. Neievēroju, kad tieši Latvijas ar kartē redzamajiem maršrutiem pazuda. Droši vien tas bija deviņdesmitajos gados. Bet shēma, lai arī padilusi, tomēr vēl apskatāma kā savdabīga vēstures relikvija.

Sarkandaugavai pa pēdām

Mūsdienās ar Sarkandaugavu saprot Daugavas atzaru, kurš tek apkārt Kundziņsalai. Bet 20. gadsimta sākumā un agrāk par Sarkandaugavu saukuši Daugavas vecupi, kura tecējusi paralēli Tvaika un Duntes ielām. Tā bijusi tik plata, ka tajā varējuši iebraukt nelieli kuģīši. Pirms dambju izbūves Daugava bijusi plaša, sekla upe, kura pavasara palos appludinājusi lielu teritoriju. Pēc dambju izbūves Daugava kļuvusi šaurāka un straujāka. Savukārt Sarkandaugava turpinājusi tecēt, vācot ūdeņus no pilsētas ganību plašās teritorijas. Līdz ar ganību platības samazināšanos Sarkandaugavā palika aizvien mazāk ūdens. Okupācijas gados virs tās kādreizējās gultnes posmā līdz Bukultu ielai celtas dažādas ēkas. Jo vecākā kartē skatās, jo garākaRead More »Sarkandaugavai pa pēdām

Visvalža iela 8, Popova muižiņa

Visvalža ielā 8 atrodas tā saucamā Popova muižiņa. Tā ir viena no vecākajām koka ēkām Rīgā. Precīzs tās celšanas gads nav zināms, bet tā bijusi saskatāma jau 1769. gada kartēs. Tātad tā tur bijusi labu laiku pirms blakus ierīkotās dzelzceļa līnijas. Muiža sākotnēji atradusies klaja lauka vidū, kam apkārt bija sakņu dārzi, lauki un pļavas.Read More »Visvalža iela 8, Popova muižiņa

Ormaņu iela 19, izzūdošā Rīga

Ormaņu iela 19. 1875. gadā celts Johana Berzing nams pēc Apolona Edelsona projekta. Dzīvē ieraugot, liekas jocīgi, ka tā vēl nav sagāzusies un ka tajā kāds vēl joprojām dzīvo. Mājiņa no otras puses. …

Vai Staļinam nevajadzētu piešķirt Darvina balvu?

Pirmā marta naktī biedrs Staļins palīksmojis tā pavairāk, no rīta devies gulēt. Pieteicis sargiem, lai netraucē. Laiks rit, biedrs nemostas, bet traucēt taču nedrīkst. Beidzot ap desmitiem vakarā biedrs Lozgačovs saņemas un dodas pie biedra Staļina. Bet tas, izrādās, guļ uz grīdas savos mīzalos un neko sakarīgu pateikt nespēj. Saukt ārstu? Tādas pavēles nav. Uzņemties atbildību biedrs Lozgačovs negrib. Uzņemsies iniciatīvu, pieļaus kļūdu, pašu sodīs – varbūt ar izsūtīšanu, varbūt ar nošaušanu. Biedrs Lozgačovs pieņem lēmumu – jāzvana augstāk stāvošajiem partijas biedriem un jāpadara par atbildīgajiem viņus. Pēc dažām stundām ierodas biedri Berija un Maļenkovs. Biedrs Lozgačovs metas viņiem virsū,Read More »Vai Staļinam nevajadzētu piešķirt Darvina balvu?