Rīgas fotogrāfijas no vietām, kuras drīzumā mainīs savu izskatu. Piemēram, nojaucamas ēkas.
Par ēka Valmieras ielā 28 rakstīju jau agrāk. Atjaunošana jau labu laiku kā pabeigta un nu var salīdzināt trīs variantus. Šādi ēka izskatījās sākotnēji un tādu arī es to atceros kopš savas bērnības. Šis ir attēls no reklāmas, kuras lasītājam nevarēja rasties nekādas aizdomas, ka ēka tā gluži neizskatās. Savukārt šādi ēka izskatās šodien. NavRead More »Valmieras 28 pēc atjaunošanas
No bērnības atceros trīs veidu vilcienus. Apaļos, kantainos un dīzeļus. Vislabāk man patika kantainie, tie likās modernāki. Ja vajadzēja braukt ar vilcienu, cerēju, ka būs kantainais. Iekšpusē gan viņi tik un tā šķita vienādi. Varbūt vienīgi lampu abažūri mēdza atšķirties, bet arī ne vienmēr. Un dīzeļiem atceros tikai mīkstos sēdekļus, nevis koka. Lai arī arRead More »Apaļais elektrovilciens
Sarkandaugavā, Ganību dambī 40b vēl pavasarī atradās neliela koka ēka. Wikimapiā tā nosaukta par koka muižiņu klasicisma stilā. Skats uz ēku Google maps. Nu vairs no tās nekas nav palicis pāri, pat jaunie pakešu logi nē. Nesen norisinājusies publiskā apspriešana koksnes biomasas katlumājas būvniecībai šajā adresē. Ir viens visai nikns komentārs par to visu (iepriekšējāsRead More »Ganību dambis 40b
Ikdienā gar Tipogrāfijas ielu neeju, tāpēc nebiju ievērojis, ka turienes depo kļuvis par veco tramvaju rūsētavu. Izrādās, jau gandrīz 6 gadus tas ir nevis depo, bet tramvaju kapsēta. Manā bērnībā šie modeļi likās jauni. Bija jau arī, šie konkrētie esot piegādāti 1989.-1990. Tagad pa retam ar šiem eksemplāriem sanāk pavizināties, bet nekādu lielo baudu noRead More »Bijušais depo Tipogrāfijas ielā
Rīgas centrālā dzelzceļa stacija man kopš bērnības šķitusi mazliet noslēpumaina, pievilcīga vieta. Man ir iespaids, ka stacija nav celta pēc “viengabalaina” plāna, bet gan ar katru pārbūvi piemērojoties esošajai situācijai. Tāpēc tur gan bija, gan joprojām ir manāms dīvains stilu sajaukums. Kopš stacija tika pārbūvēta par Origo, daļa šarma zuda. Bet dažas detaļas saglabājās, piemēram,Read More »60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā
Pāris reizes biju gājis gar sliedēm šajā vietā, kad žoga vēl nebija. Bija nepatīkami, jo aiz stūra nevarēja redzēt, vai netuvojas vilciens. Ja nāca, tad pēkšņi bija jāattopas spraugā, kur kādu metriņu uz vieniem sāniem – ēkas siena, tikpat uz otriem sāniem – braucošs vilciena sastāvs. Daudzus gadus nebija nekādas vajadzības tur iet, bet, kad sanāca, žoga dēļ nebiju pārliecināts, vai maz kur tikšu. Ja nē, tad sanāktu ~650 metrīgs līkumiņš. Nolēmu riskēt. Ir tur iespējams tikt cauri, pat īpaši neberzējoties gar sienu vai žogu. Uz sāniem gan jāpagriežas un resnākiem cilvēkiem arī tas var nelīdzēt. Būtībā jau – kuršRead More »Caursprauktuve Daugavpils ielā
Apmetums pietika tikai pusītei. Un tā jau ilgi, vismaz kopš 2011. gada. Kādreiz tur bijusi arī aptieka.
Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas! Filmā “Limuzīns jāņu nakts krāsā” teica Viktors Mirtas tantei. Zemitānu stacijas tualetei ir glīta ēciņa. Nezinu, ap kuru laiku tādas pārstāja celt, bet droši vien tie laiki ir prom uz neatgriešanos. Kas noticis ar mūsu kultūru? Man gan nav īpaši pozitīvas nostaļģijas attiecībā uz Zemitānu stacijas tualeti, drīzāk pat pretēji. Ja man vajadzētu nosaukt pretīgāko vietu Rīgā, tad, pirmkārt, iedomātos par šīs tualetes iekšpusi. Ej taisni uz priekšu garām stacijai, tālāk atradīsi pēc smakas. Ieraksta autors pirms dažiem gadiem, atbildot uz jautājumu, kur Zemitānu stacijā ir tualete. Šo ateju varēja pieņemt parRead More »Smirdīguma etalons
Šo attēlu savulaik droši vien redzējuši visi, kas bijuši Rīgas dzelzceļa stacijas tuvumā. Ar maršruta takometriem, kuru numuri bija no 1 līdz 12, esmu braucis labi ja pāris reižu mūžā. Vienīgais brauciens, kuru atceros, bija uz lidostu ap 1990. gadu ar septītā numura maršruta taksometru. Braucienus tolaik veica RAF Latvijas. Neievēroju, kad tieši Latvijas ar kartē redzamajiem maršrutiem pazuda. Droši vien tas bija deviņdesmitajos gados. Bet shēma, lai arī padilusi, tomēr vēl apskatāma kā savdabīga vēstures relikvija.
Mūsdienās ar Sarkandaugavu saprot Daugavas atzaru, kurš tek apkārt Kundziņsalai. Bet 20. gadsimta sākumā un agrāk par Sarkandaugavu saukuši Daugavas vecupi, kura tecējusi paralēli Tvaika un Duntes ielām. Tā bijusi tik plata, ka tajā varējuši iebraukt nelieli kuģīši. Pirms dambju izbūves Daugava bijusi plaša, sekla upe, kura pavasara palos appludinājusi lielu teritoriju. Pēc dambju izbūves Daugava kļuvusi šaurāka un straujāka. Savukārt Sarkandaugava turpinājusi tecēt, vācot ūdeņus no pilsētas ganību plašās teritorijas. Līdz ar ganību platības samazināšanos Sarkandaugavā palika aizvien mazāk ūdens. Okupācijas gados virs tās kādreizējās gultnes posmā līdz Bukultu ielai celtas dažādas ēkas. Jo vecākā kartē skatās, jo garākaRead More »Sarkandaugavai pa pēdām