Latvieši un Latvija.
Pirms kāda pusotra gada biju izvērtis nelielu karadarbību pret automašīnu vadītājiem, kuri pie manas dzīvesvietas mēdza atstāt automašīnas kā pagadās. Nav man nekāda prieka apiet uz trotuāra noparkotu automobili pa brauktuvi. Ja vēl tas jādara ar bērnu ratiņiem, tad drusku kārojas ievilkt mašīnai kādu švīku vai izdarīt ko citu nejauku. Radušos trotuāra bojājumus pat navRead More »Parkošanās un līdzjūtība
Pirms mēneša rakstīju par Rīgas domes Īpašuma departamenta (RDĪD) tendenci likt saites uz ziņām krievu valodā. Tā kā pēc mana lūguma likt saites uz avotiem latviešu valodā nekas nemainījās, vērsos pie Valsts valodas centra (VVC) ar lūgumu izvērtēt iespējamu likuma pārkāpumu. Īsi pēc vēstules nosūtīšanas ievēroju, ka RDĪD vairs neliek saites uz avotiem krievu valodā.Read More »Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē? Noslēgums
Lai tiktu bērnudārzā, jāpiezvana pie durvīm. Pienācu pie tām, kad tur jau stāvēja kāda sieviete ar mazu bērnu. Pāri ielai kāds vīrietis skaļi sauca “ei” vai ko tamlīdzīgu. Es par viņu nelikos ne zinis. Sieviete sākotnēji arī nē. Vīrietis nerimās, viņš, kliedzot pāri ielai, gribēja noskaidrot, vai tas esot bērnudārzs. Krievu valodā, protams. Man tādiRead More »Valoda kā ierocis
Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan priecīgs konstatēt, ka Rīgas domes Īpašuma departaments (RDĪD) par to mēdz informēt, lietojot twitter.com. Daudz vieglāk ir izlasīt ziņas vienuviet twitter.com nekā regulāri meklēt, vai nav kas interesējošs parādījies visai smagnēji uzbūvētajā portālā riga.lv. Pamanīju, ka RDĪDRead More »Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?
Neilgu laiku pirms studiju beigām man bija doma braukt prom no Latvijas. Finansiālu apsvērumu dēļ. Ārzemēs varētu nopelnīt daudz vairāk naudas un varētu domāt ne tikai par izdzīvošanu. Tomēr jo tuvāk studijas nāca beigām, jo vairāk apzinājos šādas izvēles mīnusus. Vispirms man nāktos pamest savu ģimeni. Tas varbūt nebūtu tik sāpīgi man pašam, kā mājāsRead More »Personīgais nacionālisms
Eju pa Maskačku, pamanu onkulīti – riteņbraucēju, kurš garām ejošajai sievietei jautā ceļu. Neklausos, soļoju tālāk. Kad esmu pagājis garām, dzirdu “maladoj čelovek”. Pagriežos, onkulītis kaut ko pagari krieviski nober. Pārjautāju “latviski var”? Viņš atbild “pirts”. Saku “nav ne jausmas, nevaru palīdzēt” un dodos tālāk. Gandrīz turpat blakus trīs meituki tā ap 16 jautā “ņebuģetRead More »Vakardienas ainiņas Rīgā
Ērtības labad līdzīgi kā ar dzimumu un sociālo dzimumu būtu jānodala arī tautība un sociālā tautība. Citādi ir grūtības nosaukt tautību tādiem indivīdiem, kuri mainījuši savu apzināto tautisko piederību. Piemēram, Pēteris Skudra, kurš pats sevi par latvieti nemaz neuzskata. Vai viņš ir latvietis? It kā jā, jo laikam jau latviešu vecākiem piedzimis, Latvijā audzis utt. Bet kā latvietis var būt cilvēks, kurš sevi uzskata par krievu? Un ne jau viņš vienīgais tāds, kurš “integrējies” citā kultūrā. Latvijas pase jau sen vairs nenozīmē, ka tās īpašnieks ir latvietis. Tāpat kā amerikāņu vai vācu pases neko nepasaka par tās īpašnieka etnisko piederību.Read More »Sociālā tautība
Bildēts Āgenskalnā, Ernestīnes ielā.
Visvairāk “pretspiegu grozījumu” sakarā mani satrauc relatīvais klusums publiskajā telpā. Pieņemu, ka ne visi zina, par ko ir runa, tāpēc mazliet pārstāstīšu saviem vārdiem. Kā zināms, Krievija veica Krimas aneksiju un uzreiz pēc tam Ukrainā parādījās tā sauktie zaļie cilvēciņi. Par karu to nosaukt bija kaut kā neērti, tāpēc to sāka dēvēt par hibrīdkaru. Tā teikt, karš vispār ir, bet, lai Kremlis neapvainotos, to nosauca mazliet citādāk. Latvijai kā potenciālam Kremļa vardarbības mērķim, būtu jābūt gatavai gan karam, gan hibrīdkaram. Tad nu Latvijas gudrās galvas specdienestos, parlamentā un Providus-ā sadomāja veikt izmaiņas krimināllikumā. Tiktāl loģiski, vai ne? Bet kādēļRead More »Pretspiegu grozījumi
Pamanīju tviterī attēlu ar grāmatu, kuras nosaukums, cik var spriest, ir latviski, bet autora vārds oriģinālvalodā. Grāmatas teksts – latviešu valodā. Man radās tāds pats jautājums kā Harim. Aizrakstīju e-pastu Valsts valodas centram. Pēc 30 dienām saņēmu arī atbildi: …