Autora subjektīvākie iespaidi un personīgā dzīve.
Viņš Viņa Roberts Stāsts ir par kādu puisi. Sauksim viņu par Robertu. Viņš bija kluss, sarežģīts puisis. Skolā viņš nebija krutākais klases zēns. Vēl vairāk – visi viņi uzskatīja par galīgu lūzeri. Robertam nekad nebija bijusi meitene. Pirmkārt, viņš bija galīgs lūzeris. Otrkārt – nu, labi, kāds tur vēl otrkārt? Ap laiku, kad Robertam sākaRead More »Roberts
Saistītais ieraksts: Kā atrod Caurumu
Vakar sanāca apmeklēt dokumentālo filmu par pasaules glābšanu. No sākuma domāju, ka nekas īpašs nebūs, bet biju ļoti patīkami pārsteigts. Reizēm, lai iekustinātu lietas, pietiek ar pāris skaļām muļķībām. Piemēram, izplatīt neīstus New York Times eksemplārus vai uzstāties nopietnās konferencēs kā lielu uzņēmumu pārstāvjiem un apsolīt visiem daudz labu lietu. Filmu sauc The Yes MenRead More »Kā izglābt pasauli?
Man jau trīs gadus pirmais septembris neko sevišķu nenozīmē. Vienīgi uz ielām manāms vairāk glītu meiteņu un sastrēgumi kļūst pamanāmāki. Bet vai tie ir svētki? Nē. Es vienalga nevaru ciest šo datumu. Katru gadu tas mani ir biedējis, iezvanot atvadas no siltās vasaras un brīvā laika. Uz skolu iet man riebās. Ar gadiem riebuma pakāpesRead More »Mans pirmais septembris
Dzīvē vienmēr nākas saskarties ar dažādām nopietnām citu cilvēku problēmām. Piemēram, mirst kāds ģimenes loceklis, šķiras pāris, atgadās kāda nopietna trauma utt. Ko tādos gadījumos lai dara? Parasti izsaka līdzjūtību. Nezinu gan, vai tas kaut ko dod, īpaši, ja tā ir tikai formāli izteikta līdzjūtība. Varbūt vairāk palīdz domubiedru, draugu un kolēģu fiziskā klātbūtne? Iespējams.Read More »Līdzjūtība
Labu laiku atpakaļ bijām izlēmuši – kad būs laiks un piemēroti laika apstākļi, dosimies pārgājienā no Pāvilostas līdz Ventspilij. Tā nu sagatavojām kartes un gaidījām piemērotu atvaļinājuma brīdi – orientējoši četras siltas dienas bez vai tikpat kā bez lietus. Pagājušajā gadā mēs tādu brīdi tā arī nesagaidījām, tomēr šogad tāds šķita tuvojamies jūlija beigās. LīdzRead More »Ceļojums līdz Ventspilij
Klausoties radio, lasot ziņas utt., Džeksons kopš savas aiziešanas ir bijis topā. Bet man rodas ķecerīgs jautājums. Ja ne viņa ieplānotie koncerti, vai daudz cilvēku būtu ievērojuši, ka viņa vairs nav? Ja neskaita pārizdotus albumus un neskaitāmās izlases, pēdējais albums no Džeksona puses bija tālajā 2001. gadā. Šīs pēdējā laika ziņas, reportāžas, pārpublicētās sazvērestības teorijasRead More »Par Džeksonu
Šad tad netā var izlasīt dažādus personīgus bēdu stāstus. Īpatnējā kārtā cilvēki pret tiem parasti izturas diezgan nežēlīgi. Komentāros parasti raksta autors tiek cītīgi nolikts gar zemi. Protams, ir jau reizes, kad sarakstītais stāsts liekas izfantazēts. Tā parasti ir ar problēmu aprakstiem, kuros ir daudz vispārinājumu un praktiski nav nekādu detaļu. Piemēram – “Mani draugsRead More »Anonimitāte un līdzjūtība