Autora subjektīvākie iespaidi un personīgā dzīve.
Protams, ja vantis visā garumā nenoklāj ar dzeloņstieplēm, ko gan citu var gaidīt? Kad devos prom no tilta, satiksme vēl nebija slēgta, bet droši vien ilgi nebija jāgaida. Iespējams, šis bija kas līdzīgs nesenajam flešmobam ASV, kurā jaunieši sarunāja izdemolēt lielveikalu.
Ja skolotāji streikos pie Ministru kabineta, es arī iešu ar plakātu “Bet jūs paši viņus izaudzinājāt!” Skolotāji ļoti regulāri žēlojas par savām zemajām algām jau vismaz kopš manām personīgajām pirmajām klasītēm, tātad deviņdesmito gadu sākuma. Vienreiz laikam pat viņi tik tiešām streikoja un es biju ļoti priecīgs, ka varu neiet skolu. Kas attiecas uz pašiemRead More »Lai tie skolotāji streiko
Šovakar uzņemu kultūru. Noskatījos nasing spešal, huļi bļodu, aizver muti un kko no Kiopa. Visus pirmo reizi mūžā, starp citu. Vai vēl kaut kas jāredz?
Pēc vairāk nekā desmit gadiem es mēģinu atkal pieķerties Brigaderes “Dievs. Daba. Darbs.” Tālāk par divām nodaļām pagaidām ticis neesmu, bet saprotu, ka arī tagad man šis sacerējums riebjas. Vienīgi nespēju saprast kādēļ tieši. Laikam nāksies izlasīt vēl kādu nodaļu.
Tā kā laiks brīvajās dienas pieturējās samērā jauks, izlēmām šogad turpināt gājienu gar jūru. Plānotais maršruts bija Roja – Bērzciems vai Roja – Engure. Ceļojums iesākās ar īsti neskaidra jautājuma izpēti – vai pie jūras ir atļauts palikt teltī pa nakti un dedzināt ugunskuru. Cilvēki forumos mēdz uzskatīt, ka atļauts tas nav. Ir atrodama patRead More »Roja – Bērzciems
Varētu uzrakstīt, cik jauki ir aizceļot līdz Daugavai Kundziņsalā, bet nekā. Šodien aizbraucām, nedaudz pariņķojām, neatpazinuši pirms vairākiem gadiem ietos ceļus, līdz nejauši sastapti vietējie mūs apgaismoja, ka līdz Daugavai vairs nekur tikt nevarot. Visur osta. Pilnīgi kā tādā geto viņi dzīvojot. Automašīnas gan tur braukāja bieži. No sākuma nesapratām kādēļ, bet, kad kāds šoferisRead More »Kundziņsala
Nejauši manās rokās nonāca bezmaksas avīzes “Darīsim kopā!” eksemplārs. Manu uzmanību piesaistīja prāva kaijas fotogrāfija un virsraksts “Vasara. Kaijas. Apnicis! Putni uzbrūk, cilvēkiem bail”. Spēcīgs angry birds pieteikums, vai ne? Raksta oriģināls šeit, bet tā kā avīze bezmaksas, atļaušos šo mazliet histērisko sacerējumu nokopēt pilnībā. „Labdien! Dzīvoju Purvciemā, netālu no Ilūkstes un A. DeglavaRead More »Par kaijām
Get Lucky nav nekādas vainas, tikai, ja tuvākajā laikā to būšu spiests klausīties vēl daudzas reizes, man tā sāks riebties. Vispār no Punku albūma mana sirds pieder Touch. Tiesa, tikai no 2:58 līdz 7:42, jo 73-gadīgais Pols Viljamss manām ausīm šķiet nebaudāms. Pārējam albumam ar nav ne vainas, dzirdēt var te.
Pirms vairākiem gadiem rakstīju par ceļojumu uz Austrāliju. Sanāca četras daļas, bet piektā palika neuzrakstīta. Jo iekšpuse – tas bija pavisam cits stāsts, kuram tobrīd negribēju ķerties klāt. Uz Austrāliju tiku pateicoties tantei, ar kuru pārdesmitgadus vecāki uzturēja kontaktus. Tante beidzot gribēja mammu satikt un jautāja, vai viņa nebūtu ar mieru atbraukt ciemos. Mamma piekrita,Read More »Austrālija #5
Turpinot daudzgadējo ceļojumu gar jūras piekrasti, šogad devāmies no Kolkas uz Roju. Maršruts plānotajām divām dienām šķita pietiekoši īss, lai nebūtu lieki jāiespringst. Kolkas veikalā iepirkām nepieciešamās barības vielas, netālu uz soliņa dažas no tām patērējām uzturā. Nedaudz pasūkstījāmies par miskastes neesamību un devāmies uz Kolkas ragu. Cilvēku bija salīdzinoši daudz un atkal neveicās arRead More »Kolka – Roja