Lasītās grāmatas.
Quo Vadis latviski nozīmē “kur dodies?” Šajā grāmatā to saka augšāmcēlies Jēzus vēl dzīvajam apustulim Pēterim. Bet, kad sāku lasīt, man nebija nekādu aizdomu, ka šie svētie cilvēki tiks sastapti tik tieši. Nē, darbs sākās ar divu dižciltīgu romiešu dīkām dienas gaitām. Apbrīnoju autora iedziļināšanos Senās Romas sadzīves detaļās – cik vergu, kam paredzēti, kādaRead More »Henriks Senkevičs – Quo Vadis
Šo ne pārāk apjomīgo grāmatu paņēmu rokās, kad biju aizbraucis ciemos. Pabeidzu to jau mājās. Iespaidi ir, bet aprakstīt grūti. Tāda veida literatūru neesmu lasījis. Grāmatas galvenais varonis Antuāns Rokentins ir ļoti vientuļš. Viņš neparasti dziļi izjūt un apraksta eksistenci. Gan savu, gan citu cilvēku, gan augu, gan priekšmetu. Antuāna paša eksistencei vienlaikus gan ir,Read More »Žans Pols Sartrs – Nelabums
Diez, vai kāds mūsdienās mēģinātu rakstīt visaptverošu grāmatu par velosipēdu? Man šķiet, ka nē. Tāpēc savā ziņā šķita interesanti palūkoties, kas sarakstīts vēl okupācijas gados izdotajā grāmatiņā. Tātad Veselības bibliotēkas sērijā izdotajā grāmatiņā slavēts velosipēds un tā ietekme uz veselību. Autors pastāstījis par velosipēda vēsturi. To esot izgudrojuši krievi. Attīstījuši – arī krievi! Mulsina tikaiRead More »Anatolijs Jusins – Esmu nopircis velosipēdu
Nolēmu lasīt trešā plaukta no augšas trešo grāmatu no kreisās puses. Tur bija 1939. gadā izdots norvēģu romāns. Sigurds Hols bijis visai ražīgs norvēģu rakstnieks un redaktors. Esot apguvis arī psihoanalīzi, bet viņam bijuši vien četri pacienti. Grāmatas priekšvārdā autors ļoti slavēts. Pieņemot, ka grāmatai īpaši daudz lasītāju vairs nebūs, mazliet pārstāstīšu saturu, nevairoties noRead More »Sigurds Hols – Oktobra diena
Mikrobu mednieki ir viena no Apvāršņa gāmatām, izdota 1981. gadā un gadījās manā “pa ķērienam” atlasē. Tajā ir pastāstīts par 14 dažādiem mikrobu pētniekiem, sākot ar Lēvenhuku un beidzot ar Paulu Ērlihu. Visi grāmatas varoņi ir ļoti cilvēcīgi raksturoti ar savām stiprajām pusēm un vājībām. Pieļauju, ka varbūt kaut kur varētu būt pārspīlēts, bet arī,Read More »Pols de Kraifs – Mikrobu mednieki
Andrejs Upīts ir viens no nedaudzajiem slavenajiem latviešu rakstniekiem, kam es vēl tikko nevarēju nosaukt nevienu darbu. Ja pameklē internetā, tad atrodas Zaļā zeme, bet kā nelasīts darbs man tas neko neizsaka, vismaz man to skolā lasīt nevajadzēja. Ir arī Sūnu ciema zēni, kas ir viena no retajām grāmatām, ko esmu pametis pusceļā. Upīša ZeltsRead More »Andrejs Upīts – Zelts
Muzungu nozīmē “klejotājs”, “kāds, kurš klejo apkārt”. Šajā vārdā Āfrikā mēdz dēvēt arī baltos cilvēkus vai vienkārši ārzemniekus. “Muzungu vismelnākajā Āfrikā” ir Lato Lapsas vienpadsmitā ceļojumu grāmata. Tajā ir par Kongo Demokrātisko Republiku (nevis Kongo Republiku, kas ir cita valsts), kas kādreiz bija pazīstama kā Zaira. Kongo ir Rietumeiropas izmēra valsts ar asiņainu pagātni, ļotiRead More »Lato Lapsa – Muzungu vismelnākajā Āfrikā
Elīnas Zālītes kopotie raksti nonāca pie manis mājās, jo neko par autori un tās darbiem nezināju, tik daudz vietas gan jau vēl kaut kur atradīsies un vispār žēl mest ārā. Kādu dienu paņēmu kopoto rakstu pirmo grāmatu un sāku to lasīt. Apmēram trešdaļu grāmatas aizņem dzejoļi. Lasīju, ka vienu otru esot izmantojis Zigmars Liepiņš savāmRead More »Elīnas Zālītes kopoto rakstu pirmais sējums
Izlasīju šo darbu jau pirms laba laika. Vienaldzīgu tas mani neatstāja, bet grūti kaut ko pateikt. Varbūt varētu neteikt neko, bet pierasts te par gandrīz katru grāmatu kaut dažus vārdus piefiksēt, un šī nebūtu pelnījusi būt izņēmums. Sižets šai pirmoreiz 1928. gadā izdotajai grāmatai ir visai vienkāršs. Konstance Čaterleja apprecas, bet viņas vīrs ir spiestsRead More »Deivids Herberts Lorenss – Lēdijas Čaterlejas mīļākais
Kādreiz bērnībā mājās uzgāju Pastariņa dienasgrāmatu. Tā bija veca grāmata, izdota vēl pirms okupācijas, sarkanos vākos. Atceros, ka man tā patika, bet nezināma iemesla dēļ grāmatu nepabeidzu un tā gluži vienkārši pazuda. Iespējams, es to atstāju kādā nepiemērotā vietā un kāds to nolika, viņaprāt, piemērotākā. Bērnībā mājās bija ļoti daudz grāmatu un glabājās tās neRead More »Ernests Birznieks-Upītis – Pastariņa dienasgrāmata