Lasītās grāmatas.
Nesen iedomājos, ka man plauktos pārsvarā ir vai nu paveca latviešu, vai paveca ārzemju daiļliteratūra. Gan viens, gan otrs virziens man ar laiku apnīk. Un tad ir labi, ka aiztaupījusies arī kāda populārzinātniska vai lietišķa grāmata. Pats brīnos, bet vecās Apvāršņa sērijas grāmatas man reti kad likušas vilties. Spriežot pēc virsraksta, grāmatā jābūt par suņaRead More »Konrāds Lorencs – Cilvēks atklāj suni
Palūkojos, kas tad vēl līdz šim nelasīts no Faulza būtu pieejams latviešu valodā. Atradu tikai stāstu grāmatu “Melnkoka tornis”. Izdota pirms vairāk nekā 40 gadiem un pieejama Rīgas bibliotēkās Imantā un Dzirciemā. Man nav aizspriedumu pret Pārdaugavu, bet ļoti reti kad gadās doties tālāk par Āgenskalnu vai Torņakalnu. Vēl kāds šo grāmatu pārdeva par 50Read More »Džons Faulzs – Melnkoka tornis
Zeiboltu Jēkabs dzīvojis no 1867. līdz 1924. gadam. Viņa darbi ir par laikiem, kuros dzīvojis pats autors. Lasīju grāmatu pirms laba laika, bet novilku garumā ar iespaidu pierakstīšanu, tāpēc tik īsi. Darbā “Liktenis” stāstīts par diviem puišiem – nabadzīgo, visnotaļ jauko Jāni Birznieku, un turīgo dzīves baudītāju Pāvilu Treimani. Abi studē un otrais no tiemRead More »Zeiboltu Jēkabs – Liktenis. Caurie ziedi
Turpinot savu, iespējams, nepaveicamo uzdevumu – izlasīt visas grāmatas, kas ir mājās, pirksti puslīdz pastiepās pēc šī darba. No Kronina mazliet atceros Cepurnieka pili un arī Citadeli. Tāpēc lasīšanas sākumā viegli radās aizdomas, ka ne par ko priecīgu var nemaz nesapņot. Vismaz no sākuma es biju patīkami kļūdījies. Jaunais īrs Roberts Šenons kļūst par bāreniRead More »Arčibalds Kronins – Jaunības gadi. Šenona ceļš
Ir cilvēki, kas, ja vakarā grib atslēgties no visa, skatās televizoru. Citi glāsta telefonu, lasa ziņas, sociālos tīklus. Man patīk datorspēles, bet tās bieži vien prasa pārāk daudz laika un pirms gulētiešanas tās drīzāk uzvelk nekā nomierina. Tad nu vēl es mēdzu lasīt grāmatas un to man ir tik daudz, ka ar saviem gausajiem tempiemRead More »Dēmonu dzīres, dažādi autori
Murakami grāmatas es taupu. Mani apbur viņa stils. Es nezinu neko līdzīgu. Ir autori ar lielisku stilu, kuriem gribas izlasīt visus darbus, bet Murakami ir īpašs. Bet vispār es gāju uz bibliotēku pēc ilustrētā Potera. Izrādījās, ka esmu pasūtījis parasto, nevis ilustrēto. Tad nu neko. Bet brīdi padomāju, aizgāju līdz ārzemju daiļliteratūras burtam M unRead More »Haruki Murakami – Vienskaitļa pirmā persona
Gulivera ceļojumi asociējas ar grāmatu bērniem. Tomēr nevaru teikt, ka bērnībā man tā būtu patikusi. Lasīt varēja un arī tikai līdz pusei, jo tālāk kļuva mežonīgi garlaicīgi. To, ka Gulivers nonāca gan pie milžiem, gan pie mazītiņiem cilvēciņiem, visi jau zina, bet tie nav vienīgie grāmatas stāsti. Gulivers cieš kuģa avāriju un tiek izskalots krastā.Read More »Džonetens Svifts – Gulivera ceļojumi
Mazā Latvijas vēsture ir neliela, paplāna 1990. gadā izdota grāmatiņa. Man tā šķita interesanta, kad pašķirstot ievēroju samērā vienkāršo un saprotamo stāstījumu. Vismaz manās skolas vēstures grāmatās autori, šķiet, bija īpaši centušies rakstīt tā, lai skolēnos radītu neizpratni un ar pedagoga gādību arī riebumu pret priekšmetu. Tāpēc man šķita simpātiska ideja īsi pārstāstīt Latvijas vēsturiRead More »Antons Birkerts – Mazā Latvijas vēsture
Nelielo Muntes grāmatiņu ievēroju plauktā neilgi pēc Stāsta par Sanmikelu izlasīšanas. Nopriecājos par tādu laimi un ķēros klāt. Grāmatiņā ir gandrīz 160 lappušu, bet tā kā tās izmērs ir vien 16×11 cm, tad daudz nemaz nav ko lasīt. Tajā ir 12 nelieli stāsti, kas zināmā mērā papildina autora iepriekšējo grāmatu Stāsts par Sanmikelu. Šķiet, autorsRead More »Aksels Munte – Stāsti par cilvēkiem un dzīvniekiem
Noplucis, 1971. gada Muntes Sanmikelas eksemplārs man uz galda stāv jau vairāk nekā mēnesi. Ne es saprotu, ko par to rakstīt, ne īsti laika tādai apcerēšanai pieķerties. Bet nepieminēt Stacijā grāmatu, kas man ļoti patika, arī nevar. Aksels Munte ir zviedru ārsts. 17 gadu vecumā viņš apmeklējis Kapri salu un apņēmies sev pa daļai uzcelt,Read More »Aksels Munte – Stāsts par Sanmikelu