Tīģeris ir stāstu krājums. Savukārt Jānis Joņevs ir vīrs, kurš sarakstījis slaveno Jelgava 94.
Grāmatā ir aptuveni 15 stāsti. Lielākoties tie ir ar fantastikas pieskārienu. Savukārt izteikties par tiem ir grūti. Līdzīgi kā ar aizgājēju – vajadzēt pateikt kaut ko labu, bet īsti nenāk prātā.
- Ir zīmītes, kurās dažādi cilvēki raksta, ko katrs vēlas. Kāds grib, lai ienāk krievi, savukārt jauna meitene vēlas ar divriteni neuzbraukt rudens lapām.
- Otrā pasaules kara beigās slepenā departamentā strādā visu aizmirsti vācieši. Berlīne tiek ieņemta un pēdējais laiks baudīt dzīvi.
- Ervīns prāto, kur ņemt iedvesmu rakstīšanai, dodas uz kapsētu, un tiek tajā ieslēgts.
- Stāstītājs apraksta savu pieredzi, ka dabū to, ko vēlas tad, kad domā, ka to dabūt nav izredžu.
- Šmita kungs ievēro durvis akmens arkā un viņam ļoti gribas zināt, kas aiz tām ir. To viņš arī noskaidro – lupata, taburete, ola un īlens, bet pirms tam tiek fiziski ietekmēts.
- Ceļinieks dodas uz džungļiem meklēt NLO. Tur viņu nolaupa tādi kā sektanti.
- Lauris ļoti grib paveikt varoņdarbu, bet allaž palaiž garām īsto brīdi. Galu galā viņam paveicas izglābt kaķīti uz jumta. Diemžēl to neviens neievēro.
- Ervīns mēģina iepazīties ar veikala kasieri, diemžēl ir pārāk kautrīgs, lai viņu uzrunātu, tāpēc dod mājienus ar iepirktajiem produktiem.
- Laurim jāizdomā reklāmas sauklis. Viņš redz dīvainu halucināciju, it kā pats savu biroju pretējās ēkas logos. Nav iedvesmas, bet kaut kādu saukli viņš tomēr izdomā un visi apmierināti.
- Stāstītājs secina, ka ķermenis dara, ko pats vēlas, viņam atliek vienīgi noskatīties. Acīmredzot, ķermenis dara to, ka stāstītājs grib, bet nekādi nespēj darīt to, ko viņš negrib.
- Nosvītrotais sastāv tikai no attēliem bez teksta.
- Pasaulē secina, ka radušies laika pārrāvumi. Uz laiku viena pēc otras pazūd dažādas valstis. Rodas hipotēze, ka kāda meitene apgūst ģeogrāfiju. Tās valstis, kam viņa iegaumē galvaspilsētu, pazūd. Lai nepazustu visa pasaule, dažas valstis maina savas galvaspilsētas.
- Ir tāds komponists Kārlis Eilers. Viņam ir ļoti oriģināla mūzika. Nevar saprast, kā viņš to rada, bet stāsta beigās atklājas, ka viņš, lai arī tiešām ir mūzikas autors, pats savus darbus ne īsti dzird, ne spēj atpazīt.
- Eduards meklē slepkavu. Jo, lūk, bārā mīklainā veidā nogalināts apmeklētājs. Kad slepkava ir jau gandrīz rokā, viņam jāizšķiras, vai gūstīt slepkavu, vai ļauties negaidītam svešas meitenes valdzinājumam.
Jo garāks stāsts, jo vairāk man patika. Un otrādi. Diemžēl lielais vairums stāstu šķita pārāk aprauti. Varbūt būtu vērts attīstīt stāsta ideju, bet, ja to dara tik īsi, tad nevar paspēt saskatīt stāsta skaistumu. Un kāda tad paliek jēga lasīt?
Subjektīvais baudījums 6/10.