Pēc divu mēnešu ilgā maratona ar Pagātnes dzīlēm biju sailgojies pēc kaut kā saistošāka, ātrāka un vieglāk lasāma. Dikenss? Jā, noteikti derēs! Biju ievērojis, ka mājās ir cienījama biezuma grāmata Deivids Koperfīlds, bet, protams, vajadzīgajā brīdī nespēju sameklēt, kur esmu to iebāzis. Tad nu paņēmu uz labu laimi kaut ko no kopotiem rakstiem.
Romāna darbība norisinās 18. gadsimta beigās. Kāds vīrietis brauc pasta karietē, satiek jaunu nepilngadīgu sievieti un paziņo, ka viņas tēvs ir dzīvs. Abi brauc tēvu satikt, bet tas, izrādās, ilgus gadus ieslodzījumā pavadījis, zaudējis prātu. Meitas gādīgajās rokās vīrs palēnām attopas un atsāk strādāt par ārstu.
Tikmēr tiesā attaisno kādu citu ieslodzīto, kas nepatiesi apsūdzēts par spiegošanu. Sava nozīme attaisnošanā ir arī augstāk minētajai ārsta meitai. Abi vēlāk sadraudzējas, apprecas, viņiem piedzimst meita. Tad izrādās, ka jaunlaulātais pie reizes ir arī franču aristokrāts, kas gan izdāļājis savus īpašumus un sarāvis visas saites ar Franciju. Viņš saņem vēstuli no bijušā padotā, vai nevarot aizlikt par viņu kādu vārdiņu, jo revolūcijas apmātie francūži grasās noslaktēt ar viņu. Bijušais cietumnieks, protams, pa kluso pamet sievu, bērnu un brauc uz Franciju. Tur viņš, ak, kāds pārsteigums, nonāk cietumā.
Beigu beigās arestētais vīrs un tēvs knapi izmūk no nāves un arī tikai pateicoties entuziastam, kurš īsi pirms nāvessoda izpildes apmainās vietām ar notiesāto. Laikam jāraud aiz žēluma pret cēlo entuziastu, bet ticamības moments man kādu laiku jau bija pazudis.
Dikenss raksta skaisti un patīkami. Savā ziņā šis ir tāds kā kriminālromāns vai asa sižeta filma, tikai grāmatā. Daudz asiņu, bagātīgi revolucionāru izdarību apraksti. Beigās saliekas visi punktiņi uz i, noskaidrojas varoņu motivācijas, īsti vārdi un kā viens ar otru saistīti.
Salīdzinot ar citām lasītajām Dikensa grāmatām, šī likās vājākā. Francūžu asiņainās izrīcības un, galvenais, gatavošanās tām, atstāja mazliet dīvainu iespaidu. No vienas puses, lai arī milzīgu trūkumu cietoši, tomēr ļoti viltīgi ļautiņi, no otras – apmāti, nedomājoši dzīvnieki. Īsti neticu, ka cilvēki bijuši tādi, kā Dikenss rakstījis.
Subjektīvais baudījums 5/10.