Skip to content

Andris G

Spirālveida dinamikas teorija

“Spirālveida dinamika” ir zinātniska psiholoģijas teorija par pieaugušo cilvēku pasaules uzskatu attīstību. Neskatoties uz savu cienījamo 55-65 gadu vecumu, tā pārsteidzoši adekvāti izskaidro mūsdienu sabiedrībā notiekošos procesus.

[caption id="attachment_6019" align="aligncenter" width="2805"]Spiral Dynamics, attēls no http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/ Spiral Dynamics, attēls no http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/[/caption]

Precizitātei nedaudz vēstures

“Spirālveida dinamika” balstās uz ASV psiholoģijas doktora Klēra Greivsa (Clare W. Graves 1914-1986) veiktajiem pētījumiem. Doktoram Greivsam savulaik studenti regulāri vaicāja, kura no daudzajām cilvēka dabu skaidrojošām teorijām esot patiesākā. Klēram Greivsam tas apnika un viņš sāka meklēt atbildes uz jautājumiem:

  • kāpēc cilvēki ir dažādi?
  • kāpēc daži cilvēki mainās, bet citi nē?
  • kā cilvēka prāts reaģē uz pasauli, kura kļūst aizvien sarežģītāka?

Greivss augstu novērtēja Abrahama Maslova izstrādāto cilvēka vajadzību piramīdu, bet uzskatīja, ka tā nedod gana plašu skatījumu un neizskaidro tās rašanās pamatus. Doktors Greivss novēroja, ka cilvēku problēmas mēdz kļūt tik sarežģītas, ka viņi tās nespēj izskaidrot savā prātā esošajā pasaules uzbūves modelī. Prātam jārada jauns, sarežģītāks pasaules modelis, lai spētu saprast un atrisināt jaunās problēmas.

Klērs Greivss saviem pētījumiem veltīja vairāk nekā 20 gadus. Iegūtie rezultāti tika publicēti zinātniskos rakstos, prezentēti lekcijās un semināros. Pats Abrahams Maslovs atzina Greivsa izstrādāto modeli par pārāku nekā paša radīto. Tomēr teoriju noslēdzošs gala darbs tā arī netika pabeigts autora nāves dēļ. Šī iemesla dēļ viņa teorija ir salīdzinoši maz zināma.

Divi no viņa studentiem Kristofers Kauens (Christopher C. Cowan) un Dons Beks (Don Edward Beck) turpināja attīstīt Greivsa modeli un nosauca to par spirālveida dinamiku (Spiral Dynamics). Viņu teorija kļuva daudz populārāka pēc tam, kad to savos darbos iekļāva Kens Vilbers.

Kādēļ to visu vajadzēja pieminēt? Šī sarežģītā vēsture radījusi ļoti nepatīkamu situāciju, ka mūsdienās, sastopoties ar “krāsu teoriju”, “spirālveida dinamiku”, “attīstošos ciklisko eksistences līmeņu teoriju (Emergent Cyclical Levels of Existence Theory)”, “Greivsa teoriju” vai “integrālo teoriju”, nav īsti skaidrs, kas ar to domāts. Kurā brīdī beidzas Greivsa oriģinālā teorija un sākas Beka un Kauena ieguldījums? Ko pievienojis vai varbūt atmetis Kens Vilbers? Ja to pārstāsta vēl kāds autors, tad kuru interpretāciju viņš ir lietojis un vai tiešām neko nav pielicis no sevis klāt vai izmetis laukā? Pats pieturos pie Don Beck, Christopher Cowan grāmatā “Spiral Dynamics” rakstītā.

 

Spirālveida dinamika

Spirālveida dinamikas būtība izsakāma īsi un vienkārši.

Katrā pieauguša cilvēka eksistences posmā tiek meklēts savs svētais grāls, veids, kādā dzīvot. Savā pirmajā līmenī viņa uzdevums ir automātiska fizioloģisku vajadzību apmierināšana. Otrajā līmenī viņš meklē drošu veidu, kā dzīvot. Tam secīgi seko varoņa statusa, varas un slavas, galīga miera, materiālas labklājības, sirsnīgu attiecību, pašcieņas un miera neizprotamajā pasaulē meklējumi. Un, kad viņš sapratīs, ka arī pēdējo mērķi nevar sasniegt, viņš savus meklējumus turpinās devītajā līmenī.

Katra uzdevuma sākumā viņš tic, ka atradīs savas eksistences iemeslu. Bet par pārsteigumu un samulsumu sev pašam, viņš saprot, ka viņa eksistences iemesls nav tas, kuru viņš nācis meklēt. Katrs sasniegtais līmenis viņu atstāj samulsušu un apjukušu. Viņš atrisina vienu uzdevumu kopu, lai atrastu jaunus uzdevumus. Viņa meklējumi nekad nebeidzas.

Klērs Greivss

Spirālveida dinamikas līmeņi raksturo kā cilvēks domā un pieņem lēmumus, nevis kam viņš tic vai kādas ir viņa vērtības. Parasti izdala 8-9 līmeņus. Uzreiz vēlos piebilst, ka tīrā veidā šie tipi sastopami reti.

 

Smilškrāsas līmenis (Beka un Kauena versijā BEIGE, Greivsa kods A-N, individuāls, uz sevi vērsts līmenis)

Fiziska izdzīvošana

Indivīds šajā līmenī liek lietā visas savas prasmes, lai izdzīvotu. Galvenās prioritātes ir ēst, dzert, sasildīties un drošība. Var apvienoties nelielās grupās, lai palielinātu izdzīvošanas izredzes.

Tipiski šī līmeņa piemēri ir zīdaiņi, ar Alcheimera slimību smagā stadijā sirgstošie. Vidusmēra cilvēks šajā līmenī var nonākt pēc katastrofas. Ja dzīves apstākļi attiecīgajā brīdī kļūst tādi, ka visiem spēkiem jārīkojas, lai saglabātu savu fizisko eksistenci, par cilvēces kopējo mīlestību daudz neprātosi.

 

Purpura līmenis (PURPLE, B-O, orientēts uz citiem)

Mistiska pasaules uztvere

Ja ēst un dzert ir atrasts, tad, siltumā sēžot, var mēģināt izskaidrot apkārtējo pasauli. Kādēļ šogad slikta raža? Nu, droši vien labības dievs dusmīgs. Kādēļ vīrs šodien tik īgns? Tāpēc, ka Mežāžiem šodien slikts horoskops. Un tā tālāk, un tā joprojām līdz izskaidrojums tiek rasts praktiski visam.

Šī līmeņa galējs pārstāvis ciena garus un mistiskas zīmes. Viņš ir lojāls savam vadītājam, vecākajiem, senčiem, savai grupai vai klanam. Tiek saglabātas svētvietas, godāti īpaši (nereti mistiski) notikumi. Tiek ievērotas īpašas (t. sk. cilts) tradīcijas. Laiks var tikt uztverts cikliski nevis lineāri.

Parasti šo līmeni attiecina uz seno cilvēku ciltīm. Tas nav nepareizi, bet nevajag uzskatīt, ka šis līmenis ir miris līdz ar aizvēsturiskajiem senčiem. Tas joprojām ir dzīvs un aktuāls. Uz ko tad citu var attiecināt horoskopus, ļaunās acis, lāstus un melnus kaķus? Mistiska pasaules uztvere var šķist iracionāla un muļķīga, bet tā ir ļoti populāra. Turklāt šī pieeja ir ar zināmu pamatu, jo citādi pie zīlniecēm un ekstrasensiem neviens neietu.

Svarīgi, ka purpura līmeņa domāšana ir vērsta “prom no sevis”. Indivīds sevi vairāk uztver kā savas grupas locekli nekā individuālu vienību. Viņš neies cīnīties ar grupas vecākajiem vai pat (pasarg, mistiskais-dies!) gariem par savām individuālajām vērtībām.

 

Sarkanais līmenis (RED, C-P, vērsts uz sevi)

Impulsīva rīcība

Dzīve savas grupas labā nozīmē nereti atsacīšanos no savām personīgajām interesēm. Ja tas jādara kādu mistisku iemeslu dēļ, tad rodas kārdinājums no visa atteikties. Jo ne vienmēr mistika strādā. Vai indivīds, kurš staigā ar veiksmes amuletu, tiešām ir caurmērā veiksmīgāks par to, kuram tāda nav? Eksperimentālā ceļā vai kā citādi sarkanā līmeņa pārstāvis pakāpeniski secina, ka mistiskā pasaule “nedarbojas”. Pakāpeniska atbrīvošanās no mītiem noved pie agresīva individuālisma. Galvenais esi tu pats un tas, ko tu gribi.

Galējā līmeņa izpratnē pasaule tiek uztverta kā džungļi, pilni ar plēsoņām. Indivīds izraujas no ierobežojumiem, lai apmierinātu savas iekāres. Viņš pieprasa uzmanību un cieņu pret sevi. Indivīds par savu rīcību neizjūt vainu vai nožēlu.

Galvenais grupā (ciemā / valstī / pasaulē) ir tas, kurš ir spēcīgākais. Otrs stiprākais būs otrs galvenais utt. Mītiskie likumi šajā līmenī nedarbojas, savukārt jauniem nav nozīmes, ja indivīds neizjūt ne vainu, ne nožēlu. Bail sarkanā līmeņa pārstāvjiem ir no tiem, kuri spēcīgāki par viņiem.

Tipiskākie piemēri ir dumpīgi pusaudži, feodālās karalistes, sliktie tēli Džeimsa Bonda filmās.

 

Zilais līmenis (BLUE, D-Q, orientēts uz citiem)

Jēgpilna dzīve

Dzīve kara laukā ir ļoti nogurdinoša. Vienmēr nevar būt stiprākais, reizēm nākas arī zaudēt. Turklāt arī sarkanā līmeņa indivīds negrib būt pavisam viens. Vajag domubiedrus, draugus, bet vai viņi klusībā nealkst ieņemt augstāku vietu hierarhijā? Ne uz brīdi nedrīkst atslābināties. Ilgākā laika periodā tas ir diezgan mokoši un rodas nepieciešamība pēc jauna skatījuma uz dzīvi. Glābšanas ceļš var būt ticība Jēzum Kristum, Muhamedam vai pat Jaunkrievijai. Nav svarīgi kam tieši, galvenais, ka patiesību sniedzošā struktūra ir skaidra, gana sarežģīta un tāda, kurai vērts sevi ziedot.

Zilajā līmenī tā spilgtākais pārstāvis ir gatavs ziedot sevi augstākam mērķim vai patiesībai. Pamatojoties uz mūžīgiem, absolūtiem principiem, tiek iedibināta Kārtība. Pareizs dzīvesveids nodrošina stabilitāti tagad un sola atalgojumu nākotnē. Impulsivitāti kontrolē vainas izjūta, katram indivīdam jāieņem viņam piemērota vieta. Likumi, ierobežojumi un disciplīna veido raksturu un morāles izjūtu. Kārtības pārkāpšana rada diskomfortu.

Tipiskākie zilā līmeņa pārstāvji ir ļoti reliģiozie ļaudis un pārliecināti nacionālisti. Bet ne tikai tie un ne katrs izteikti reliģiozi vai nacionāli domājošs cilvēks piederēs šim līmenim. Zilā līmeņa cilvēku sabiedrībā ir daudz, Spiral Dynamics grāmatā minēts pieņēmums ap 40% sabiedrības. Likumdošanu, valsts pamatuzbūvi un daudzas citas organizētas struktūras izveidojuši tieši šī līmeņa pārstāvji. Arī ulmaņlaika Latvijā dominēja zilā līmeņa vērtības.

 

Oranžais līmenis (ORANGE, E-R, vērsts uz sevi)

Sasniegumi

Zilajā līmenī piedāvātā vērtību struktūra gan ir visai laba, tomēr ne pilnībā apmierinoša. Ja tu esi nacionālists, tad kādēļ upurēt savu personīgo labumu tādu indivīdu dēļ, kuri to nemaz nenovērtēs? Kādēļ būtu baznīcai jāmaksā desmitā deva? Vai zilā struktūra tev palīdz te un tagad, vai tikai sola labumus nepārskatāmā nākotnē? Bet citi tikmēr dzīvo aizvien labāk un labāk! Kādēļ tev jābūt tam muļķim un cietējam, kurš ievēro likumus, baušļus un noteikumus? Lai kāds uz tava rēķina iedzīvotos? Pietiek.

Oranžais līmenis ir atgriešanās pie domāšanas par sevi. Tas vairs nav primitīvais “kam spēks, tam taisnība”. Oranžā līmeņa cilvēks rūpīgāk izvēlas līdzekļus, ar kuriem panākt savu. Galvenais ir labsajūta, kuru gūst no materiālu interešu apmierināšanas.

Spilgts oranžā līmeņa pārstāvis izmaiņas un attīstību uzskata par neatņemamu sistēmas sastāvdaļu. Progress jāpanāk, apgūstot dabas noslēpumus un meklējot labākos risinājumus. Jāizmanto zemeslodes sniegtie resursi, lai veidotu labu dzīvi. Dzīvē veiksmīgākie ir optimisti, tie, kuri uzņemas risku un paļaujas uz saviem spēkiem. Sabiedrība attīstās, pateicoties stratēģijai, konkurencei un tehnoloģijām.

Tipiskākie piemēri būtu tehnoloģiju fanāti un mūsdienu uzņēmēji.

 

Zaļais līmenis (GREEN, F-S, orientēts uz citiem)

Rūpes par citiem

Mēdz gadīties, ka sasniegts gana daudz un nav lielas jēgas iespringt vēl vairāk. Varbūt tu apznies, ka nevēlies ieguldīt tik lielas pūles, lai būtu pirmais. Varbūt tu saproti, ka no materiālajām lietām ir pārāk maz prieka. Vajag arī draugus, uz kuriem var paļauties, ne tikai līdzīgi domājošus konkurentus. Varbūt laime meklējama cilvēku kopībā un rūpēs par dabu?

Zaļā līmeņa spilgtākais pārstāvis uzskata, ka cilvēka garam jābūt brīvam no alkatības, dogmām un šķelšanās. Jūtas un rūpes par citiem ir nozīmīgākas par aukstu racionalitāti. Zemeslodes resursi un sniegtās iespējas pienākas visiem vienlīdzīgi. Lēmumi jāpieņem, saskaņošanas procesā nonākot pie vienprātības. Jābagātina cilvēka attīstība, jābūt harmoniskiem un nevajag noniecināt spiritualitāti. Zaļā līmeņa pārstāvjiem ir bail palikt vieniem, būt sociāli nepieņemamiem.

Samērā tipiski zaļā līmeņa pārstāvji ir feminisma un dažāda veidu minoritāšu aizstāvības organizācijas, kustības par iecietību pret dažādām reliģijām, liberālisma piekritēji, velkamisti.

 

Līdz zaļajam līmenim ieskaitot tajā esošie cilvēki ir pārliecināti, ka viņu pasaules skatījums ir vienīgais pareizais. Purpura / zilā / zaļā līmeņa indivīdi var mēģināt pārliecināt citus domāt tāpat kā viņi, jo tikai tā ir pareizi. Smilškrāsas / sarkanā / oranžā līmeņa indivīdi, visticamāk, diez ko nenopūlēsies ar citu cilvēku pārliecināšanu, jo šie līmeņi ir egocentriski.

Ierakstu izlase #17

Nedēļas latvisko blogu ierakstu izlase.   Kaspars Funts šoreiz raksta nevis par putniem, bet par savu mīļo vecmāmiņu un bērnību Ganību dambī. https://funtsmyblog.wordpress.com/2016/06/14/oma-tiklini-un-virtuve/   Didzis Kukainis aicina ticīgos (bet ne tikai viņus) nebaidīties no dažādu patiesību iepazīšanas un doties ceļā uz sevis iepazīšanu. http://www.didziskukainis.lv/blogs-raksti/params/post/892434/atsakies-no-iluzijam-jeb-vienatniga-dzivesmaksla   Alīna apraksta, ko labu redzējusi Makao. Līdz šim nemaz nezināju,Read More »Ierakstu izlase #17

Ierakstu izlase #16

Nedēļas latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.   Uldis piedāvā aplūkot, kādus dažādus tauriņus viņam izdevies sabildēt šogad. Šobrīd tur ir jau 67 sugas. Visu cieņu! http://upiterans.blogspot.com/2016/06/taurinu-vasara-2016.html Laikmeta zīmēs tiek iepazīstināts ar modernisma arhitektūru Rīgā. Maz teksta, bet daudz bilžu. http://www.laikmetazimes.lv/2016/06/13/padomju-arhitekturas-mantojums-latvija-padomju-modernisms-1970-%e2%80%93-1980/ Eerms apraksta koka logu restaurēšanu savai vasarnīcai. Eerma ieraksti ir tādi “neformāli”, tosRead More »Ierakstu izlase #16

Ierakstu izlase #15

Pagājušo divu nedēļu latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.   Vara bungas informē, ka Krievija gatavojas karam un norāda, kas par to liecina. https://varabungas.wordpress.com/2016/06/06/viss-frontei-viss-uzvarai/ Paula Roze stāsta par savu pieredzi ar raudāšanu. http://mrspaularoze.com/raudi-vel/ anj.book dalās iespaidos pēc rūpīgas iepazīšanās ar grāmatu par seksuāliem jautājumiem, paredzētu bērniem. https://gramatasirmanilabakiedraugi.wordpress.com/2016/06/06/izskaidro-man/ LFFB iepazīstina ar versiju, ka Armēnijas 1988.Read More »Ierakstu izlase #15

Zaļo vārnu būru apsekošana

Tā kā vairākums lasītāju zaļo vārnu varētu pazīt slikti, vispirms dažos vārdos par viņu.

[caption id="attachment_5919" align="aligncenter" width="736"]Zaļā vārna Zaļā vārna[/caption]

Zaļā vārna ir skaists, zils putns, nedaudz mazāks par pelēko vārnu. Tās pie mums atlido maija sākumā, aizlido augusta beigās. Zaļā vārna ir, iespējams, apdraudētākā Latvijas ligzdojošā putnu suga. Latvijā ligzdo kādi 20-25 pāri putnu.

Zaļās vārnas ligzdošanai gandrīz vienmēr izvēlas vienu un to pašu teritoriju. Tātad, ja vienā teritorijā radīsies problēmas, viņas, visticamāk, nelidos ligzdot citur. Tāpēc Latvijā ir palikušas vien dažas vietas, kur zaļo vārnu var sastapt. Putni savā starpā ir saradojušies, kas potenciāli mazina iespējas sekmīgi radīt pēcnācējus un izdzīvot. Negredzenotus putnus Latvijas teritorijā redz ļoti, ļoti reti. Bet gredzenotos – tikai Latvijā dzimušus.

Lietuvā ir mazāk zaļo vārnu nekā Latvijā. Igaunijā kopš 2011. gada zaļās vārnas vairs neligzdo. Maz šo putnu ir Baltkrievijā. Polijā, kuras teritorija ir gandrīz piecas reizes lielāka par Latvijas teritoriju, nesen bijis mazāk zaļo vārnu nekā Latvijā (2014. gadā atrasti 24 pāri). Zviedrijā, Vācijā, Čehijā to vairs nav nemaz. Vairāk zaļo vārnu ir zem Karpatiem – Ungārija, Rumānija, bet tas jau ir ļoti tālu no mums.

[caption id="attachment_5914" align="aligncenter" width="722"]Zaļo vārnu izplatības karte 2008 - 2012 Zaļo vārnu izplatības karte 2008 – 2012. Dati novecojuši, jo zaļās vārnas var sastapt vairs tikai pierīgā. Avots: http://bd.eionet.europa.eu/article12/summary?period=1&subject=A231[/caption]

Cīņa par izdzīvošanu tātad ir ļoti nopietna. Tajā pašā laikā mednieki no Serbijas, Horvātijas, Kipras, Saūda Arābijas, Lībijas, Omānas u.c. zaļās vārnas šauj. Vienā dienā viens “tā gala” mednieks mierīgi nošauj putnus, kuru skaits ir lielāks par visu Baltijas valstu populāciju kopā ņemot. Bildēs to redzēt ir diezgan šausmīgi.

Zaļās vārnas ir piesardzīgas un tuvumā cilvēkus nemēdz laist. Raksta augšējā bilde tapusi 2014. gadā ar divdesmit reižu palielinājumu, īpaši nemēģinot slēpties. Ejot tuvāk, putns aizlidoja.

Ja zaļās vārnas grib labi apskatīt nevis aizbiedēt, tad nepieciešams teleskops.

[caption id="attachment_5922" align="aligncenter" width="1500"]Lūk, kāds ir drošs attālums zaļās vārnas vērošanai. Lūk, kāds ir drošs attālums zaļās vārnas vērošanai. Bildē putnu pat saskatīt nevar, bet viņš tur ir – sēž uz elektrolīnijas vada.[/caption]

Zaļās vārnas ir dobumperētāji. Tā kā lielu, dobumainu koku paliek aizvien mazāk, putnu būri kļūst aizvien nepieciešamāki. Zaļo vārnu pieradināšana pie būriem sekmīgi notiek kopš 1999. gada.

Precīzs zaļo vārnu būru skaits nav zināms. Būri nolietojas. Arī koku var nocirst vai tas var nogāzties. Apsekojamo būru skaits šobrīd ir ap 150.

Tukšos putnu būrus apseko vidēji divas reizes sezonā, pilnos – četras, piecas. Bet, ja apstākļi ļauj un ir tāda nepieciešamība, tad biežāk.

 

Pateicoties zaļo vārnu pētniekam Edmundam Račinskim un Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas vietējās grupas vadītāja vietniecei Gunai Rozei, man radās iespēja 04.06.2016. piedalīties 24 zaļo vārnu būru apsekošanā un tagad varu pastāstīt, ko tādā dara.

Pētnieks vai šajā gadījumā pētnieku grupa aizbrauc ar auto pie apsekojamā putnu būra. Tiek apskatīta apkārtne – vai nemana iespējamus ligzdotājus, olu čaumalas, ekskrementus un citas pazīmes, kas liecinātu par būra izmantošanu. Šajā gadījumā piefiksējām arī GPS koordinātas precizēšanas nolūkiem.

Vienreiz zem būra atradām vairākas zaļās vārnas spalvas. Divas reizes pamanījām izmestas lielās zīlītes oliņas. Abos gadījumos bija atlidojusi par zīlīti lielākā svīre un izmetusi lielās zīlītes olas no būrīša laukā.

[caption id="attachment_5921" align="aligncenter" width="1500"]Lielās zīlītes olas Lielās zīlītes olas[/caption]

Būrītis jāpārbauda no iekšpuses. Tāpēc no auto jumta tiek noraisītas un noņemtas saliekamās metāla kāpnes. Tad tās aiznes līdz putnu būrim, izvelk nepieciešamajā augstumā, atstutē pret koku blakus būrim un kāpj augšā. Noņem putnu būrīša vāku un apskata būra iekšpusi.

[caption id="attachment_5923" align="aligncenter" width="1125"]Edmunds Račinskis pārbauda putnu būri Edmunds Račinskis pārbauda putnu būri[/caption]

Ja būrī ir jebkādi putni, tie tiek nofotografēti un nonesti lejā. Pa visiem būriem kopā mums sanāca sastapt četrus pupuķu mazuļus un divas svīres.

[caption id="attachment_5924" align="aligncenter" width="1500"]Pupuķi briesmu gadījumā klūst par ļoti meistarīgiem apkakātājiem. Savu daļu fekāliju saņēmām mēs visi. Pupuķi briesmu gadījumā kļūst par trāpīgiem apkakātājiem. Lai arī rokās tos ņēma tikai Edmunds, sava tiesa tika arī man un Inesei.[/caption] [caption id="attachment_5925" align="aligncenter" width="1125"]Pupuķi maisā. Cītīgi mēģināja lekt laukā. Mazie pupuķi maisā. Cītīgi mēģināja lekt laukā.[/caption]

Noceltie putni tiek nomērīti un apgredzenoti. …

Kā mācīties putnus?

Vienudien man apnika ar meitu atkal skatīties multenes datorā, tādēļ joka pēc pamēģināju atvērt birdid.no putnu noteikšanas testu. Vieglākais variants ir putna attēls kopā ar viņa dziesmu: 15 jautājumi, 5 atbilžu varianti. Atprasāmo sugu skaitu precīzi nezinu, bet varētu būt kādas 40. Rādīju meitai putniņu un jautāju: kas tas ir? Viņa no sākumā teica “čiv-čiv”. Atbildēju – jā, pareizi, bet kāds “čiv-čiv”? Tā kā meita no sākuma nezināja, kas tie par putniem, un lasīt neprot, tad teicu viņai priekšā, ka tur, piemēram, ir strazds un palūdzu, lai viņa atkārto: “strazds”. Putniņus skatīties viņai patika un parasti reizi dienā izspēlējām kādus 20-30 jautājumus.

Neiedziļinājos detaļās, vai redzams ir melnais vai baltais stārķis, melnais vai mājas strazds utml. Tas būtu pārāk sarežģīti nepilnu pusotru gadu vecam bērnam, kurš vēl divus vārdus pats neliek kopā. Spēlējām testu līdz meitai apnika un vienu otru dienu izlaidām vispār. Mans personīgais mērķis šai aktivitātei bija nevis iemācīt bērnam putnus, bet piedāvāt alternatīvas izklaides iespējas. Tāpēc par panākto progresu no sākuma visvairāk pārsteigts biju es pats.

Pirmais apgūtais putns bija dižraibais dzenis, jo tā bungošanu grūti ar kaut ko sajaukt. Otrais bija zivju gārnis (arī gana specifiska čerkstēšana) un šie abi putni vienmēr tika pieteikti ar lielu pārliecību un prieku.

Tad pamazām nāca klāt lauku balodis, baltā cielava, svilpis, lielais ķīris (raksturīga ķērkšana), dadzītis (meita viņu izrunā kā “āzītis”) un pārējie. Dzeguzi mācīju pēc dziesmas nevis izskata un iemācījās ar pirmo reizi. Dzeltenā stērste tika jaukta ar zvirbuli, bet tad es pastāstīju, ka stērste ir tā, kas saka “dzer, dzer, dzer, dzer, dzer pienūūūū”. Nākamajās reizēs, ieraugot un izdzirdot dzelteno stērsti, meita teica “pienū” un piebilda “stērste”.

Viens no pirmajiem divu vārdu salikumiem, kuru meita apguva, bija “zaļa vārna”, bet tas vairāk dēļ zaļās vārnas tiešraides kameras nevis šī testa.

Visgrūtāk gāja ar strazdiem un žubītēm, nezinu kāpēc. Pat melnais mušķērājs un sarkanrīklīte tika apgūti ātrāk. Ilgi juka zivju dzenītis, dzilnītis un zaļā dzilna, kā arī zīlītes un žubītes. Juka arī zivju ērglis, lielais piekūns un zvirbuļu vanags, bet viņu balsis pat es bez trenēšanās nevaru atšķirt. Lauci no vizuāli līdzīgās ūdensvistiņas atšķir viegli. Tāpat atšķir cekulpīli no meža pīles.

Pirmo reizi visus 15 jautājumus pareizi viņa atbildēja, kad bija gadu un nepilnus astoņus mēnešus veca. Ciemiņiem, kuri parasti zina mazāk putnus nekā mūsu meita, varam rādīt šovu.

Reizēm uzlieku Latvijas putnu bilžu pirmo līmeni bez skaņas, bet ir lielāka dažādība un bez skaņas nav tik interesanti. Bet, ja būs pieprasījums no meitas, turpināsim. Vēl jau var mācīties izšķirt meža un mājas strazdu vai lielo un dzelteno stērsti.

Starp citu, ja noliek trešo grūtības līmeni kā eksāmenu, var tikt pie T-krekla ar krāšņo pūkpīli (attēlā) un diviem kredītpunktiem Norvēģijas Nord universitātē. Tas, protams, attiecas arī uz pieaugušajiem. Pats esmu nolicis trešo līmeni Latvijas putnu bildēm un dziesmām. Mācījos, regulāri pildot testu, šķirstot putnu noteicēju un pa laikam izejot dabā, kā arī lekcijās pie Andra Avotiņa jun.

NordUniversity

Cerību ezers JRT

Cerību ezers ir viena no sezonas dārgākajām izrādēm. Neskatoties uz to, biļetes tiek pirktas cītīgi. Ažiotāža sacelta liela, atsauksmes – no ļoti aizkustinoši līdz elpu aizgrābjoši. Turklāt tā ir saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā gada lielās formas izrāde. Kā lai tādu neapmeklē?

Cerību ezera galvenās tēmas ir izrādes galvenā varoņa Vladislava attiecības ar māti Nadeždu, krievvalodīgie Latvijā un vientulība. Šad un tad izrādē ieskanas latviešu valoda. Krievu valoda tiek titrēta. Varu kļūdīties, bet man šķiet, ka no pirmo rindu vidus titrus salasīt būs ļoti grūti.

Visi izrādes tēli ir mazliet kariķēti, varbūt galvenā varoņa māte mazāk, bet viņas attēlojums ir visai nežēlīgs pats par sevi. Interesanti, ka Nadežda ir vienīgā no varoņiem, kas nevēršas pie skatītājiem tieši. Viņas tēls šķiet visrūpīgāk noslīpētais visā izrādē un Nadežda pat šķiet zināmā mērā simpātiska.

 

Kādas tad vispār var būt 37 gadus veca raksturā gana sarežģīta vīrieša attiecības ar māti, ar kuru joprojām tiek dzīvots kopā? Ne jau tās vienkāršākās.